Ēriks Lingebērziņš: 2024. gads tūrismā – konkurence un konkurētspēja

Ēriks Lingebērziņš | 2025.01.18

Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas, kopš 16.gadsimta vidus visus svarīgos notikumus cenšamies ielikt kalendārā gadā un arī šis, 2024.gads, nav izņēmums.  Gada pēdējās dienas ir vislabākais laiks, lai atskatītos uz to, kas šajā gadā ir noticis tūrisma nozarē Latvijā un kā šī gada notikumi var ietekmēt to, ar ko nāksies saskarties 2025.gadā. Viedokli pauž Biznesa augstskolas “Turība” asociētais docents, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Dr.oec., Ēriks Lingebērziņš.

Domājot par atslēgas vārdiem, kuri varētu vislabāk raksturot 2024.gadu tūrisma nozarē, prātā nāk divi – konkurence un konkurētspēja. Jā, tieši šie divi vārdi, ietver ļoti daudz norises, kuras raksturo šo gadu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Muzeju nakts 2025

“Muzeju nakts 2025” “STIKLS: STĀSTS PAR CAURSPĪDĪGO MATERIĀLU”

Līvānu TIC

Sāksim ar konkurenci. Konkurence ir Latvijas izejošā tūrisma atslēgas vārds 2024.gadā un diemžēl ne vienmēr tā ir bijusi pozitīva, uz izaugsmi vērsta. Pandēmijas laika sekas un attālinātā darba ienākšana ir mainījusi un turpina mainīt ceļojumu aģentūru lomu Latvijā un, lai gan vismaz klasiski ir pieņemts uzskatīt, ka konkurence ir pozitīva parādība, kura virza attīstību, nevar apgalvot, ka tā tas ir šobrīd Latvijā.

Lai gan konkurence ir dažādi veidi, prastākā no tām ir cenas konkurence, kas robežojas ar cenu dempingu un tieši ar to šobrīd nodarbojas virkne jaunradīto t.s. tūrisma aģentūru. Eiro vai pat piecdesmit centu atlaide ir kļuvusi par normu brīvdienu ceļojumu pārdošanā, cīņā par katru Latvijas tūristu. Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju – iedzīvotāju skaita samazināšanos un vismaz daļas iedzīvotāju prasmi pašiem organizēt savus ceļojumus, brīvdienu atpūtas ceļojumu pārdošanā valda diezgan mežonīgs laiks.

Savukārt citā nozares segmentā – organizētu ekskursiju ceļojumu jomā situācija 2024.gadā ir bijusi diezgan atšķirīga. Ja vien ir vēlēšanās doties organizētā grupas ceļojumā uz kādu no tālajām valstīm, tad piedāvājums nemaz nav tik liels. Un tieši šis, iespējams, ir bijis iemesls, kādēļ viens otrs tūrisma operators ir sācis piedāvāt grupu ceļojumus uz tuvākām un tālākām valstīm, dažādojot Latvijas izejošā tūrisma piedāvājumu.

Varētu šķist, ka vismaz šajā jomā ar konkurenci viss ir kārtībā, tomēr sociālajos tīklos uznirstošās “interešu klubu” organizētās ekskursijas joprojām ir bieži sastopama parādība. Tātad, arī šajā nozares segmentā pastāv gan izaugsmi veicinošā konkurence, gan konkurence t.s. pelēkajā zonā. Atliek vien vēlēt uzraugošajām institūcijām modrību un uzmanību rūpēties, lai, cerams, 2025. gadā tiktu galā ar šo Latvijai raksturīgo parādību.

Ne paši vieglākie laiki ir arī radniecīgās nozarēs, īpaši pasažieru pārvadājumu jomā. Latvijas lielākais ar tūrisma nozari saistītais uzņēmums, kurš pārvadā pasažierus lidmašīnās, lai nodrošinātu savu attīstību vasaras sezonā arvien biežāk un vairāk konkurē ar izejošā tūrisma operatoriem un aģentūrām, attīstot, īpaši vasaras maršrutu tīklu, virzienos, kur vēl pirms pāris gadiem daudz biežāk redzējām čarterreisus. Varētu šķist ka lielākais uzvarētājs visā šajā konkurences cīņā varētu būt tūrists – tas vai tā tas tiešām būs, visdrīzāk redzēsim jau nākamajā gadā, jo situācijai ir jāmainās un visiem tirgū vietas nepietiks.

Savukārt otrs gada tūrisma nozares atslēgas vārds varētu būt konkurētspēja un to var attiecināt uz Latvijas ienākošā tūrisma nozari un visu viesmīlību Latvijā. Gada sākums, kad neskaidrā valsts ārējā mārketinga finansējuma dēļ Latvijai tik svarīgā reklamēšana bija iepauzēta. Sekas bija jūtamas uzreiz un šī gada pirmā puse, pretēji tendencēm Eiropā nebija tāda, kā to bijām cerējuši. Ilgi gaidīto attīstības izrāvienu sagaidījām tikai vasaras vidū un arī tad ne tādu, kādu bijām cerējuši.

