Redakcijas sadaļu atbalsta

Līgatnes dabas taku saimei pievienojušies jenotsuņi Tipsis, Topsis un Tīne

Cēsis

Eva Ezeraša | 2024.11.02

Līgatnes dabas taku saimei pievienojušies trīs jenotsuņu jaunuļi, kuri jau iejutušies savā jaunajā mājvietā un vēl pirms došanās ziemas miegā ir apskatāmi dabas taku apmeklētājiem. Jenotsuņu puikas Tipsis un Topsis un meitene Tīna agri pavasarī zaudēja mammu, kura gāja bojā autoavārijā, tādēļ par bāreņiem rūpes uzņēmās pieredzējusī Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola.

Iestājoties vēsākam laikam, jenotsuņi pakāpeniski sagatavo sev ziemas mītni un kļūst mazāk aktīvi ārā, tāpēc šis ir īstais laiks, lai pagūtu tos redzēt darbībā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Skolas somas" piedāvājums Preiļu novadā

Šogad Latvijas skolas somas programmas ietvaros Preiļu novadā pieejami 19 dažādi izzinoši un aizraujoši piedāvājumi!

Preiļu novada TIC

Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimts pārstāvji, kas dodas ziemas guļā. Tie neieziemojas kā lāči, bet gan samazina ikdienas aktivitāti aukstajos mēnešos. Ziemas mēnešos jenotsuņi daļēji guļ ziemas guļā – viņu vielmaiņa palēninās, viņi kļūst mazāk aktīvi, vairāk laika pavada slēptuvēs vai migās. Ziemas laikā viņi var periodiski mosties, lai kaut ko apēstu no savām uzkrātajām rezervēm, bet, ja laika apstākļi ir bargi, viņi paliek neaktīvi ilgāku laiku.

Līgatnes dabas takās šobrīd dzīvo pieci jenotsuņi un jaunpienācējiem būs jāsadzīvo ar Ullu un Bilu, kas dabas takās mitinās jau vairākus gadus. Dabas taku zvērkopju aprūpē jenotsuņi tiek nodrošināti ar visu nepieciešamo, lai dzīvotu pēc iespējas dabiskākos apstākļos.

Jenotsuņi Latvijā ir samērā izplatīti dzīvnieki, kas šeit pirmo reizi parādījās pagājušā gadsimta vidū. Tie ir ievesti no Austrumāzijas, un šobrīd ir labi iejutušies Latvijas dabiskajā vidē. Jenotsuņi ir visēdāji, to ēdienkartē ietilpst gan augi, gan dzīvnieku izcelsmes barība.

Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas pārstāvji, kas prasmīgi kāpj kokos. Šiem dzīvniekiem ir unikāls aizsargreflekss, kas briesmu gadījumā liek tiem sastingt un izlikties par “beigtiem” līdz brīdim, kad tie vairs nejūtas apdraudēti.

Pārvalde atgādina, ka patvaļīga dzīvnieku, arī putnu, izņemšana no to dabiskās vides ir aizliegta un lielākoties nav nepieciešama. To drīkst darīt tikai ar savainotiem dzīvniekiem, lai to nogādātu pie veterinārārsta vai patversmē. Lai nekļūdītos, aicinām iepazīties ar tīmekļvietnes www.neizdzesdzivibu.lv saturu vai konsultēties ar speciālistiem.

Avots: Daba.gov.lv