Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025 izsludina lielākos notikumus

Aleksandrs Abramovs | 2024.10.31

Jau pirms diviem gadiem Cēsu novada pašvaldība paziņoja, ka turot publiski pausto solījumu par Eiropas kultūras galvaspilsētai (EKG) 2027.gadam sagatavotās kultūras programmas īstenošanu, Cēsis kopā ar novada pagastiem īstenos apjomīgu kultūras programmu un 2025.gadā iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta. Šis būs notikumu kopums visa gada garumā ar vadmotīvu – “Kultūra galvās, pilīs, sētās”. Esam šī – Latvijas kultūras galvaspilsētas – gada priekšvakarā un priecājamies izsludināt procesus un lielākos notikumus, kas gaidāmi nākamajā gadā.

“Cēsu novadā ir astoņu gadsimtu spēks un esam bagāti ar dziļām kultūras tradīcijām, daudziem radošiem indivīdiem un lieliskiem notikumiem. Radām šo, Latvijas kultūras galvaspilsētas gadu, lai īpaši izceltu mūsu iekšējos radošos resursus un vēl vairāk vienotu mūsu lielā novada cilvēkus. Un, protams, bija ieguldīts liels darbs, strādājot pie Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma, tāpēc mēs nevarējām tā vienkārši atvadīties no tā, ko bijām radījuši – visaptverošu un jēgpilnu kultūras programmas piedāvājumu,” stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Biznesa forums “Māksla būt uzņēmējam”

Biznesa forums “Māksla būt uzņēmējam” šogad norisināsies 23. maijā 10.00 sporta un kultūrvietā KVARC. Šī gada fokuss – eksports.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Cēsis 2025 programma radīta, lai spēcinātu vietējos kultūras darbiniekus, izceltu to varēšanu un arī jaunā gaismā ieraudzītu gan esošās, gan potenciālās kultūrvietas – dabā, skvērā, pagalmā, sētā, rūpnīcā u.tml. Plānots, ka katru mēnesi būs viens līdz trīs Latvijas mēroga, īpaši šim gadam veltīti pasākumi, kā arī vairāki vietējas nozīmes pasākumi. Kultūras gada atklāšana notiks 18.janvārī – koncertzālē “Cēsis” izskanēs atklāšanas koncerts ar L. Van Bēthovena “Missa Solemnis”, pēc kura dejosim diskotēkā Vienības laukumā un Ģikšos Danču naktī. Tāpat pilsētvidē plānots izvietot apjomīgu instalāciju, kurai būs sabiedrības iesaistes un informatīva funkcija.

Tradicionāli pasākumiem bagātāka būs gada siltā sezona – krāšņi pilsētas un apvienību svētki, īpašs multimediāls mākslas lieluzvedums “Māls”, Riharda Vāgnera opera “Parsifāls”, Elīnas Garančas koncerts, “Art Walk”, kulinārie festivāli, starptautisks čellistu konkurss, dzejas dienas un literārās kafejnīcas, Latvijas audēju svētki, ekskluzīvas mākslas izstādes, ielu mākslas festivāls “Cēsis Mooove” un daudzi citi dažādi kultūras pasākumi.

“Cēsīm piestāv būt pirmajiem! Piestāv uzdrīkstēties! Tāpēc apņemšanās kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu, mūsuprāt, nav tikai iekšējā ambīcija, bet gan likumsakarība, ko būvējušas vietējās kopienas un talantīgie kultūras ļaudis gadu gaitā. Esam vienmēr ticējuši tam, ka ir būtiski radīt pozitīvu vibrāciju, lai notiktu lielas lietas. Aktīvi pie 2025.gada notikumiem sākām strādāt pirms vairākiem gadiem, un tam jau šobrīd ir taustāmi rezultāti – Piebalga iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, sadarbībā ar Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu notika pirmais starptautiskais čellistu konkurss, kas piesaista talantus Latvijai. Tāpat iekustināta kapsētu kultūra, kas ir ne tikai pētniecības, bet arī izglītības stāsts par notikumiem un cilvēkiem novadā. Strādājam arī ar Nacionālo enciklopēdiju, lai veidotu Cēsu novada šķirkļus. Vairāki citu jomu procesi notiek arī šobrīd, kam, ticu, būs nospiedums kultūras dzīvē Latvijā”, uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Cēsis 2025 darba grupas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

