Valdības izpratnes trūkums nopietni kaitē valsts ekonomikai – viesmīlības nozare izmirst mūsu acu priekšā!

Raivo Mediņš | 2024.05.05

Ieilgusī krīze tūrisma un viesmīlības nozarē jau sen vairs nav tikai atsevišķu nozares dalībnieku problēma. Papildu jau iepriekš izskanējušam faktam, ka Latvija no Covid-19 pandēmijas atkopjas vissliktāk, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm , situācijas nopietnība, tai skaitā neskaitāmās tukšās telpas, nu jau ir redzama ikkatram. Latvijas Bāru asociācijas pārstāvji ir pārliecināti – kamēr valdība pārmaiņas tūrisma un viesmīlības nozarē neuzskatīs kā ieguldījumu, bet vien kā izdevumus, nozare turpinās grimt.  

2022. gadā ārvalstu tūristi Latvijai sniedza ieņēmumus vairāk nekā 1 miljarda apmērā , turklāt prognozes liecina, ka 2023. gada dati uzrādīs vēl lielāku summu. Šis ir viens no spēcīgiem faktiem, kas apliecina tūrisma nozares lielo nozīmi Latvijas ekonomikā. Tūrisms ir viena no galvenajām eksporta nozarēm, tāpēc ir būtiski, lai arī valstiskā līmenī tas par tādu tiktu uzskatīts. Ir skaidrs, ka nozari skāruši nenovēršami apstākļi – Covid-19, karš Ukrainā, – taču, kā atzīst Latvijas Bāru asociācija, sāpīgākā ir tieši ir valdības neizdarība un izpratnes trūkums, kas jau gadiem ilgi nelabvēlīgi ietekmē tūrisma nozares apstākļus.

Neadekvāti liels nodokļu slogs

Viens no galvenajiem tūrisma un viesmīlības nozari nelabvēlīgi ietekmējošiem apstākļiem ir nodokļu slogs. Piemēram, ēdināšanas pakalpojumu PVN likme Latvijā ir otra augstākā starp Eiropas Savienības valstīm. Turklāt 2022. gadā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji valstij nomaksājuši nodokļus 202,6 miljonu eiro apmērā.  Šo un vēl citu apstākļu dēļ Latvijas Bāru asociācija aicina valdību pārskatīt nodokļu politiku un veikt izmaiņas, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem.

“Nodokļu slogs viesmīlības nozarē ir nepanesams. Mūsu nozarē ir ļoti liels darbaspēka īpatsvars, līdz ar to arī saistītie nodokļi ir lieli. Viss, ko mēs, uzņēmēji, vēlamies darīt, ir strādāt un attīstīties, taču katru mēnesi milzīga daļa no apgrozījuma jāsamaksā valstij. Tāpat arī pēdējo gadu laikā būtiski pieaugušas citas saistītās izmaksas – komunālie maksājumi, produkcijas iepirkumi, kopējās izmaksas palielina arī darbaspēka trūkums un inflācija. Valstī, visticamāk, nav nekādu pētījumu, pierādījumu, kā ar šādu nodokļu slogu iespējams strādāt,” stāsta “Latvijas 1.Rokkafejnīca” un “St.Black” īpašnieks Raivo Mediņš.

Kā uzsver “Rīgas Ķirsis” īpašnieks Oskars Ikstens: “Tukšās telpas Vecrīgas ielās ir skats, pie kā nedrīkstam pierast! Lielā daļā šo telpu reiz bija apmeklētāju pilni bāri, kafejnīcas un restorāni. Turklāt arī šobrīd liela daļa no vēl pastāvošiem nozares dalībniekiem ir lielos parādos, līdz ar to situācija ir ļoti drūma, un bez drastiskām pārmaiņām valsts līmenī gaismas tuneļa galā nav”.

Ieguldījumi tūrisma nozarē ir investīcijas nākotnē

Vēl viens svarīgs aspekts, kas ietekmē gan viesmīlības, gan tūrisma nozari kopumā, ir zemie tūrisma rādītāji. Kā jau iepriekš minēts, tūrisma rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no pārējām Eiropas Savienības valstīm. Ir skaidrs, ka ģeopolitikai šobrīd ir liela nozīme attiecībā uz Latvijas tūrisma rezultātiem, taču mūsu kaimiņvalstu rezultāti ir labāki. Latvijas Bāru asociācija uzskata, ka tūrisms, par spīti faktiem, netiek uztverts pietiekami nopietni, salīdzinot ar citām eksporta nozarēm, tam tiek piešķirts mazāks finansējums, kā arī tam nav konkrētas atbildīgās institūcijas, neskaitot departamentu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Krietni atšķiras arī tūrisma mārketinga budžets starp Baltijas valstīm – Igaunijā tas ir vairāk nekā 6,5 miljoni, Lietuvā 5,4, savukārt Latvijā aptuveni 700 tūkstoši.  Lai gan paredzēta papildu finansējuma piesaiste, šis sākotnējais skaitlis jau spilgti iezīmē valdības viedokli par tūrisma nozīmīgumu valstī.

