Aptauja liecina, ka 49 % iedzīvotāju Ziemassvētkos tērēs tikpat, cik pagājušajā gadā

Renata Dante | 2024.10.16

Laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, daudzi sāk domāt par gaidāmajiem Ziemassvētkiem. Nesen veiktās aptaujas dati liecina – katrs septītais iedzīvotājs jau septembrī vai oktobrī pamazām sāk gatavoties Ziemassvētkiem. Daudzi īpašu uzmanību pievērš dāvanu iegādes plānošanai, kas parasti sagādā visvairāk stresa. Tomēr kopējais noskaņojums ir optimistisks: lielākā daļa respondentu šogad svētkiem plāno tērēt tikpat, cik pagājušajā gadā.

IKEA veiktā ikgadējā Ziemassvētku aptauja liecina, ka neraugoties uz nelielām bažām saistībā ar svētkiem, 83 % respondentu svinīgais gada izskaņas laiks saistās ar prieku. Šogad optimisma netrūkst arī attiecībā uz budžeta plānošanu, jo katrs otrais iedzīvotājs Ziemassvētku izdevumiem plāno atvēlēt tādu pašu summu kā pērn.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Līksnas muižas parks (Līksnas takas)

1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta.

TAKA

“Aptaujā arī noskaidrojies, ka daudz pircēju (60 %), gatavojoties svētkiem, meklēs budžeta ziņā draudzīgas iespējas. Gandrīz piektā daļa respondentu šogad plāno mazāk tērēt apģērbam, apaviem un aksesuāriem, savukārt gandrīz viena sestdaļa plāno mazāk naudas izdot par pārtiku. Kopumā 25 % iedzīvotāju vēlas svētkus svinēt ilgtspējīgāk, cenšoties mazināt pārtikas atkritumu apjomu un atbildīgāk iesaiņot dāvanas. Savukārt, attiecībā uz dāvanām pircēji šogad neplāno taupīt un grasās iztērēt aptuveni tikpat, cik pērn,” apgalvo IKEA Latvija vadītājs Pēteris Grīnbergs.

Lielākās bažas – dāvanu sagādāšana

Lai gan lielākajai daļai respondentu Ziemassvētku laiks saistās ar pozitīvām emocijām, tikai katrs sestais apgalvo, ka tas nerada stresu vai bažas. Lielākais satraukuma avots ir dāvanu sagādāšana.

“Vairāk nekā trešdaļa pauž bažas par dāvanu izmaksām, un līdzīgs daudzums respondentu uzskata, ka vislielāko izaicinājumu sagādā lēmums par to, ko dāvināt. Visbiežākie stresa avoti ir lēmums par to, ko dāvināt bērniem (23 %) un partneriem (20 %). Tomēr, tāpat kā pagājušajā gadā, cilvēki, iegādājoties dāvanas, neplāno taupīt – aptuveni piektā daļa norāda, ka viņu dāvanu budžets pārsniegs 200 eiro, bet sestā daļa plāno tērēt no 150 līdz 200 eiro,” saka P. Grīnbergs.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir nedaudz palielinājies to cilvēku skaits, kuriem plānots pasniegt dāvanas: šogad katrs sestais (pagājušajā gadā – katrs septītais) apdāvinās deviņus vai vairāk cilvēkus. Līdzīgs daudzums respondentu dāvanas gādās septiņiem līdz astoņiem cilvēkiem, katrs ceturtais dāvanas pirks piecām līdz sešām personām, savukārt 27 % apdāvinās trīs līdz četrus tuviniekus.

Atvieglojums pēc svētku drudža

Vairāk nekā puse respondentu svētkos plāno uzņemt viesus, tai skaitā tuvus vai attālus radus, kā arī draugus. Tāpēc rosīgais svētku laiks var ietekmēt arī emocionālo labsajūtu. Lai gan gandrīz puse aptaujāto norāda, ka, pavadot laiku kopā ar tuviniekiem, izjūt prieku, katrs piektais jūtas atvieglots, kad svētku burzma un kņada ir beigusies.

“Svētku sezonā mēs bieži aizmirstam par sevi. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs norāda, ka šajā laikā ir grūtāk saglabāt ierasto miega režīmu un ka guļ ievērojami mazāk. Tomēr miega režīma ievērošana šajā laikā ir vislabākā dāvana, ko varam sev sniegt, jo tas ļauj daudz vieglāk tikt galā ar visu paveicamo,” atgādina P. Grīnbergs.

IKEA Latvija vadītājs atklāj – lai klienti varētu mierīgi un pārdomāti organizēt savus svētkus, Ziemassvētku klāsta preces IKEA ir pieejamas, sākot jau no oktobra. Tas dod vairāk laika plānot un sagatavoties, paredzētos izdevumus sadalīt vairākiem mēnešiem un apsvērt, kā izrotāt mājokli vai ko dāvināt tuviniekiem. “Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai daudzi neatkarīgi no sava budžeta varētu atrast piemērotus risinājumus siltiem un mājīgiem Ziemassvētkiem. Dažas šī gada Ziemassvētku klāsta preces pat pieejamas par zemāku cenu nekā pērn,” stāsta P. Grīnbergs.

Tiešsaistes aptauju IKEA uzdevumā veica pētījumu uzņēmums Norstat. Aptauju veica 2024. gada septembrī, un tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju.