Pagūdynuoti školuotuoji Nikodema Rancāna konkursa pasuokumā

Ilga Šuplinska | 2024.10.02

Nikodema Rancāna konkursa nūslāguma pasuokums nūtyka 2024. goda 28. septembrī Kruoslovys Kulturys nomā. Padūtys pīcys sudobra pokovsaktys i divys specialuos bolvys.

Nominacejā par īguļdejumu un sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis un nūvoda vuiceibys īvīsšonā un īdzeivynuošonā školā bolvu sajieme: Ludzys Muzykys pamaškolys školuouoja, folklorys kūpys “Iļža” vadeituoja Dace Tihovska. Kai saceja bolvys padevieja Latgalīšu volūdys i literaturys školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure: “Daudzu školuotuoju kasdīna i labi padareita dorba atslāgs ir uzadreikstiešona. Dace uzadreikst vaira, kai nu juos prosa i sagaida.” Jai tyka padūta ari Latgolys Etnografiskuos viestnīceibys eipašuo bolva – lele pošdarynuotā etnografiskā tautystārpā. Taipoš bolvu itamā nominacejā sajēme Viļānu Muzykys i muokslys školys školuouoja Anita Vulāne, kuru atbaļsteit beja atbraukuši ari juos školānii, kū školuotuoja īsaista latgaliskuos nūtikšonuos. Ari Anita tyka sumynuota divys reizis, partū ka kļiva par pyrmū Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku arūdbīdreibys (LIZDA) īdybynuotuos eipašuos bolvys – smilkšu stuņdinīka – īgivieju. Vairuokys bolvys īgiviejis sovuos uzrunuos lyudze pīdūšonu sovom saimem, sovim bārnim, partū ka leluokuo laika daļa pavadeita školā, ryupejūtīs par cytu bārnim. Smilkšu stuņdinīks ir kai simbolisks atguodynuojums tam, ka dzeive naapsastuoj ni iz šaļteni i sova šaļts juoveļtej ari sev.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Koncerts “Vidū saule ritināja” Trikātā

13. jūnijā 19.30 Trikātas pilskalnā notiks koncerts “Vidū saule ritināja”, kurā uzstāsies amatiermākslas kolektīvi. Pēc koncerta balle ar grupu "Zelta kniede".

EUR 3 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Latgolys Etnografiskuos viestnīceibys vadeituoja Iveta Seimanova, kas ir ari PII “Annele” školuotuoja Reigā, na tik padeve eipašū bolvu, bet ari poša tyka pi N. Rancāna bolvys. Žureja nūviertieja juos sirdsdorbu kai bārnuduorzā, tai uorpus tuo. I. Seimanova ar sovys komandys paleidzeibu jau ir realiziejuse vairuokus projektus, kas uztur etnografiskuo tautystārpa izgleituošonys, komplektiešonys i pietnīceibys dorbu. Kai saceja poša dareituoja – 80. lele nuokušajā nedelī ceļuos iz Sēlejis kongresu.
Nominacejā par radūšu i psihologiski atbolstūšu pīeju muoceibu ci studeju vidē gūdynuoja divys školuotuojis: Kruoslovys Varaveiksnis vydsškolys ilggadeju školuotuoju Irinu Gončarovu i Rēzeknis Vaļsts pūļu gimnazejis direktori i svešvolūdu školuotuoju Olgu Burovu.

Taipoš atzineibys i Latgalīšu kulturys bīdreibys, Rēzeknis Tehnologeju akademejis, a LIZDA bīdrim ari sovys organizacejis saryupātuos bolvys, sajēme: Inta Lāce, Rēzeknis suokumškola, Sarmīte Vaģele, Daugovpiļs Draudzeiguo aicynuojuma vydsškola, Nadežda Adamoviča, Kruoslovys Varaveiksnis vydsškola, i Inguna Pašāne, Nautrānu vydsškola.

Nūslāguma pasuokuma daleibnīki varēja prīcuotīs leidza ar nominantim par eisajim video par školuotuojim, īsasaisteit attālu rēbusa miniejumūs, baudeit Kruoslovys pusis muzykalū i kulinarū montuojumu. Vīnkuorši sirsneigi pavadiet laiku sūpluok.
Konkursu organizēja i žureju puorsuovēja Latgalīšu kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibu. Paļdis par finansialu atbolstu juosoka ari Rēzeknis Tehnologeju akademejai, Latgolys Etnografiskajai viestnīceibai i LIZDA.

Vysu pasuokuma gaitu, taipoš kai eisūs video par školuotuojim var redzēt Latgolys kongresa Youtube: https://www.youtube.com/channel/UCm3IBfPyjXB76a6wPxjSyaA/

Konkursa nūslāgums ir daļa nu projekta” Latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošona, eistynojūt Latgolys kongresa idejis”, kū finansiali atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis dūtajim Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.