Pērn Latvijas iedzīvotāji vietējos ceļojumos devušies par 0,3% mazāk, bet tērējuši par 5,9% vairāk

Csp.gov.lv | 2024.06.11

Pērn Latvijas iedzīvotāji devās 9,3 miljonos vienas dienas un vairākdienu ceļojumos pa Latviju, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2022.gadā un iztērēja 429,4 miljonus eiro, kas ir par 5,9% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lai arī kopējā iedzīvotāju aktivitāte gan vietējos, gan ārvalstu ceļojumos vēl nav sasniegusi līmeni pirms pandēmijas, tomēr 2023.gadā vērojams, ka iedzīvotāju izvēle doties vairākdienu braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm pārsniedz braucienu skaitu 2019.gadā pirms pandēmijas, norāda CSP.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Intara Rešetina koncertuzvedums Rūjienā

26.aprīlī 16.00 Rūjienas Kultūras centrā Intara Rešetina koncertuzvedums “Mazliet par mīlestību” – dzeja, dziesmas, gaumīgs humors, cilvēcība un sirsnība.

EUR 7 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

CSP informē, ka 2023.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 6,4 miljonos vienas dienas ceļojumos pa Latviju, kas ir par 1,6% mazāk nekā gadu iepriekš un par 19,6% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā. Pārsvarā iedzīvotāji devās atpūtas un cita personīga mērķa braucienos (96,4%), darījumu braucieni bija vien 3,6%.

Visbiežāk iedzīvotāji devās uz Rīgu, kas bija viens miljons braucienu jeb 15,7% no visiem vienas dienas ceļojumiem. 29,9% no visiem iedzīvotāju ceļojumiem galamērķis bija Pierīgas reģionā, kur populārākās apmeklētās vietas bija Jūrmala (7%), Siguldas (5%), Tukuma (4,1%), Ogres (3,5%), Limbažu (3,1%), Saulkrastu (1,8%), Ķekavas (1,5%) un Ādažu (1,3%) novads.

Savukārt 15% braucienu veda uz Kurzemi, kur populārākie galamērķi bija Talsu (3,3%) un Kuldīgas (2,7%) novads, Liepāja (2,5%), Ventspils (2,2%) un Dienvidkurzemes (2,1%) novads. Braucieni uz Vidzemi veidoja 14,6%, kur populārākās apmeklētās vietas bija Cēsu (4,6%), Valmieras (4,1%), Madonas (1,7%) un Alūksnes (1,6%) novads.

Vēl 13% braucienos devās uz Zemgali, kur populārākie galamērķi bija Jelgava (2,9%), Dobeles (2,8%), Bauskas (2,2%), Jēkabpils, Jelgavas un Aizkraukles (1,7%) novads. Savukārt uz Latgali veda 11,8% braucienu, kur apmeklētākās bija Rēzekne (2,5%), Daugavpils (2%), Rēzeknes (1,7%), Preiļu (1,3%) un Krāslavas (1,2%) novads.

Vienas dienas ceļojumos pavisam iztērēti 214,8 miljoni eiro, kas ir par 1% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 33,2% no izdevumiem tērēti transportam, 23,5% - pirkumiem, 19,5% - ēdināšanas pakalpojumiem, 9% - izklaides un kultūras aktivitātēm un 14,8% - pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienā bija 33,8 eiro, par 0,9 eiro vairāk, salīdzinot ar 2022.gadu.

Vienas dienas braucienos pa Latviju biežāk devās sievietes (54,6%), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (20,3%), vidējo izglītību ieguvušie (46,4%) un nodarbinātie (69,2%).

Pērn vairākdienu ceļojumu skaits pa Latviju bija 2,9 miljoni, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš un par 16,2% vairāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā. Rīga pērn saglabāja populārākā galamērķa statusu, tās īpatsvars palielinājās par 1,2 procentpunktiem un bija 8,8%. Populārākais braucienu galamērķa reģions tāpat kā vienas dienas braucienos bija Pierīga - 26,5%, kam sekoja Kurzeme (20,3%), Vidzeme (16,7%) Latgale (17,1%) un Zemgale (10,7%).

