Valdis Čunka: Alus pasaules tendences nosaka patērētāji un izejvielu pieejamība

Marta Mackeviča | 2024.10.18

Alus darīšanas procesu visā pasaulē ir mainījusi gan tehnoloģiju attīstība un mākslīgā intelekta ienākšana mūsu ikdienā, gan pandēmija, izejvielu pieejamība un patērētāju vēlmes, tomēr ir lietas, kas palikušas nemainīgas. Alus darīšana ir process, ko nevajag sasteigt, un tā centrā, kā galvenais elements, vienmēr bija un būs aldaris. Teju divdesmit gadus darbojoties nozarē, jokojot saku, ka aldara galvenais pienākums ir rūpēties, lai alus raugs būtu “laimīgs”, bet kopumā šī ir joma, kurā katra diena ir citādāka. Turklāt, šī ir nozare, kurā dažādu valstu pārstāvji mācās no Latvijas, un esmu gandarīts, ka mēs varam dalīties pieredzē un zināšanās. Viedokli pauž “Carlsberg” reģionālās darbības kvalitātes un alus procesu vadītājs Valdis Čunka.

Citas valstis mācās no Latvijas

Esmu atbildīgs par kvalitātes un alus procesu vadību plašā reģionā, kas ietver ne tikai Baltiju, bet arī Bulgāriju, Horvātiju, Serbiju, Ukrainu, Itāliju, Grieķiju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Indiju un Kanādu. Lai gan katrā valstī patērētājiem ir atšķirīgas vēlmes un iecienītākās garšas, Latvijā populārais lager tipa alus ir iecienīts visās minētajās vietās. Darbs ar tik daudziem un dažādiem tirgiem ir arī pieredzes apmaiņa un iespēja dalīties ar zināšanām. Ja citās jomās esam raduši, ka Latvijas pārstāvji nereti jautā pēc padoma ārvalstu kolēģiem, tad alus ražošana pavisam noteikti ir nozare, kurā pēc padoma bieži vēršas pie mums.

20 gadi nozarē

Pirms nepilniem divdesmit gadiem, sākot strādāt kā PET pudeļu pildīšanas operators, jautāju vecākajiem kolēģiem, cik sen viņi strādā ražotnē? Uzzinot, ka tie ir divdesmit gadi, biju pārsteigts un domāju – kā gan iespējams vienā jomā un vienā uzņēmumā strādāt tik ilgi, bet te nu es esmu. No operatora kļuvu par maiņas meistaru pildītavā, kam sekoja iespēja mācīties aldara arodu Dānijā, kur kļuvu par sertificētu alus meistaru. Vēlāk sekoja piedāvājums kļūt par galveno aldari, bet 2013. gada beigās - par alus darītavas vadītāju, uzņemoties atbildību par alus ražošanu Latvijā. Šo gadu laikā bijuši neskaitāmi jauni projekti un izaicinājumi, un nevienu brīdi nav bijis garlaicīgi, lai gan arī alus darīšanā neizpaliek dienas, kas tiek pavadītas pie datora ekrāna, piemēram, rakstot atskaites.

Latvijā – mieži, Indijā – rīsi

Darbojoties plašā reģionā, ir iespēja arī salīdzināt alus darīšanas un baudīšanas tendences. Ja Latvijā esam pieraduši, ka alus pamats ir alus miežu iesals, ko maksimāli izmantojam, tad citās valstīs dominē pavisam atšķirīgas izejvielas, piemēram, Indijā daļa alus miežu iesala tiek aizstāts ar rīsiem, kas attiecīgi rada jau pavisam citas garšas nianses. Izejvielu pieejamība būtiski ietekmē alus brūvēšanas procesu un gala rezultātu, piemēram, ik gadu ir atšķirīga alus miežu raža – to ietekmē laikapstākļi, mainās olbaltumvielu daudzums, graudu dīgtspēja u.tml. Līdzīgi ir arī ar apiņiem – raža no ražas nedaudz atšķiras un aldari cenšas meklēt tādus, kuros ir tāda alfa un beta skābju attiecība, kas nepieciešama attiecīgajai alus šķirnei, jo tā nosaka alus rūgtumu un apiņu aromātu.

Domājot par nepieciešamo rūgtuma daudzumu, alus krāsu vai alkohola stiprumu, jāpiezīmē, ka Latvijas patērētāji dod priekšroku alum, kas nav nedz par vieglu, nedz par stipru. Biežākā izvēle ir aptuveni 5% - 5,5% stipruma, dzintara krāsas, saldens un ar vidēju apiņu rūgtumu.