“Katru gadu gaidām vasaru, cerot uz tūristu pieplūdumu, taču pēdējo gadu laikā visbiežāk nākas vilties, jūtot izteiktu tūrisma kritumu visā Rīgā. Kā bāru īpašnieki mēs izteikti izjūtam, kā situācija tūrismā ietekmē uzņēmuma peļņu. Protams, svarīgi ir arī vietējie apmeklētāji, taču tieši ārvalstu tūristi ir tie, kas mums ir vajadzīgi, lai izdzīvotu. Ik pa laikam ar nelielu skaudību vērojam kaimiņvalstu tūrisma mārketinga aktivitātes, vērienīgus koncertus, pilsētu svētkus, kam piešķirta liela jauda, uzreiz ir jūtams, ka valstij rūp, lai dažādu nozaru uzņēmumi būtu ne tikai eksistējoši, bet arī pelnoši. Šķiet, ka Latvijas valdība nevēlas “lieki” tērēties un apzināties, ka vietējie uzņēmumi, tai skaitā tūrisma un viesmīlības nozares pārstāvji ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem. Mēs vēlamies redzēt reālu rīcības plānu no valdības, kā izglābt šo izmirstošo nozari,” skaidro “Folkklubs Ala” un “Sidrērija” īpašnieks Krišjānis Zintis Putniņš.

No šī Latvijas Bāru asociācijas ziņojuma izriet trīs galvenie virzieni, kuros nozares pārstāvji vēlas sagaidīt rīcību no valdības puses:

1.     samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) viesmīlības nozarei;

2.     lielāks ieguldījums tūrisma nozarē un tūrisma eksporta veicināšanā;

3.    mainīta pieeja attiecībā uz tūrisma nozari – “izdevumus” neuztvert tikai kā zaudējumus, bet gan kā valsts nozīmes ilgtermiņa investīcijas.

Par Latvijas Bāru asociāciju:

Latvijas Bāru asociācija izveidota 2020.gada vasarā, sadarbojoties ar nozares profesionāļiem un bāru īpašniekiem. Asociācijas mērķis ir sniegt atbalstu viesmīlības nozares bāru un kafejnīcu speciālistiem, kā arī veicināt labākus apstākļus nozarē. Asociācijas valdē ir Edgars Grišulis ("Gimlet Nordic"), Normunds Juraševskis ("Manana"), Arnis Bikšus ("Cuba Cafe"), Oskars Ikstens ("Rīgas Ķirsis"),Raivo Mediņš ("Latvijas 1. Rokkafejnīca", “St.Black”), Krišjānis Zintis Putniņš  (“Folkklubs Ala”, “Sidrērija”).

Avots: Latvija Bāru asociācija



Latvijas labumi - ābolu sidrs un steiks!

Latvijas labumi - ābolu sidrs un steiks!

Aicinām - ceturtdien, 12. jūnijā no plkst. 14.00 līdz 19.00, garšu ballīte Āgenskalna tirgū!

Lauku Ceļotājs

Orientēšanās Lubāna ezerā uz SUPa!

Orientēšanās Lubāna ezerā uz SUPa!

Neparastai vasarai piestāv ūdens prieki - 28. jūnijā piesakies uz aizraujošām orientēšanās sacensībām Lubāna ezerā.

Madonas TIC

Izstādes jūnijā Tukuma novadā

Izstādes jūnijā Tukuma novadā

Izstāžu košums visā novadā vienā apkopojumā.

Tukuma TIC

Svini vasaras saulgriežus latviskā garā

Svini vasaras saulgriežus latviskā garā

Izvēlies sev tīkamāko pasākumu, lai godinātu gada spēcīgāko nakti!

Bauskas TIC

Līgo laika lustes Tukuma pusē

Līgo laika lustes Tukuma pusē

Tukuma novads aicina ikvienu uz aizraujošiem pirmssvētku pasākumiem, kas ienesīs īstu svētku noskaņu.