Tūristu, iespējams, ir arī tikpat vai pat mazliet vairāk, tomēr to iztērētās naudas apjoms ne tuvu nav tāds, kādu vēlētos. Makro līmenī, iespējams, šis ir bijis lietderīgs laiks, lai saprastu, ka ienākošā tūrisma struktūra un tūrista profils ir mainījies… pandēmija, karš, tehnoloģiju izmaiņas, cilvēku paradumu izmaiņas. Esam jaunos laikos un tieši tāpēc 2024.gada 31.decembrī ir laiks izdzēst no visām statistikas kolonnām 2019.gada datus.

Esam strādājuši divus gadus jaunajos ģeopolitiskajos aspektos, esam spējuši ievērojami audzēt tūristu skaitu no jauniem tirgiem, esam spējuši stabilizēt to, kur esam spēcīgi un esam sākuši diskusiju par jaunām iecerēm, tirgiem, produktiem. Atliek vien cerēt kā šogad beidzot uzsāktā tūrisma sadarbības tīklu attīstības programma, kuras mērķis ir radīt jaunus tūrisma produktus ienākošajā tūrismā atbildīs tam tūristam, kādu ceram sagaidīt tuvākajos gados. Gada nogalē esam sagaidījuši ilgi gaidītās izmaiņas par tūrisma attīstību atbildīgajā institūcijā – atliek vien gaidīt, kad jaunā vadība un struktūra nesīs rezultātus. Tik gribētos novēlēt vienu – reizēm ir vērts būt konservatīviem un jauna saukļa, zīmola vai vizuālās identitātes ieviešana pati par sevi labumu nedod. Ja vien risinājums nav paņemot visu labo no vairākām iepriekšējām kampaņām… Latvia – Best mission is singing, piemēram.

Latvijas tūrisma nozares konkurētspēja joprojām paliek viens no svarīgākajiem uzdevumiem politikas īstenotājiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Šis gads ir parādījis, ka Latvijas tūrisma nozares uzņēmēji ir spējīgi strādāt, rūpējoties par pozitīvu Latvijas eksporta bilanci, tomēr valsts tēls, uzņēmējdarbības vide, darbaspēka pieejamība ir uzdevumi, kuri ir publiskā, nevis privātā sektora kompetence un šajā gadā atkal un atkal nācās atgādināt, ka tūrisms = eksports.

Diemžēl šis un tas paliek ārpus konkurences un konkurētspējas stāstiem. Lielo darījumu pasākumu skaits joprojām ir mazs, arī lielie kultūras pasākumi joprojām biežāk notiek kaimiņvalstu lielajās pilsētās. Cerības par alternatīvu lielo konferenču viesnīcu ir pagaidām sasalušas un 2024.gadā lielie pasākumi notika tik, cik notika. 

Kuri kļūs par 2025.gada atslēgas vārdiem, pagaidām nezinām, tomēr ir vairākas lietas, kurām vērts sekot rūpīgi līdzi:
Pirmkārt, salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijas tūrisma izstāde Balttour, visdrīzāk, 2025.gadā neapšaubāmi būs vadošā tūrisma izstāde Baltijā ar plašu izejošā un ienākošā tūrisma attīstībai veltītu programmu trīs dienu garumā. Tā būs vieta, kur sajutīsim kopējās tendences visam 2025.gadam.

Otrkārt, Eiropā un pasaulē turpināsies augstas nenoteiktības laikmets, tāpēc spēja ātri reaģēt, pielāgoties un mainīsies būs aktuāla arī nākamgad. Iespējamās politiskās turbulences ASV, Vācijā, Francijā un citviet pasaulē ietekmēs arī kopējo ekonomisko aktivitāti, tajā skaitā arī tūrisma nozari.

Treškārt, prasme iegūt, analizēt un izmantot datus sava biznesa attīstība vairāk kā jebkad iepriekš būs katra uzņēmēja vissvarīgākais uzdevums. Paša un mākslīgais intelekts kā rīks, kas ļaus redzēt soli uz priekšu – tie, kas to spēs apsteigs tos, kas par to tikai domās.

Ceturtkārt, garākas tūrisma sezonas, pieprasījums pēc alternatīviem tūrisma galamērķiem un pakalpojumiem, radoša pieeja problēmu risināšanai – ar to saskarsimies mēs visi.

Piektkārt – 2025.gads būs gads, ka kopējais tūristu skaits pasaulē būs vislielākais kāds jebkad ir bijis. Novēlu Latvijas tūrisma nozares uzņēmējiem un nozarē strādājošajiem to sajust.

Paldies Travelnews.com par būšanu klāt visos tūrisma nozares notikumos un pasākumos 2024.gadā un lai panākumiem bagāts 2025.gads. Paldies Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarei par to būšanu, strādāšanu un ieguldījumu. Lai krāšņiem ceļojumiem bagāts Jaunais Gads!