Virzība uz lielāku ilgtspēju

Domājot par pārmaiņām alus ražošanā, jāmin arī virzība uz lielāku ilgtspēju – aizvien vairāk ražotāju domā par to, kā patērēt mazāk resursus un būt videi draudzīgāki. Piemēram, esam nomainījuši vārāmos katlus, lai samazinātu siltuma zudumus. Ir mainīta arī tehnoloģija, kā tiek mazgātas tvertnes un iekārtas - ja pirms četrdesmit gadiem tvertni mazgāja cilvēks, ielienot tajā un strādājot ar birsti, šobrīd tas ir automatizēts process, kas, izmantojot noteiktu spiedienu, ļauj sasniegt augstākus tīrības standartus. Ir mainījusies arī izpratne par pašu alu – ja agrāk bija pilnīgi pieņemami atvērti tecināt misu  no filtrkubla, tad mūsdienās to saucam par oksidācijas ietekmi uz produktu, kā rezultātā tiek detalizēti skatīts viss alus brūvēšanas process un samazināti dažādi riski, kas var negatīvi ietekmēt garšu un kvalitāti.

Cilvēks kā nemainīga vērtība  

Vienlaikus alus darīšanas procesā ir arī lietas, kas gadu gaitā nemainās. Man patīk domāt, ka aldaris ir kā galdnieks – mēs saņemam gatavas izejvielas, dažādas sastāvdaļas, no kā varam radīt produktu. Un lielā mērā tieši no mūsu zināšanām un prasmēm ir atkarīgs tas, cik kvalitatīvs būs šis produkts. Bet alus darīšanas secība ir nemainīga, neraugoties uz tehnoloģiju ietekmi – ir iesals, ko nepieciešams sadrupināt, ir iejavošanas process, kura laikā graudos esošā ciete tiek pārvērsta vienkāršos cukuros, pēc tam – filtrēšana, atdalot tukšos graudus jeb drabiņas. Starp citu, arī drabiņas netiek izmestas, bet nodotas lopbarībai. Filtrēšanas procesā iegūtā saldā misa tiek vārīta, pievienojot apiņus, pēc tam seko dzirdināšana. Dzidrā misa tiek dzesēta, bagātināta ar skābekli, tiek pievienots raugs un sākts raudzēšanas process. Pēc raudzēšanas to nogatavina, dzesē zemā temperatūrā, lai raugi visi nosēžas – raugus tālāk var izmantot atkārtoti līdz pat desmit reizēm, bet nogatavināto alu var filtrēt vai nefiltrēt, atkarībā no tā, kāds gala rezultāts ir nepieciešams, un pildīt pudelēs, skārdenēs vai kegos.

Pienākums “darīt raugu laimīgu”

Aldara pienākums visos laikos ir bijis “darīt raugu laimīgu” – raugs ir kā mazs bērns, arī viņu “iepriecina” cukurs, ir vajadzīgs svaigs gaiss un rūpes, lai nebūtu pārāk karsti vai auksti. Kad raugs “jūtas laimīgs”, pieaug tā biomasa un no vienas nelielas mēģenes pāris nedēļu laikā raugs “izaug” līdz pat vairākām tonnām. Lai gan alus darīšanas procesā veiksmīgs rezultāts ir atkarīgs no dažādiem aspektiem, gan pirms simts gadiem, gan mūsdienās svarīgākais ir un paliek tieši cilvēks. Nenoliedzami, tehnoloģiju attīstība ir atvieglojusi mūsu darbu, piemēram, ir dažādi atgādinājumi par to, kurā brīdī jāveic noteiktas darbības. Ja kādreiz aldarim pašam bija jāaprēķina, kāds iesala daudzums ir nepieciešams, lai iegūtu vēlamo krāsu, cik daudz apiņu jāpievieno, lai būtu optimālais rūgtums, tad šobrīd daudz ko pasaka priekšā tehnoloģijas.

Avots: Miltton.com


celojumubode - 3893
Jūrtakas pārgājiens: Apšuciems - Engure

Jūrtakas pārgājiens: Apšuciems - Engure

Pārgājiens no Apšuciema līdz Engurei – 14 kilometru garā maršrutā, kas ved gar plašiem liedagiem, priežu mežiem un piekrastes ciematiem!

Tukuma TIC

Velo reivs Koknesē

Velo reivs Koknesē

Kaut kas tāds Koknesē vēl nav piedzīvots! 17.maijā notiks unikāls velobrauciens - velo reivs, kurš apvienos kustību, mūziku un svētku atmosfēru vienuviet!

Aizkraukles novada TIC

"Tuvā tālumā" izstāde galerijā "Mans's"

Galerijā «Mans's» atklāta divu savdabīgu mākslinieku – Kalvja Zutera un Zanes Lūses – personālizstādes, kam dots kopējais nosaukums «Tuvā tālumā».

Jēkabpils novada TIC

Tūrisma rallijs

Tūrisma rallijs "Madona-Gulbene" 24.05.

Vai iespējams iepazīt divus novadus vienā dienā? Jā, piedaloties autofotoorientēšanās tūrisma rallijā "Madona-Gulbene"!

