Slēpošanas prieks uz kalna beidzas ar sadursmi – cik tas izmaksā?

Laima Kristapsone | 2025.02.16

Slēpošana ir ideāls ziemas piedzīvojums, ko šogad steidz baudīt daudzi latvieši, dodoties uz dažādiem slēpošanas kūrortiem Eiropā. Visbiežāk ceļojums sagādā tikai un vienīgi pozitīvas emocijas, tomēr ir reizes, kad ceļotājiem gadās piedzīvot arī nepatīkamas situācijas. Proti, šogad jau ir bijuši gadījumi, kad slēpotāji Slovākijā un Itālijā brauciena laikā uz kalna piedzīvoja sāpīgu saskriešanos, rezultātā gūstot ne vien būtiskas traumas, kuru ārstēšana izmaksāja vairāk nekā 1000 eiro, bet arī nepieciešamību pēc juridiskas palīdzības.

Lai cik ceļotāji būtu rūpīgi paveikuši savu mājas darbu, izvēloties piemērotāko slēpošanas kūrortu, to, kādu ekipējumu ņemt līdzi, ceļojuma laikā negaidītais var notikt pat ar pieredzes bagātu slēpotāju. "Slēpošana ir paaugstināta riska aktivitāte, kuras laikā iespēja gūt traumu ir ļoti augsta – stipri sasitumi, izmežģījumi vai ekstremitāšu lūzumi rodas kā neveiksmīgas piezemēšanās rezultātā, tā arī saskrienoties ar citu slēpotāju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā un vēl līdz 19. gadsimta beigām šajā parkā būtu atrodama arī muiža.

TAKA

Ceļotājiem bieži šķiet – kādu gan kaitējumu ceļojuma laikā es varētu nodarīt citam cilvēkam? Tomēr aicinām par šo aspektu aizdomāties, jo šogad novērojam tendenci, ka apdrošināšana palīdz slēpotājiem ne tikai gadījumā, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet noder arī polisē iekļautā civiltiesiskā atbildība. Mūsu šī gada pieredzē ir gadījumi, kad klients netīši uzskrēja virsū citam slēpotājam, nodarot viņa veselībai un ekipējumam būtiskus kaitējumus, savukārt cita mūsu kliente kļuva par cietušo, kā rezultātā ārstēšanās izdevumi pārsniedza 1000 eiro," stāsta If Ceļojumu apdrošināšanas produkta vadītāja Inga Draule.

Papildus jau pieminētajiem gadījumiem vēl šogad kādam latvietim, kurš bija devies uz kalniem baudīt atpūtu, drīz vien ceļojums noslēdzās, jo viņš uz kalna guva nopietnu traumu, kā rezultātā klientam bija nepieciešama repatriācija jeb organizēta atgriešanās dzimtenē. Repatriācijas izmaksas ir lielas un atkarībā no valsts un transporta veida Eiropā tās var sasniegt pat 20 000 eiro.

Praktiski ieteikumi, pirms doties uz kalna slēpot

Skaidrs, ka nav iespējams sevi pilnībā pasargāt no visām potenciāli bīstamajām situācijām, tomēr preventīvi aicinām ceļotājus izturēties atbildīgi pret savu veselību – pirms kāpt uz slēpēm, pienācīgi iesildīties, jo slēpošana ir fiziski aktīvs sporta veids un ķermenis ir slodzei atbilstoši jāsagatavo. Ja esi iesācējs vai šogad pirmo reizi pēc vairāku sezona pārtraukuma baudīsi slēpošanu lielajos kalnos, iesakām apsvērt arī instruktora pakalpojumu izmantošanu, jo tādējādi varēsi drošās rokās atsvaidzināt savas prasmes.
 
Veicot fiziskas aktivitātes, pievērs uzmanību arī savai pašsajūtai, jo, ja nav bijusi pietiekama atpūta, dienas beigās var būt liels nogurums, līdz ar to pieaug risks gūt traumu vai kļūt neuzmanīgam. Arī dehidratācija var izraisīt nogurumu, tāpēc pārliecinies, ka dienas laikā uzņem pietiekami daudz šķidruma. Vietā atzīmēt, ka alkohols veicina dehidratāciju un nogurumu un tā ietekmē zūd koncentrēšanās spēja, tāpēc neriskē ar savu un citu dzīvību – izvairies no tā lietošanas fizisko aktivitāšu laikā!
 
Vienmēr seko līdzi uz kalna izvietotajām zīmēm un brīdinājumiem – ja ir veikta īpaša atzīme par bīstamām vietām, tās ir jāņem vērā. Iesakām vienmēr slēpot kopā ar partneri un izvairīties no atrašanās vienatnē.