Lai izceltu to, ka kultūra ir daļa no mūsu ikdienas dzīves, gada laikā norise būs balstīta piecos tematiskajos blokos – demokrātija, izglītība, vide, atjaunotne un Cēsu novada izcilības. Kāds no šiem atslēgas vārdiem dominēs katrā notikumā, ko piedzīvosim nākamajā gadā. Programma veidota, lai tā būtu iespējami starpdisciplionāra – sākot no koncertiem, izstādēm, konkursiem, beidzot ar unikāliem sporta un konferenču piedāvājumiem.

Demokrātijas tēma, protams, tiks īpaši izcelta Sarunu festivālā LAMPA, kā arī vairākās plānotajās konferencēs. Organizējot literatūras, dzejnieku un citus līdzīgus pasākumus, uzsvērsim spēcīgo izglītības vidi novadā. Cēsu novads ir apņēmies kļūt par bioreģionu, tāpēc izceļam arī vides un klimata lielo nozīmi – to spilgtināsim ar dažādām ekskursijām un izglītojošiem semināriem, kas saistīti ar ilgtspējīgu dzīvi un saimniekošanu. Veselības jeb atjaunotnes pīlāram īpaša nozīme ir pēcpandēmijas gados un projekts “Arts On Prescription” tam ir izcils piemērs. Sports, protams, arī būs neatņemama veselības pīlāra sastāvdaļa. Nav noslēpums, ka Cēsu novads ir daudzu Latvijas dižgaru dzimšanas un arī dzīvesvieta – tos īpaši izcelsim veidojot “dižgaru puķu dobes” un apstādījumus, kas būs veltīti kādai Cēsu izcilībai.

“Būsim no sirds priecīgi, ja pēc 2025.gada mēs varēsim identificēt iniciatīvas un procesus, kas turpināsies. Tāpat priecāšos, ja mēs varēsim teikt, ka šis gads mainījis gan kultūras vidi, gan tuvinās vietējo sabiedrību. Ja mēs būsim atstājuši pozitīvu nospiedumu uz ārējo vidi, izglītību, demokrātiju, uzņēmējdarbību – tad 2025. gads būs izdevies. Lai tas notiktu, mēs turpinām darbu ar dažādām nozarēm, organizācijām, individuāliem profesionāļiem. Un jau tagad ir redzams, ka 2025. gads kļūst par magnētu daudzām un dažādām idejām un cilvēkiem. Te ir atbilde, kas bija pirmais – vista vai ola. Mūsuprāt – tā ir ideja un apņemšanās, kas tālāk jau pievelk resursus un aktivitātes,” saka Atis Egliņš-Eglītis.

Kandidējot uz 2027.gada EKG titulu, Cēsu novada dome noteica galvenos mērķus, kas jāizpilda, realizējot programmu. Šie mērķi saglabāti, plānojot 2025.gada norises:

• Cēsu kultūras telpas attīstīšanu un reģionālās un starptautiskās sadarbības kultūrā un citās starpdisciplinārās nozarēs stiprināšanu;

• nacionālas un starptautiskas nozīmes kultūras notikumu piesaisti Cēsu novadam;

• kultūras un radošo industriju ekonomiskās attīstības veicināšanu;

• kultūras nozares kapacitātes stiprināšanu, īstenojot Eiropas sadarbības projektus;

• kultūrtūrisma veicināšanu un attīstību;

• novada atpazīstamības veicināšanu, kā arī kultūras un tūrisma infrastruktūras uzlabošanu.

Darbs pie programmas turpinās un arī turpināsies visa 2025.gada garumā – ir iezīmēti kopīgi notikumi ar nacionāla līmeņa kultūras organizācijām, vairākām vēstniecībām Latvijā, kā arī skaidri projekti ar starptautiskiem sadarbības partneriem – piemēram, Tartu, kas šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta un vairākām novada sadarbības pilsētām.

Vairāk par Latvijas kultūras galvaspilsētu: www.cesis2025.lv

Cēsis dibinātas 1206.gadā, tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un Latvijas karoga dzimtene.