Gulbenes novada TIC

"Muzeju nakts 2025" Preiļu novadā

Šogad Preiļu novadu akcijā pārstāvēs 5 dalībnieki - Raiņa muzejs "Jasmuiža", Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, Vārkavas novadpētniecības muzejs u.c.

Preiļu novada TIC

VeseLīgošana

VeseLīgošana "Jaunķemeros"

Šogad Līgosvētkos un Jāņos būs četras brīvdienas atpūtai. Atvēliet laiku sevi palutināšanai ar procedūrām un vingrošanas nodarbībām - veseLīgošanai!

EUR 297 | Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri

Ar vilcienu uz Madonu un Cesvaini!

Ar vilcienu uz Madonu un Cesvaini!

24. maijā - ar vilcienu uz Madonu un Cesvaini. Šogad piedāvājumā katrā galamērķī dažādi jaunumi, lielākais no tiem - divu dienu piedāvājums!

Madonas TIC

 Vilkaču maratons 2025

Vilkaču maratons 2025

42 km, 2000+ augstuma metri, 13 apļi, 7 stundas. Krēsla. Āžu kalns, Tukums.

Tukuma TIC

Kur aizbraukt brīvdienās?

Kur aizbraukt brīvdienās?

Kuru virzienu izvēlēties, lai atklātu un iepazītu Bauskas novadu šajās brīvdienās? Mēs palīdzēsim ar idejām - dodies piedzīvojumā!

Bauskas TIC

Katrīna Dimanta Ceplī

Katrīna Dimanta Ceplī

Ieplāno īpašu ceturtdienu Igo mūzikas un mākslas centrā "Ceplis" 22.maija!

Zemgales Tūrisma asociācija

Muzikāls vakars ar Lauri Valteru

Muzikāls vakars ar Lauri Valteru

Īpaša dzejas un mūzikas sinerģija. Tas būs sirsnīgs, brīnišķīgas mūzikas un dzejas piepildīts vakars.

Tukuma TIC

Ģimenes festivāls

Ģimenes festivāls "No viena zara"

Festivālā būs gaidītas ģimenes ar bērniem, kurām piedāvās piedalīties dažādās radošajās darbnīcās. Būs pieejams garšaugu dārzs, lielās spēles un ziepju burbuļi.

Tukuma TIC

Uzplauksti pļavā - Sievišķības svētki

Uzplauksti pļavā - Sievišķības svētki

kopā būšanas, tīklošanās, rituālu, garšas un foto piedzīvojumu diena Antiņciemā kopā ar Sanitu Matuli.

Tukuma TIC

Ieelpo pavasari Preiļos

Ieelpo pavasari Preiļos

Preiļu muižas komplekss un parks– lielākais pilsētvides ainavu parks Latvijā, kurš apbur ne vien ar savu romantisko veidolu, bet arī arhitektūras pērlēm.

Preiļu novada TIC

Pludmales terase

Pludmales terase "Pampūkas" atklāj sezonu!

Pludmales kafejnīca "Pampūkas" gatavojas sezonas atklāšanai Mātes dienā! Tiek "vārīti" pirmie saldējumi, ar kuru garšām vari iepazīties "Pampūku" Facebook lapā.

Preiļu novada TIC

Grupas

Grupas "Jumprava" koncerts Ozolājos

Uz skatuves ar enerģisku un neaizmirstamu lielkoncertu kāps leģendārā grupa "Jumprava", dāvinot klausītājiem savu spilgtākās mūzikas skanējumu.

Tukuma TIC

Tūrisma jaunums “Meitene Mellene MADONĀ

Tūrisma jaunums “Meitene Mellene MADONĀ"

Gaidot vasaru, klajā nācis netradicionāls Madonas novada tūrisma ceļvedis. Tas informē par ceļošanas iespējām ģimenēm ar bērniem, skolu klasēm un nometņu grupām

Madonas TIC

Pavasaris Salmeja ezera skatu tornī

Pavasaris Salmeja ezera skatu tornī

Salmeja ezera skatu tornis pavasarī vilina apmeklētājus ar elpu aizraujošu ainavu un dabas plaukstošo skaistumu.

Preiļu novada TIC

"Skolas somas" piedāvājums Preiļu novadā

Šogad Latvijas skolas somas programmas ietvaros Preiļu novadā pieejami 19 dažādi izzinoši un aizraujoši piedāvājumi!

Preiļu novada TIC

Deju skolas

Deju skolas "Demo" sezonas noslēgums

koncerts 2 daļās: 1. daļa – “Apskāviens”, 2. daļa – “Muļķa sirds”. Pārtraukumā: Deju skolas grāmatas un citu suvenītu iegāde, fotoizstāde “Kustībā...”

Tukuma TIC

BalticTravelnews.com
+371 26551169
[email protected] -