Travelnews.lv redaktore: Cik drošs galamērķis ceļotājiem šobrīd ir Stokholma?

Ludmila Alampasu | 2025.02.09

Vidēji viens sprādziens dienā – šāda ir 2025. gada statistika Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Pat Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons ir atzinis, ka valdība cieš neveiksmi cīņā ar bandu vardarbību.

Travelnews.lv sadarbībā ar tūroperatoru “Travel Art LV” devās uz Zviedrijas galvaspilsētu, un viens no mērķiem bija saprast, cik šobrīd Stokholma ir droša kā galamērķis tūristam.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pavasara atlaides

Dodies pavasara piedzīvojumos kopā ar Europcar! Rezervē auto līdz 13. aprīlim un saņem atlaides auto nomai visā pasaulē līdz pat 30. septembrim!

Europcar

Uzreiz jāsaka, ka oficiālas tikšanās ar varas iestādēm un policiju nebija – vien pašas novērojumi. Un galvenais novērojums – pilsētas centrā ir ļoti daudz policistu un policijas automašīnu, krietni vairāk, nekā tas būtu citkārt. Cilvēku uz ielām nav daudz, bet te savu lomu spēlē arī tas, ka šobrīd, lai ari kāda, bet aiz loga ir ziema, un laikapstākļi nav paši piemērotākie laiskām pastaigām pa centru.

Runājot ar vietējiem iedzīvotājiem par drošības situāciju, sejas sadrūmst. Jā, situācija neesot vienkārša, bet pašā centrā esot droši. Sprādzieni un bandu vardarbības, kur iesaistīti jaunieši, kas jaunāki par 18 gadiem, pārsvarā notiek no centra tālākajos rajonos. Turklāt pat neesot iespējams pateikt, kur tieši atrasties visbīstamāk – apkaime esot bīstama.

Dienas laikā, paviesojoties vairākos Stokholmas rajonos, bīstamību izjust nevarēja. Jā, Stokholma ir multikulturāla pilsēta, un šeit var sastapt cilvēkus ar dažādām ādas krāsām un reliģisko piederību. Tai pat laikā nedrošības sajūtas nebija, iespējams, dienas laikā palīdz arī likumsargu ne tikai redzamā, bet arī dzirdamā klātbūtne – bākugunis un skaņu signāli dzirdami daudz un bieži.

Stokholma cenšas cīnīties ar samilzušo problēmu. Viens no risinājumiem, ko saredz varasvīri, atņemt Zviedrijas pilsonību personām ar dubultpilsonību, kas notiesātas par saistību ar bandu vardarbību. Un paaugstināt arī latiņu Zviedrijas pilsonības iegūšanai iebraucējiem.

Pēc šī ceļojuma gan radās viela pārdomām – ja jau Baltijas valstis uzskata par bīstamām ģeopolitiskās situācijas dēļ,  proti, robežas arKrieviju un Baltkrieviju, vai tas ir korekti, ja nosacīti drošajās valstīs situācija ir daudz bīstamāka, un to rada paši vietējie iedzīvotāji?