Tukuma TIC

Ieelpo pavasari Galēnu muižas parkā

Ieelpo pavasari Galēnu muižas parkā

Galēnu muižas parks pavasarī aicina apmeklētājus iegrimt mierpilnā dabas un mākslas saspēlē.

Preiļu novada TIC

"Peoniju ziedu parāde 2025" Kalsnavā

Šogad “Peoniju ziedu parāde” būs īsti svētki!Atzīmējot 50 gadu jubileju, arborētums katru JŪNIJA sestdienu un svētdienu viesus iepriecinās ar koncertiem.

Madonas TIC

Rundāles pils dārza svētki

Rundāles pils dārza svētki "Deja dārzā"

Visas dienas garumā svētku programmas centrā būs deja – no viduslaikiem līdz mūsdienām, īpaši izceļot dejas, kas bija populāras 18. gadsimtā.

Bauskas TIC

Ieelpo pavasari Pelēču ezera purva takā

Ieelpo pavasari Pelēču ezera purva takā

Pelēču ezera purva dabas izziņas taka pavasarī aicina apmeklētājus iepazīt unikālu purva ainavu un daudzveidīgu augu un dzīvnieku pasauli.

Preiļu novada TIC

Imants Lancmanis. GLEZNAS.

Imants Lancmanis. GLEZNAS.

Rundāles pils muzeja direktora un gleznotāja Imanta Lancmaņa līdz šim vērienīgākā personālizstāde “Imants Lancmanis. GLEZNAS”.

Bauskas TIC

Ieelpo pavasari Pastaru vējdzirnavās

Ieelpo pavasari Pastaru vējdzirnavās

Pastaru vējdzirnavas ir vienīgās Latvijā rekonstruētās holandiešu tipa dzirnavas ar grozāmo vējtveres mehānismu.

Preiļu novada TIC

Pasākumi Zemgalē

Pasākumi Zemgalē

Ieplāno viesošanos Zemgalē, apmeklē pasākumus!

Zemgales Tūrisma asociācija

Pavasaris Salmeja ezera skatu tornī

Pavasaris Salmeja ezera skatu tornī

Salmeja ezera skatu tornis pavasarī vilina apmeklētājus ar elpu aizraujošu ainavu un dabas plaukstošo skaistumu.

Preiļu novada TIC

Dzīvās mūzikas ceturtdiena Mārupes Hercogā

Dzīvās mūzikas ceturtdiena Mārupes Hercogā

Katru ceturtdienu plkst.19.00 Hercoga terasē dzīvās mūzikas koncerti. Rezervē galdiņu pa tel.29106538! Piedāvājumā arī svaigas austeres!

EUR 15 | Hercogs Mārupe

Brīvdabas koncerti Kāla ezera krastā

Brīvdabas koncerti Kāla ezera krastā

Heisā hopsā, esam sarūpējuši vasarai piecus - absolūti kapitālus koncertus. Tiekamies ezera krastā pie Madonas!

Madonas TIC

Smukums Tukuma apkārtnes dārzos.

Smukums Tukuma apkārtnes dārzos.

Tukuma pusē dārzu ir ne viens vien – gan rožu dārzs, gan peoniju dārzi, īrisu un košumdārzi. Čadīgākie saimnieki atver savu dārzu vārtus apmeklētājiem.

Tukuma TIC

Vasaras saulgriežu pasākumi Gaujas Nacionā

Vasaras saulgriežu pasākumi Gaujas Nacionā

Apvienojot senču tradīcijas ar Latvijas pirmatnīgās dabas burvību, arī šogad Gaujas Nacionālais parks piedāvā daudzveidīgus pasākumus.

EnterGauja

Apceļo Leišmalīti!

Apceļo Leišmalīti!

Dodoties brīvdienu maršrutā, iespējams iepazīt dabu, kultūru, vēsturi un cilvēkus pierobežā!

Bauskas TIC

Izzini maršrutu: Bauska-Mežotne-Code

Izzini maršrutu: Bauska-Mežotne-Code

Šajā maršrutā ikvienam ir iespēja iepazīt gan senatnīgus parkus, gan baudīt mākslas un kultūras piedzīvojumus, kā arī aktīvi pavadīt laiku dabā.

Bauskas TIC

Ieelpo pavasari Kristus Karaļa kalnā

Ieelpo pavasari Kristus Karaļa kalnā

Vairāk nekā 220 koka skulptūras, kas attēlo Bībeles tēlus un ainas, harmoniski iekļaujas apmēram 20 hektāru plašā ainavā kopā ar dārziem un mākslīgajiem dīķiem.

Preiļu novada TIC

BalticTravelnews.com
+371 26551169
[email protected] -