Alga no 2,50 eiro dienā līdz bezgalībai – ko par atalgojumu domā bērni?

Foto: Miltton.com | Autors: Marta Mackeviča | 2025.04.02

Par atalgojumu visbiežāk runā personālvadības eksperti un konsultanti, taču 1. aprīlis jeb Joku diena ir piemērots laiks, lai par atalgojumu izteiktos bērni, kuriem vēl nav ne CV, ne profila platformā “LinkedIn”. Lai gan bērni apzinās, ka alga tiek saņemta par darbu, viņi nereti domā, ka alga ir nauda internetā vai bankas kartē, un reizēm to piešķir prezidents.  Situāciju skaidro “Figure Baltic Advisory” konsultante Kristina Udras.

Kas ir atalgojums un kur tas rodas?

Raksts turpinās pēc reklāmas

Brīvdienu māja “Vīrogna”

Brīvdienu māja “Vīrogna” piedāvā naktsmītnes patīkamā lauku vidē, pirti ar svinību telpu, telšu vietas.

TAKA

Lielākā daļa bērnu, kuri piedalījās eksperimentā, loģiski sasaistīja atalgojumu ar darbu, norādot, ka “alga rodas no darba” vai “alga nāk no bankas”. Trīsgadīga meitenīte skaidroja, ka “alga ir uz kartes, kad iet uz veikalu un to nopīkstina”. Piecgadīgais Oskars veica padziļinātāku analīzi, sakot , ka “alga ir tas, ko cilvēki saņem par savu darbu. Nezinu no kurienes tā nāk – tā ir nauda internetā, nevis zelta monētas. Par monētu kaltuvei es varētu pastāstīt, taču par interneta naudas rašanos - nevaru”. Citi bērni ir pārliecināti, ka alga nāk no “stikla mājas”, bet vēl daži domā, ka to piešķir prezidents.

Cik bērni būtu gatavi maksāt sev?

Atbildot uz jautājumu par to, kādu algu bērni būtu gatavi maksāt sev, eksperimenta dalībnieki sniedza ļoti dažādas atbildes – no 2,50 eiro dienā līdz bezgalībai. Daudzi bērni norādīja salīdzinoši reālistiskas summas dažu tūkstošu eiro robežās. Sešgadīgais Tanels norādīja, ka viņam pienāktos 10 000 miljardi eiro, gluži vienkārši tāpēc, ka tā ir liela summa. Piecgadīgais Viesturs sākotnēji minēja 40 eiro, taču ātri nonāca pie secinājuma, ka dienā pietiktu arī ar 10 eiro.

Septiņgadīgā Helēna neizteica konkrētu summu, bet vērtēja algu caur savām vēlmēm, norādot, ka algai jābūt pietiekami lielai, lai nopirktu kleitas un kosmētiku. Kāda deviņgadīga meitene sev maksātu 1 000 eiro, jo tieši tik maksā kaķis, kas īpaši piemērots alerģiskiem cilvēkiem. Desmitgadīgais Dāvids norādīja, ka vēlētos saņemt miljonu, lai varētu nopirkt ģimenei māju un mammai vairs nebūtu jāstrādā. Astoņgadīgā Ieva bija pieticīga: “Es tikai eju skolā un neko citu nedaru, tāpēc man pietiktu ar 2,50 eiro dienā.” Turpretī desmitgadīgais Jānis zināja, ka viņam būs pietiekami ar 4 000 eiro. “Tad man būtu viss, kas nepieciešams. Man nevajag daudz - 4000 eiro ir ideālā alga,” teica Jānis.

Taisnīgs atalgojums – ja labi strādā, jāmaksā vairāk

Domājot par to, kas ir taisnīgs atalgojums, bērni kļuva ļoti nopietni. Lielākā daļa uzskata, ka taisnīgs atalgojums atbilst ieguldītajam darbam un tā sarežģītībai. “Ja cilvēks labi strādā, tad vajadzētu saņemt vairāk,” norāda kāda divpadsmit gadus veca meitene. Astoņgadīgā Emīlija min praktisku piemēru: “Ja viens cilvēks uzraksta dažas lapas, bet otrs – veselu grāmatu, tad algai ir jābūt atšķirīgai!”

Marts, kuram ir 11 gadi, situāciju analizēja no pieauguša cilvēka skatupunkta: “Ārstiem būtu jāsaņem vairāk nekā medmāsām. Un, ja kāds ir atvaļinājumā un cits cilvēks dara viņa darbu, citam būtu jāsaņem arī viņa alga.”

Divpadsmitgadīgais Ivars uzsvēra efektivitātes nozīmi: “Ja divi cilvēki dara vienu un to pašu darbu, bet viens to izdara labāk, viņam būtu jāsaņem vairāk.” Ir arī bērni, kuri iestājas par vienlīdzību, piemēram, astoņus gadus vecais Markuss tic, ka visiem vajadzētu saņemt vienādu atalgojumu. “Tad pasaule būtu taisnīgāka,” saka Markuss. 

Algu jāmaksā arī par iešanu uz skolu

Jautājumā par to, kādos gadījumos vēl būtu jāmaksā alga, bērnu iztēle sāka darboties ļoti aktīvi. Daļa no bērniem norādīja, ka alga jāmaksā arī par iešanu uz skolu vai par labiem darbiem – vidēji piecus līdz septiņus eiro par katru darbiņu. Tāpat bērni minēja, ka atalgojums būtu jāsaņem arī par kukaiņu pārdošanu, par to, ka cilvēks ir skaists, par ierakstiem sociālajos medijos (īpaši tādiem, kuros tiek pausts atbalsts Ukrainai), par SPA apmeklēšanu (tā domā trīsgadīgā Marija), kā arī par to, ja cilvēks ir slavens. “Ja cilvēks ir slavens, viņš saņem par to naudu,” norāda sešgadīgā Grēta. Desmitgadīgais Edgars pat izvirzīja uzņēmējdarbības modeli: “Uzņēmums kaut ko pārdod un maksā saviem darbiniekiem mazāk, nekā nopelna, citādi tas bankrotētu.”

Ar bērna muti runā vienlīdzība un taisnīgums

Ja bērni būtu atbildīgi par algu izmaksām, atalgojuma sistēmas būtu vienlīdzīgākas un taisnīgākas – algas tiktu izmaksātas katru dienu, reizēm par līdz 2002 eiro dienā, un būtu arī vairāk kaķu, kleitu, SPA apmeklējumu un kukaiņu pārdošanā bāzētu biznesa modeļu. Runājot nopietni, jāuzsver, ka bērnu pārdomas par atalgojumu un darba vērtību bieži vien atspoguļo sabiedrības vērtības patiesāk un atklātāk, nekā pieaugušo diskusijas. Bērni saprot, ka alga nepienākas tāpat vien, tās pamatā ir darbs, tomēr vienlaikus trīs līdz divpadsmit gadus veciem bērniem ne vienmēr ir pilnīgi skaidrs, kāda ir algas izcelsme. Savā veidā bērni apzinās, ka taisnīgums ne vienmēr nozīmē vienlīdzību, bet gan godīgu atalgojumu, atbilstoši ieguldītajam darbam un pūlēm.