Anita Skudra: Kādēļ svarīgi veidot pieejamu mežu?

Ieva Geistere | 2024.12.20

Atklājot Pieejamības taku Šmerļa mežā, SIA “Rīgas meži” ir pabeigusi būtiskus meža kopšanas darbus, padarot šo zaļo zonu pieejamu visiem, tostarp cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem. Šajā procesā ir veikta ne tikai mežizstrāde, bet arī meža sakopšana, ceļu nolīdzināšana un rekreācijas objektu izveide. Šī iniciatīva ir kā solījuma izpilde sabiedrībai –  veidot vidi, kurā ikviens var justies iederīgs, baudīt dabu un tās sniegtās atpūtas iespējas.

Esmu pārliecināta, ka dabas pieejamība nav privilēģija, bet gan tiesības, kas veicina sabiedrības labklājību un veselīgāku dzīvesveidu. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, Latvijā aptuveni 10% iedzīvotāju ir personas ar invaliditāti, tāpēc  “Rīgas meži” ar lielu atbildību un aizrautību ir paveikuši un turpinās īstenot nozīmīgus darbus, kas sekmētu, ka ikviens – neatkarīgi no fiziskām spējām – var baudīt dabu un smelties no tās enerģiju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Līksnas muižas parks (Līksnas takas)

1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta.

TAKA

Pieejams mežs – iekļaujoša sabiedrība

Šmerļa mežā ir izveidota vairāk nekā viena kilometra gara Pieejamības taka, kas ir ērti izmantojama arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Šī taka ir daļa no plašākas infrastruktūras. Tajā ietilpst arī ainaviskā Dambjapurva ezera taka un kāpu saposmotie Lielais un Mazais sporta aplis. Šādi objekti veicina kā fizisko aktivitāti, tā arī pilnvērtīgu dabas baudīšanu, kas ir būtiski sabiedrības veselībai.

Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem ir nepieciešama piekļuve dabai, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Saskaņā ar ANO prognozēm, līdz 2050. gadam pilsētās dzīvos aptuveni 6,25 miljardi cilvēku, no kuriem 15% būs personas ar invaliditāti. Tāpēc mēs jau tagad mērķtiecīgi pielāgojamies vides pieejamības aspektiem, kas ikdienā būtiski ietekmē cilvēku ar kustību traucējumiem dzīves kvalitāti un socializēšanās iespējas.

Šā gada “Rīgas mežu” veiktās ikgadējās aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā 60% iedzīvotāju vēlas aktīvi piedalīties meža apsaimniekošanas procesos, kas pārliecinoši parāda sabiedrības interesi un atbildību pret apkārtējo vidi. Tāpat neskaitāmos pētījumos varam atrast datus par pieejamām dabas rekreācijas vietām, kas sniedz cilvēkiem prieku un veselību.

Lai pilnībā īstenotu mežizstrādi, sakoptu un uzlabotu meža ceļus, ierīkotu jaunus rekreācijas objektus un takas, izvietotu putnu būrus un barotavas, ir nepieciešams vismaz viena gada pilns cikls. Tādēļ esam īpaši pateicīgi sabiedrībai par atsaucību un ieteikumiem, piedaloties mūsu rīkotajās sabiedriskajās apspriedēs.

Mēs augstu vērtējam iedzīvotāju iesaisti meža sakopšanā un vides uzlabošanā, kā arī sapratni mežistrādes laikā. Tieši pateicoties iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju ieteikumiem, tika precizēts arī Šmerļa mežam veidotais ainavu dizaina plāns. Tāpat pēc mežizstrādes esam nostiprinājuši meža ceļus, novietojuši jaunus galdus un krēslus, kā arī izvietojuši informatīvās norādes un kartes, lai uzturēšanos mežā padarītu arvien patīkamāku.

Savukārt blakus esošajā Juglas mežā, kur pirms pāris gadiem tika pabeigta mežizstrāde, šogad izveidojām gandrīz septiņus kilometrus garas pastaigu takas, uzstādījām atpūtas objektus un izvietojām putnu būrus. Bet aktīvākas atpūtas cienītājus aicinām uz Biķernieku mežu vai Mežaparku, kur sadarbībā ar Latvijas Orientēšanās federāciju ierīkoti orientēšanās poligoni.   

Protams, mēs apsaimniekojam arī īpaši populāras un apmeklētāju iecienītas teritorijas, kurās izmantojam tikai zemsedzi un mežu saudzējošu tehniku, lai pēc iespējas mazāk traucētu iedzīvotājus baudīt pastaigas. Piemēram, kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks” jau otro ziemu pamežs un koki tiek zāģēti ar rokas motorinstrumentiem, savukārt zari un kokmateriāls izvests ar mazgabarīta rokas vadāmo tehniku – “dzelzs zirgu”. Mežaparkā veikto meža kopšanu kā labās prakses paraugu novērtējuši arī citu valstu dabas eksperti, tajā skaitā, ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību paneļa konferences dalībnieki, kas izbraukuma sesijā Mežaparkā atzinīgi novērtēja “Rīgas mežu” pieeju, izmantoto tehniku un sabiedrības iesaisti pilsētas mežu apsaimniekošanā.

