Kā ar jaunāko ierīču palīdzību nodrošināt labsajūtu ceļojot

Jānis Tamužs | 2024.10.19

Ceļojumos jāpaspēj apskatīt un piedzīvot tik daudz, bet nogurums no jauniem iespaidiem un fiziskām aktivitātēm var liegt izbaudīt procesu, likt ceļotājiem kašķēties savā starpā un, galu galā, varbūt no atvaļinājuma pat sanāk atgriezties ar lielāku nogurumu, nekā tā sākumā. Video mākslinieks un piedzīvojumu meklētājs Edgars Trankalis dalās ar iespaidiem par to, kā jaunākās tehnoloģijas palīdz uzlabot pašsajūtu ilgstošos un fiziski izaicinošos ceļojumos.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Auto orientēšanās Aizkraukles novadā

Atklāj aktīvo tūrisma sezonu Koknesē, pamodini Samu un dodies aizraujošā piedzīvojumā, pārbaudot savas zināšanas, atjautību un ātrumu!

Aizkraukles novada TIC

Edgars Trankalis kopā ar dzīves biedri šovasar devās trīs nedēļu ilgā piedzīvojumā ar kalnu pārgājieniem Austrijā, Itālijā un Šveicē. Ceļojuma laikā tika izmēģinātas jaunās Samsung Galaxy ierīces, kuru funkcijas būtiski uzlaboja labsajūtu un palīdzēja pielāgoties dažādiem sarežģītiem un negaidītiem apstākļiem.

Mākslīgais intelekts palīdz sekot miegam, lai ceļojumā netrūktu enerģijas
Miegs ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai justos labi un enerģiski ikdienā, kā arī ceļojuma laikā, kad ik pa laikam sanāk gulēt neierastos apstākļos. Tāpēc Galaxy Watch Ultra pieejamā miega analīze ar mākslīgā intelekta palīdzību ir būtisks ieguvums. Ar mākslīgā intelekta palīdzību Galaxy Watch Ultra spēj ieteikt optimālo gulēšanas laiku, piedāvāt veidus, kā samazināt stresa līmeni pirms miega, vai arī informēt par nepieciešamību uzlabot miega vidi.

“Sekojot līdzi miega kvalitātei, mēs spējām piemērot dienas plānus un nepieciešamo enerģiju, lai saglabātu labu pašsajūtu un kalnus spētu izbaudīt uz visiem 100%. Dati pulkstenī apliecināja pašsajūtu – miegs mums bija labs. Visas naktis gulējām svaigā gaisā teltī uz auto jumta, kas noteikti veicināja labu atjaunošanos un kvalitatīvu atpūtu nakts laikā,” paskaidro E. Trankalis.

Vieglāk palikt uz pareizā ceļa
Pārgājienus nepazīstamā apvidū stipri atvieglo GPS un navigācijas funkcijas, kas pieejamas jaunākajos viedpulksteņos. Izvēloties pārgājieniem piemērotu pulksteni, jāpievērš uzmanība arī tam, lai tas būtu aprīkots ar LTE savienojumu, jo tad pulksteni saziņai varēs izmantot arī attālināti no telefona.

E. Trankalis par to, kā pulksteņus izmantoja navigācijai: ‘’Katrs mūsu pārgājiena maršruts bija izplānots mājās, jau laicīgi pulksteņos saglabājot GPX failus. Pārgājiena laikā pulkstenī sekojām iezīmētajam maršrutam, lai nenomaldītos no takas. Pulkstenis piedāvā precīzu atrašanās vietas noteikšanu un viegli pārskatāmu karti tieši uz rokas, kas ļauj droši pārvietoties bez nepieciešamības lieki izmantot telefonu.”

Jāseko savai sirdij
Ja atvaļinājumā ieplānots ne tikai mierīgā garā staigāt pa mākslas galeriju gaiteņiem, bet gan īpaši daudz laika veltīt augstākas intensitātes sportiskām aktivitātēm, piemēram, pārgājieniem vai skriešanai, sekot sirdsdarbībai ir ārkārtīgi svarīgi. Galaxy Watch7 nepārtraukti uzrauga sirdsdarbību un sniedz reāllaika datus, kas ļauj izvairīties no pārmērīgas slodzes un saglabāt optimālu fizisko stāvokli.

Situāciju izklāsta E.Trankalis: “Pēdējā pārgājienā šis izrādījās ļoti svarīgi, jo iepriekšējā naktī miega kvalitātes rādītāji bija zemāki un turklāt mēs arī nepaspējām kārtīgi paēst pirms pārgājiena. Jutos saguris jau no paša rīta, un kāpiena laikā, kad taciņa kļuva arvien stāvāka, mans pulss manāmi kāpa uz augšu un sasniedza tādus rādītājus, kuros, ilgi uzturoties, es vienkārši zaudētu spēkus un līdz galam nemaz netiktu. Cītīgi sekoju rādītājiem, lai ķermenis neizdegtu. Pie liela pulsa stājos, atpūtos un, kad tas atkal bija nokrities, turpināju ceļu. Tas noteikti palīdzēja veiksmīgi sasniegt virsotni, nepieļaujot bīstamas situācijas un neapdraudot savu veselību.”

Noder arī aklimatizācijas vērošanai
Ceļojot kalnos, par neaizvietojamu funkciju ir kļuvusi skābekļa koncentrācijas līmeņa mērīšana asinīs. Tā reāllaikā palīdz izsekot skābekļa piesātinājumam, kas ir ļoti būtiski, lai novērstu augstuma slimības riskus un sekmētu veiksmīgu aklimatizāciju. Sekojot līdzi šim rādītājiem, var pieņemt pārdomātus lēmumus par aktivitāšu intensitāti un ilgumu, ļaujot izvairīties no pārmērīgas slodzes augstkalnu apstākļos.

“Mūsu faktiskais atrašanās vietas augstums pārgājienos bija 2000-2600 metru virs jūras līmeņa. Aklimatizācija parasti sāk kļūt par vērā ņemamu faktoru tad, kad cilvēks nokļūst aptuveni 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa. Šajā augstumā skābekļa līmenis gaisā ievērojami samazinās, un ķermenim ir jāpierod pie zemāka skābekļa pieejamības, lai izvairītos no augstuma slimības simptomiem. Mēs to neizjutām, tomēr dažiem cilvēkiem simptomi var parādīties arī nedaudz zemākā augstumā, īpaši, ja tajā nonāk strauji. Pie augstumiem virs 4000-5000 metriem risks nopietnām veselības problēmām ievērojami pieaug, ja pienācīgi neaklimatizējas. Tāpēc šī funkcija būtu noderīga tieši šādos apstākļos,” paskaidro E. Trankalis.