Atklāta ekspozīcija pirmā mākslas muzeja ārpus Rīgas dibinātājam, māksliniekam Leonīdam Āriņam

Tukumamuzejs.lv | 2025.04.10

2025. gada 8. aprīlī Tukuma Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7, Tukumā) atklāta jauna ekspozīcija “citādais āriņš. tušas zīmējumi un akvareļi”. Tā veltīta māksliniekam, Tukuma muzeja dibinātājam Leonīdam Āriņam. Apskatāmi muzeja jauniegūtie mākslinieka tušas zīmējumi un akvareļi, kas atklāj gleznotāja mākslinieciskā redzējuma dažādību un zīmētāja meistarību. Ar šo ekspozīciju Tukuma muzejs atzīmē 90. gadskārtu. L. Āriņš to dibināja 1935. gadā kā pirmo mākslas muzeju ārpus Rīgas.

Leonīds Āriņš (08.04.1907–06.10.1991) lielu daļu savas dzīves un sirds veltīja muzejam, tomēr īstā viņa kaislība bija glezniecība. Zīmīgi, ka tieši zīmējumu un akvareļu izstāde bija pirmā, ko sarīkoja Leonīds Āriņš, būdams vēl skolnieks. Tā notika 1920. gadā Lubānā Rupsalas skolā, kur tolaik strādāja viņa vecāki. Leonīda Āriņa zīmējumu izstādes notikušas Tukumā (1968, 1971, 1997, 2002, 2007, 2017), Rīgā (1969, 1994) un Jūrmalā (1971). Šīs ekspozīcijas darbi tapuši pagājušā gadsimta 70.–80. gados, izņemot vienu akvareli, kas datēts ar 1939. gadu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Bebrenes muižas parks

Bebrenes muižas parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri.

TAKA

Tušas zīmējumi un akvareļi ļauj izsekot mākslinieka jaunrades procesam, kuru viņš pats 1970. gadu beigās komentēja šādi: “Grūti uzskatīt zīmējumu par patstāvīgu darbu. Tā ir kā «sagatave». Piemēram, no mākslinieku jaunrades nometnes Krimā es atvedu ap 600 zīmējumu. Pēc to motīviem darinātas sešas gleznas. Zīmēšana man ir kontaktēšanās ar dabu. Gleznas kompozīciju veidoju pēc tam, darbnīcā. Improvizēt ar tušu uz papīra ir lētāk nekā ar eļļas krāsām uz audekla – arī tam ir sava nozīme. Zīmējumā visaugstāk vērtēju tieši šo improvizācijas, nepiespiestības burvību.” Leonīds Āriņš savus zīmējumus ir nosaucis arī par dienasgrāmatas lapām, kas savstarpēji saistītas vienā veselā vienībā.

Tukuma novada mākslinieku grupas dibinātāja un vadītāja, mākslinieka Ulda Zemzara (1928–2022) skatījumā Leonīdam Āriņam zīmējums pamazām kļuvis autonoms, sastādot patstāvīgus grafiskus ciklus. Viņš trāpīgi vārdos portretējis Leonīdu Āriņu, palīdzot saredzēt un novērtēt viņa radošās personības citādumu: “Ar vēlēšanos zīmēt it visur, ar savu atklāto valodu, ar domām, kas reizēm šķiet pat pārāk komiskas, Āriņš iemantojis savdabnieka slavu Tukumā. Bet viņš ir vienīgi tikdaudz neparasts, cik svētdienai jāatšķiras no ikdienas, cik aizdegta svece atšķirsies no tām, kas vēl atrodas veikalu plauktos. Māksla arī sākas pāri tam, kas ir racionāls un ierasts, pāri pilsoņu ikdienas rīcībai. Mēs visi vienādi pabrokastojam rītos, pastāvam, ja vajadzīgs, veikalā ar iepirkumu tīkliņu rokā, uzrokam dobes savā dārzā, steidzamies uz darbu vai no darba atgriežamies — atšķirība vienīgi tā, kādas idejas nesam sev līdzi. Mākslinieks laukakmenī ieraudzīja līdzību ar paleolītisku skulptūru, cits to būtu paspēris ar kāju. Mākslinieks ir tas, kam ir mākslinieka domas. Un tieši ar tām viņš atšķirsies no citiem tūkstoš nemierīgajiem.”

Leonīds Āriņš pats savulaik atzinis: “Darbs pats par sevi ir saruna ar cilvēku, ar nezināmo skatītāju.” Savukārt mākslas zinātniece Gundega Cēbere, kura ir autore grāmatai “Leonīds Āriņš. Glezniecība, zīmējumi, dienasgrāmatas” (2007), kā Leonīda Āriņa mākslas valodas spilgtāko īpašību ir izcēlusi lakonismu un tēlainu ietilpību. Lai ekspozīcija “citādais āriņš. tušas zīmējumi un akvareļi” rosina interesantus iespaidus, domas un sarunas!

Ekspozīcija apskatāma no 2025. gada 8. aprīļa līdz 2026. gada 29. martam.