Kādā mežā cilvēks vislabāk jūtas?

Nupat veiktajā iedzīvotāju aptaujā “Rīgas un Pierīgas mežu vērtējums” 63% respondentu atzina, ka viņi labprāt piedalītos sabiedriskajā apspriedē, ja viņu māju tuvumā tiktu plānota mežizstrāde. Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotājiem būtu svarīgi paust savu viedokli, ir rūpes par savu mežu, dabu un apkārtni. Tas nozīmē, ka sabiedrība kļūst arvien zinošāka, prasīgāka un līdzatbildīgāka par to, kas notiek pie viņu namdurvīm. Tāpēc mēs jo vairāk vēlamies saglabāt mežu zaļo gredzenu ap Rīgu, pareizi plānojot mežizstrādes un to skaidrojot sabiedrībai, gan pirms darbu uzsākšanas, gan arī mežizstrādes laikā.

Esmu pārliecināta, ka atklāta komunikācija un regulāra iedzīvotāju iesaiste sekmē sabiedrības izpratni, par to, ka meža dzīvotspējai nepieciešamas gan kopšanas cirtes, gan atvērumi, gan kailcirtes. Visas darbības mežā rūpīgi plānojam un darām tikai to, kas uzlabotu mežaudzes sastāvu un veselību, kā arī veicinātu stiprāko koku augšanu, dodot tiem vairāk saules un gaismas.

Tikpat svarīgas un mežam piederīgas ir saprātīga izmēra, audzei atbilstošas  kailcirtes, kas nodrošina mākslīgo vai dabisko meža atjaunošanos un palīdz masīva mežaudzēs attīstīt dažāda vecuma koku mozaīku. Tāpēc arī katru gadu, tuvojoties Ziemassvētkiem, aicinām iedzīvotājus atstāt eglītes mežā, necirst tās un nebojāt mūsu rūpīgi plānoto ekosistēmu. Tieši šādi plānojot audžu attīstību un rūpīgi saimniekojot, mēs nodrošinām iedzīvotājiem Rīgā un Pierīgā koptu, pareizi veidotus, dažāda vecuma priežu mežus. Un to, ka rīkojamies pareizi, atkal apliecina arī nupat veiktā iedzīvotāju aptauja, kas apstiprināja – tieši šādā mežā sabiedrība jūtas vislabāk. Tikmēr dabisku, neapsaimniekotu priežu mežu ar biezu labu koku un krūmu pamežu, kurš nereti ir aizaudzis ar dažādām invazīvām sugām, iedzīvotāji novērtē kā vismazāk pievilcīgu.

Kalpot sabiedrībai

Mūsdienu pilsētās mežiem ir jābūt kam vairāk nekā rekreācijas vietām. Tiem jāveicina iekļaušana, jāveido saikne starp cilvēkiem un dabu, kā arī jānodrošina sabiedrības garīgā un fiziskā labbūtība. Pieejamības taka Šmerļa mežā ir labākais pierādījums tam, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir iespējama, sabalansējot ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās intereses. Tā ir vieta, kur modernā infrastruktūra saplūst ar dabu, radot vidi, kas ir gan funkcionāla, gan estētiska.

Vien pirms nedēļas jauno Pieejamības taku novērtēja un ratiņkrēslā izbrauca Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis. Ieelpojot svaigo priežu smaržu, viņš atzina, ka Latvijas meži kļūst aizvien pieejamāki visai sabiedrībai. Turklāt nav nepieciešami desmitiem vai simtiem tūkstoši eiro, lai ceļi būtu izbraucami arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jāpadomā par ceļu slīpumiem, to segumiem, atbilstoša augstuma un novietojuma galdiem un krēsliem, kā arī informāciju un norādēm. Tomēr iespējas pielāgot meža takas dažādām auditorijām kļūst arvien plašākas.

Lai Šmerļa meža pieredze ir iedvesmojošs paraugs ne tikai mums, bet arī citiem uzņēmumiem un organizācijām! Es aicinu uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas iesaistīties dabas pieejamības veidošanā, lai kopā mēs ne tikai uzlabotu sabiedrības veselību, bet arī stiprinātu līdzatbildību un saliedētību.

Mūsu meži ir ne tikai koki, zemsedze, takas un infrastruktūras objekti – tie ir mūsu stāsti par rūpēm, atbildību un vīziju. Mēs ticam, ka, veidojot pieejamus un sakoptus mežus, mēs radām ne tikai labāku vidi sev un nākamajām paaudzēm, bet arī iekļaujošāku un atbildīgāku sabiedrību kopumā.

Tāpēc arī šajos Ziemassvētkos vēlu ikvienam apstāties uz mirkli, lai saskatītu dabas burvības patieso vērtību un spēku. Lai katrs meža apmeklētājs jūtas gaidīts, iedvesmots un stiprināts!

Par A. Skudru

Anita Skudra ir SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja kopš 2022.gada 8.marta.

Viņas atbildībā nodotas šādas jomas: stratēģiskā vadība, korporatīvā pārvaldība un personāla vadība, finanses, juridiskie, risku pārvaldības, ilgtspējas un komunikācijas jautājumi, kā arī daļas “Dārzi un parki” jautājumi.