Aucenieces, bēnenieces un dobelnieces dižojas izstādē muzejā «Pikšas»

Foto: Baiba Pole | Autors: Baiba Pole | 2024.04.25

2024. gada pavasarī 16. reizi visā Latvijā notiek pasākums "Satiec savu meistaru!”.  Aprīlī  katru nedēļas nogali citā vēsturiskajā zemē kopā ap 200 meistariem aicina un aicināja interesentus uz meistarklasēm, praktiskajām nodarbībām, lekcijām, lai veicinātu interesi, izpratni un sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.

Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā ‘’Pikšas’’, Bērzes  pagastā, Dobeles novadā ir aplūkojama un līdz 25. jūnijam būs atvērta tautas lietišķās mākslas darbu izstāde ‘’Lins un keramika’’, kurā redzami  Dobeles novada Tautas lietišķās mākslas studiju (TLMS) ‘’Auce’’, ‘’Bēne’’ un ‘’Avots” (Dobele) dalībnieku darbu izstāde. Tā iekļauta pasākuma ‘’Satiec savu meistaru’’ programmā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Naktsmītņu rezervācija Augšdaugavas novadā

Mums ir pieejams plašs nakstmītņu piedāvājumu klāsts: viesnīcas, viesu mājas, hosteļi, kempingi un telšu vietas, atpūtas kompleksi, brīvdienu un lauku mājas.

TAKA

Jāakcentē, ka liecības par linu kultūru saglabātas arī Pieminekļu valdes ekspedīciju laikā uzņemtajos fotonegatīvos, no kuriem daudzi iekļauti UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Fotogrāfijas ilustrē gan linu novākšanas un apstrādes procesu, gan to, kā linu apģērbu nēsāja darbā un ikdienā.

Linkopība Latvijā ir viena no senākajām nozarēm. Agrāk linus audzēja visā Latvijas teritorijā. Dati vēsta, ka 1938. gadā lini Latvijā bija iesēti 63000 hektāru lielā platībā, bet linu eksporta ziņā Latvija ieņēma otro vietu pasaulē. Lielākās linu platības bija Latgalē.

Pēdējos gados linu audzēšana un pārstrāde Latvijā ir bijusi uz iznīcības robežas, cerību atjaunot Latvijā vēsturisko linu audzēšanas tradīciju saglabā gan zinātnieki (nesen ir izveidota jauna linu šķirne ‘’Viļāni’’), atjaunojot Latvijas linu selekciju, gan lauksaimnieki, gan linu pārstrādātāji. Bet linu galdautu, drēbju un citu izstrādājumu cienītājiem jāzina, ka izstrādājums vairs nav autentisks Latvijas produkts, bet audumā ieaustais lins audzis Turcijā, kas ir viena no šobrīd linu audzēšanas līderēm, Grieķijā, Spānijā  vai  Beļģijā.

Latvijā linu selekcijas darbs ar Zemkopības ministrijas atbalstu tiek veikts kopš 1993. gada. Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2018” balvas “Par mūža ieguldījumu” saņēmēja lauksaimniecības zinātņu doktore Veneranda Stramkale šo šķirni ‘’Viļāni’’ dāvināja Latvijai 100. gadadienā. Pirms tam pēdējo 84 gadu laikā Latvijā nebija selekcionēta un reģistrēta neviena linu šķirne.

Tāds, lūk, interesants un sarežģīts ir lina ceļš pie patērētāja! Atliek iztēloties, kāds tas bija līdz to varam skatīt krāšņā un daudzveidīgā izstādē muzejā ‘’Pikšas’’.

TLMS ‘’Auce’’ – studijas vadītāja Dzintra Butnāre -  ar saviem darbiem pārstāv Tautas daiļamatu meistare (TDM) Anita Segliņa, TDM Vija Vanaga, TDM Laima Strazdiņa, Irma Ziemele,  TDM Sarmīte Švalbe, Vēsma Smiltniece, Daniela Zariņa, Laima Zeikmane, Ausma Batureviča, Dzintra Butnāre.

TLMS ‘’Bēne’’ – studijas vadītāja Ilze Šķilta – ar savu veikumu pārstāv Antoņina Klāsone, Gaida Grizāne, TDM Rita Razdovska, Dace Zeica, Anita Eglīte, Ilze Šķilta.

TLMS ‘’Avots’’ – studijas vadītāja Inta Jansone – savus darinājumus izstādei atvēlēja Inta Jansone, Anita Ķipsne, Zelma Paulāne un keramiķe TDM Daina Pettere.