Kā autoražotāji mūs virza uz ilgtspējas win-win

Velocita.lv | 2025.03.26

Blīvi apdzīvotās Eiropas Savienības valstis arvien vairāk atsakās no vidi nesaudzīgiem materiāliem, un tas ietekmē arī autoražotājus. Transportlīdzekļu emisija tiek ierobežota arvien vairāk, lai līdz 2035. gadam sasniegtu izdaudzināto mērķi – nulles emisiju. Tomēr tas ir tikai viens no ilgtspējas ceļiem – uzņēmumi dara arī citas lieliskas lietas, kuras mēs, parastie cilvēki, bieži vien pat nepamanām. Kādas tās ir?

Galvenie virzieni

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sienu gleznojumi Liepājā

Dodies Liepājas ielās un atklāj lielformāta mākslas darbus, kas grezno Liepājas ēku fasādes, gan pilsētas centrā, gan Karostas fortos!

Liepājas reģiona TIB

Mūsu laikos uzņēmumi ietekmi uz vidi nevar skatīt tikai šaurajā transporta izmešu aspektā, tiem nākas skatīties daudz plašāk. Piemēram – jāsamazina ražošanas radītais piesārņojums, jārada ilgtspējīgas piegādes ķēdes un jāizmanto videi saudzīgi materiāli, lai aizstātu kaitīgo plastmasu. Daudzi uzņēmumi jau šobrīd izmanto materiālus, kurus vēlāk var pārstrādāt.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem autotransports Eiropā rada aptuveni 24% CO₂ emisijas, no kuriem vieglo auto kontā ir aptuveni 16%. Tāpēc ražotāji pievērsušies galvenajam piesārņojuma avotam – iekšdedzes dzinējam. “Skaitļi jau labu laiku ir bijuši visai daiļrunīgi, un bija skaidrs – ar vecajām tehnoloģijām samazināt emisiju nevar. Lai to panāktu, variantu nebija īpaši daudz – vai nu vēl kāpināt dzinēja efektivitāti, vai pāriet uz bezizmešu alternatīvām. Vispopulārākais variants izrādījās elektrifikācija,” skaidro Latvijas Gada auto žūrijas tiesnesis un auto žurnālists Guntars Pulss.

Tā vien izskatās, ka tradicionālie iekšdedzes dzinēji ir sasnieguši savas efektivitātes robežas, tāpēc labāku veiktspēju un ilgtspēju tagad var panākt tikai ar elektrifikāciju. Tas arī ir iemesls, kāpēc tik izplatīti ir hibrīdi, kas atslogo iekšdedzes dzinēju un taupa degvielu.

“Ogļskābās gāzes emisija tiešā mērā ir saistīta ar degvielas patēriņu – jo vairāk automašīna nodedzina, jo vairāk CO₂ tā izdala. Hibrīdi ir īpaši piemēroti tiem cilvēkiem, kuri ikdienā brauc mierīgi, jo tad šī tehnoloģija ļauj gan ietaupīt degvielu, gan samazināt izmaksas,” skaidro Guntars.

Pat ģimenēm piemērotajiem kompaktajiem SUV, kas nav pats mazākais transports, ir degvielas patēriņu taupošas hibrīda versijas. Piemēram, Toyota RAV4 hibrīds vidēji tērē 5,7 l/100 km, Hyundai Tucson tie būs 5,6 l/100 km, bet Kia Sportage – tikai 5,5 l/100 km.

Materiālu jaunā ēra

Tomēr, lai cik efektīvi būtu hibrīdi, tie joprojām rada izmešus, bet tas, neizbēgami, virza nozari uz pilnībā elektrisku transportu. Šī pāreja ir redzama arī Latvijā, kur dažādi zīmoli piedāvā arvien vairāk elektrisko modeļu.

Piemēram, Toyota piedāvā iegādāties elektrisko krosoveru bZ4X un ar ūdeņradi darbināmu Mirai. Hyundai pārdod četrus elektroauto – Inster, Kona, Ioniq 5 un Ioniq 6, kā arī ar ūdeņradi darbināmo Nexo. Kia ir četri elektriski krosoveri – EV3, EV6, EV9 un Niro, un jau drīzumā klāstam pievienosies vēl vairāki modeļi, tostarp hečbeki un sedani.

Vēl būtisks autobūves attīstības atzars ir pāreja uz ilgtspējīgiem materiāliem. Daži no šiem jauninājumiem dažu varētu pārsteigt – mūsdienu automašīnu salonā arvien biežāk tiek izmantoti pārstrādāti zvejas tīkli un augu izcelsmes materiāli.
“Šie materiāli laboratorijās tiek pārveidoti audumos, un tiem ir sevi jāpierāda sarežģītos izturības un kvalitātes testos. Vēlāk tie aizstāj plastmasas detaļas interjerā, kas citādi būtu izgatavotas no fosilā kurināmā. No vidi saudzējošiem materiāliem tagad tiek izgatavots pat sēdekļu polsterējums, grīdas paklājiņi un bagāžnieka pārsegi,” skaidro Guntars.

Februārī Kia prezentēja PV5 – jaunu elektrisko komercauto, kurā izmantoti inovatīvi videi saudzīgi materiāli, tostarp termoplastiskais olefīns – izturīga un viegli tīrāma alternatīva PVC grīdas segumam. Savukārt PV5 sēdekļu polsterējums ir radīts no biopoliuretāna – materiāla, kas paredzēts intensīvai izmantošanai komerctransportā.

Augi mūsu automašīnās

Materiālu inovāciju priekšgalā ir bijuši Dienvidkorejas ražotāji, tāpēc viņi šajā jomā ir paspējuši uzkrāt ievērojamu pieredzi. Piemēram, Kia plastmasas detaļas salonā ir aizstājis ar bioplastmasu, kas iegūta no tādiem biomasas avotiem kā augu eļļa, zāģu skaidas, kukurūzas ekstrakts un cukurniedres. Kia elektromobiļiem ir arī sēdekļi un grīdas paklājiņi, kas izgatavoti no pārstrādātām PET pudelēm un izmestiem zvejas tīkliem. Savukārt Kia Niro jumta apšuvums sastāv no 56% pārstrādātas papīra šķiedras.

Daudzi citi ražotāji izmanto vegāno ādu – tā ir atrodama Tesla, BMW, Ford un Volvo automašīnās. Atšķirībā no dzīvnieku ādas augu izcelsmes alternatīvām ir ievērojami mazāka oglekļa dioksīda pēda. Piemēram, Kia Niro iestrādāta vegānā āda, kas tapusi no bioloģiski noārdāmām eikalipta šķiedrām, kas nodrošina ražošanu bez atkritumiem.

Sacensības, kurās uzvarētāji ir visi

Vēl pirms pieciem gadiem auto kompānijas jauno modeļu prezentācijās ilgtspējai veltīja tikai dažas rindkopas. “Tagad to varētu aprakstīt pat vairāku lappušu garumā. Varētu padomāt, ka ražotāji ir atraduši jaunas savstarpējās sacensības, taču, ja raugāmies uz vides ietekmi, tad mērķi ir nopietni. Patīkami, ka vidi saudzējoši materiāli kļūst aizvien labāki,” piebilst Guntars Pulss.

Kia pārstāvji atklāti saka: atjaunojamo resursu izmantošana nav saistīta tikai ar atkritumu samazināšanu – tai ir arī ekonomisks aprēķins. Aprites ekonomika optimizē materiālu dzīves ciklu un galu galā samazina ražošanas izmaksas. Rezultātā ieguvēji ir gan uzņēmumi, gan sabiedrība.