Biežāk apmeklētās vietas aiz Rīgas bija Liepāja (6,1%), Limbažu (4,8%), Saulkrastu un Cēsu (4,4%), Madonas (3,8%), Ogres (3,5%) novads, Ventspils (3,3%), Tukuma (3%), Preiļu, Aizkraukles un Valmieras (2,9%), Talsu (2,8%) novads, Daugavpils un Jūrmala (2,7%), Rēzeknes un Dobeles (2,5%) novads.

Iedzīvotāju biežākais vairākdienu braucienu iemesls bija radu un draugu apciemošana - 56,7%, kam sekoja atpūtas (36%), cits personīgs (5,5%) un darījumu (1,8%) iemesls.

Pērn vieglo automašīnu vai motociklu izmantoja 87,3% ceļojumu, 8,5% braucienu devās ar autobusu un 4,2% - ar citu transporta vai pārvietošanās veidu.

Vietējā tūrisma ceļojumos pārsvarā tika izmantots personīgais transporta līdzeklis, tādēļ tikai 12,9% braucienu bija nepieciešams pirkt transporta biļeti, ko pārsvarā (86,2%) iegādājās klātienē kasēs vai transporta līdzeklī, bet 13,8% braucienu - izmantojot interneta rezervēšanas sistēmas, piemēram, "Pasažieru vilciena" mājaslapu vai lietotni, "Mobilly" un tamlīdzīgi.

Pavisam 2023.gadā vietējā tūrisma ceļojumos pavadīti septiņi miljoni nakšu, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Biežāk izmantotā naktsmītne bija radu vai draugu mājoklis (58,6% braucienu). Nakšņošanu viesnīcās un līdzīgās mītnēs izvēlējās 14,2%, vasarnīcās jeb otrajās mājās - 15,1%.

Pērn 53,5% braucienu, kuros nakšņoja maksas naktsmītnēs, rezervēja pie pakalpojuma sniedzēja, bet 46,5% braucienu - izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus, tai skaitā globālās rezervēšanas platformas (piemēram, "Booking.com", "AirBnB" un tamlīdzīgas). 55,7% no visām nepieciešamajām rezervācijām tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija 2,4 naktis, par 0,1 naktīm mazāk nekā 2022.gadā. Maksas naktsmītnēs ceļotāji uzturējās vidēji 2,3 naktis, bezmaksas - 2,4 naktis.

Vairākdienu ceļojumu kopējie izdevumi pērn bija 214,6 miljoni eiro, kas ir par 11,2% vairāk nekā 2022.gadā. Visvairāk jeb 26,8% tērēti transportam, 21,4% - naktsmītnēm, 16,8% - ēdināšanai, 5,1% - izklaides un kultūras aktivitātēm un 29,9% - pārējiem izdevumiem.

Vidējie izdevumi vairākdienu vietējā tūrisma ceļojumā pērn bija 73,8 eiro, palielinoties par 5,6 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 30,5 eiro, par 3,7 eiro vairāk nekā 2022.gadā. Vidējie izdevumi diennaktī, nakšņojot maksas naktsmītnēs, bija 65,4 eiro, bet paliekot privātās naktsmītnēs -20,1 eiro.

Iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem vidēji braucienā tērēja 73,3 eiro, ceļojumā pavadīja 2,2 naktis un vienā diennaktī iztērēja 33,2 eiro. Seniori vecumā no 65 gadiem vidēji braucienā tērēja 77,3 eiro, ceļojumā pavadīja 3,9 naktis un diennaktī iztērēja ievērojami mazāk - 19,9 eiro.

Biežāk vairākdienu vietējā tūrisma ceļojumos pērn devās sievietes (53,8%), iedzīvotāji 25-34 gadu vecumā (23,2%), augstāko izglītību ieguvušie (53,1%) un nodarbinātie (75,8%).