Humors kā nenovērtējama valūta darba vietā

Marta Mackeviča | 2024.04.02

1. aprīlī daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēts kā Joku diena, kad pieņemts stāstīt jokus, jautrus atgadījumus vai izjokot vienam otru. Vai joki un humors ir iederīgi arī darba vietā? Vai tas palīdz saliedēt komandu un uzturēt pozitīvu klimatu organizācijā, vai varbūt jokiem ir daudz lielāka un nopietnāka ietekme? Viedokli pauž “Figure Baltic Advisory” konsultante Anta Praņēviča.

Savā komandā jau sen esam sapratuši humora nozīmību. Esam nodibinājuši ne vairs “100 laimīgo dienu čatu”, bet gan “neskaitāmu laimīgo dienu” čatu, kur dalīties ar jokiem un priecīgiem brīžiem. Ziemassvētku laiks un slepenā draudziņa pārsteigumi nereti pārtop par praktisko joku sacensībām. Nemaz nerunājot par “iekšējiem jokiem” un bildēm, kas ļauj pasmaidīt par visgrūtākajām darba problēmām. Tas viss var palīdzēt komandai tikt pāri gan lieliem izaicinājumiem, gan grūtiem periodiem darba vidē. Ikvienam ir skaidrs, ka vidē, kur valda viegla un humora pilna atmosfēra ir patīkami strādāt, bet izrādās jokiem darbā ir daudz lielāka pozitīva ietekme nekā mēs sākotnēji domājam. Te neliels apkopojums par to, kā humors izskatās no atalgojuma pētījuma skata punkta.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Iegūsti padziļinātas zināšanas viesmīlībā!

Turība piedāvā studiju programmu “Viesnīcu pakalpojumu organizators”, kur nepieciešamās zināšanas var iegūt īsā laikā - tikai 2,3 gados!

Biznesa augstskola Turība

Pamatalga un bonusi

Cilvēki, kuri darbā izmanto humoru, tiek uzskatīti par profesionālākiem un saņem augstāku atalgojumu. To vadītāju sniegums, kuri lieto humoru savās komandās, tiek vērtēts augstāk. Tas šķiet loģiski, jo ziņas, kas pasniegtas kopā ar joku, cilvēki uztver, saprot un atceras daudz vieglāk. Tāpat humors mazina spriedzi un ļauj mierīgāk risināt arī ļoti nepatīkamus jautājumus. Galu galā – ir pierādīts, ka cilvēki, kuri darbā lieto humoru, saņem augstāku darba novērtējumu un tas rezultējas lielākā bonusā gada beigās.

Tātad no atalgojuma skata punkta – trīskāršs ieguvums – darbinieks, kurš ikdienā lieto humoru tiek novērtēts labāk, saņemt augstāku algu un vēl nopelna lielāku bonusu!

Veselības labumi un labbūtība. Cilvēkiem, kuri biežāk smejas, ir labāka gan fiziskā, gan mentālā veselība. Tātad, ieviešot darba vidē humoru, darbinieki mazāk slimos un mazāk ņems slimības atvaļinājumus. Arī NASA jau 2019. gadā saprata, ka garajos ceļojumos kosmosā ir svarīgi, lai komandā būtu vismaz viens dalībnieks ar lielisku humora izjūtu, kas spētu saliedēt komandu, nogludināt domstarpības un padarīt psiholoģiski smago ceļojumu vieglāku.

Darbinieku iesaiste un darba sniegums

Humors darbā ne tikai atvieglo gaisotni, bet arī veicina labāku darba sniegumu. Organizācijās, kurās ir izveidota pozitīva un humora piepildīta darba vide, cilvēki ir produktīvāki un radošāki, vieglāk pieņem lēmumus un labprāt dalās ar savām idejām. Arī “Mercer Global Talent Trends 2024” ziņojumā darbinieki atdzīst, ka jautrība darbā (having fun at work) ir ceturtais svarīgākais faktors, lai viņi sasniegtu lieliskus rezultātus. Otrais, starp citu, ir piederības sajūta, kuru var stiprināt kopīgi smejoties. Bet trešais – novērtējums par paveikto darbu, kuru, kā mēs jau apskatījām iepriekš, uzlabo tieši humors.

Darbinieku mainība un piederības sajūta

Darbinieku mainība vidē, kurā ir humors, protams, samazinās, jo, kopīgi smejoties, darbinieki nostiprina savu piederības sajūtu komandai un uzņēmumam. Dženifera Ākera (Jennifer Aaker) un Naomi Bagdona (Naomi Bagdonas), grāmatas “Humor, Seriously” autores to izskaidro zinātniski, proti,smejoties mūsu smadzenes izdala endorfīnus (tie rodas arī intensīvi sportojot), dopamīnu (hormons, kas izdalās seksa laikā, un atbild par pieķeršanos) un mazina stresa hormonu - kortizolu. Citējot autorus: “Tātad, būtībā, tik tālu, cik tas attiecas uz mūsu smadzenēm, smiešanās ir kā treniņš, meditācija un sekss vienlaikus.”

Melnais humors

Bet runājot no personiskās pieredzes, kā ar jebkurām “zālēm”, arī ar humoru darba vidē jābūt piesardzīgam. Nesen sarunājos ar kādu vadītāju par viņa komandas kultūru un spriedzes mazināšanu. Galvenokārt komanda bija neapmierināta ar atalgojuma modeli, un, lai kādu risinājumu vadītājs viņiem piedāvāja, atpakaļ saņēma vien kritiku un sūdzības. Komanda bija pēdējo gadu laikā pārdzīvojusi daudz pārmaiņu un spriedze bija sasniegusi līmeni, kas traucēja produktivitātei un darba atmosfērai. "Tev jāievieš komandā humors un joki," ieteicu vadītājam. "Tu zini, spriedzi mazina kautiņš, sekss vai smiekli. Izmantojot pirmās divas opcijas, ir ļoti liela iespēja nonākt tiesā, tāpēc joki ir vienīgais, kas atliek." Viņa atbilde nelika vilties: "Ar manu humora izjūtu, viņi mani tik un tā iesūdzēs…"

Humors, ja tas lietots ar mēru un nevienu neaizskar, organizācijā var sniegt vairākus būtiskus ieguvumus. Tas viennozīmīgi var mazināt spriedzi, veicināt piederības sajūtu un labāku darba sniegumu. Vienlaikus, ja ir šaubas par to, vai jūsu humora izjūtas ir saderības, vienmēr var sākt ar komandas saliedēšanas pasākumu kādā improvizācijas teātrī.