Impulsīva rīcība, spiediens, manipulācija: kādas psiholoģiskās metodes izmanto krāpnieki?

Inese Kronberga | 2024.03.28

Krāpnieki, aizvien meklējot jaunus veidus, kā ietekmēt potenciālos upurus, lai izkrāptu naudu, savās shēmās arvien biežāk izmanto psiholoģiskas metodes ar dziļu izpratni par cilvēku uzvedību un emocijām jeb tā saukto sociālo inženieriju. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe skaidro, kā krāpnieki izvēlas savus upurus, kādas psiholoģiskās metodes viņi izmanto un kā sevi pasargāt no tā.

Kā krāpnieki izvēlas savus upurus

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pavasara stādu un mājražotāju gadatirgus

Plaša kultūras programma, izklaides un tirdziņš visas dienas garumā!

Tukuma TIC

Krāpnieki izvēlas upurus, no kuriem ir vislielākā iespēja iegūt naudu, un tas var nebūt saistīts ar cilvēka turību, bet tieši personas profilu. Viltvārži bieži vien rūpīgi atlasa savu mērķauditoriju, ņemot vērā tādus faktorus kā vecums, ienākumu līmenis un nodarbošanās. Viņi meklē upuru psiholoģiski, sociāli un ekonomiski vājos punktus un pielāgo krāpšanas shēmas, lai tās atbilstu izvēlētās mērķauditorijas īpašībām un vēlmēm. Piemēram, jaunieši biežāk tīko gūt “vieglu naudu” un var kļūt par "naudas mūļiem” vai piekrist citam viltus darba piedāvājumam, vecāka gadagājuma cilvēki, tostarp vecvecāki, visticamāk, būs gatavi atdot pēdējo centu, lai palīdzētu saviem bērniem vai mazbērniem.

Sievietes vecumā starp 50 un 60 gadiem visbiežāk kļūst par romantiskās krāpniecības upuriem, taču šis paņēmiens strādā arī uz vientuļiem un labi pelnošiem vīriešiem, no kuriem mēdz izkrāpt naudu, krāpniekiem uzdodoties par pievilcīgu, jaunu sievieti, kam vajadzīgi līdzekļi, lai atrisinātu savas sadzīviskās vai biznesa problēmas. Kā skaidro psihoterapeite Agnese Orupe, vairums cilvēku vēlas palīdzēt citiem, tāpēc krāpnieki manipulē ar žēluma un līdzjūtības sajūtām, jo glābējam glābšanas situācija sākotnēji liek justies labi.

“Krāpnieki labi pārzina cilvēku emocijas un cenšas izmantot tās sev par labu. Viņi mēģina piekļūt cilvēka emocionālajam prātam, lai upuris pārstātu izvērtēt notiekošo racionāli un sāktu rīkoties impulsīvi. Jo spēcīgākas izjūtas izdodas izraisīt, jo lielāka varbūtība, ka lēmums tiks pieņemts jūtu karstumā. Tāpat krāpnieki cenšas iegūt autoritāti, uzdodoties par uzticamām personām, piemēram, policistiem, bankas darbiniekiem vai uzņēmumu pārstāvjiem. Psiholoģiskie eksperimenti pierādījuši, ka cilvēki viegli pakļaujas autoritāšu spiedienam, un dažkārt pietiek vien ar formālākā apģērba uzvilkšanu, lai pārliecinātu upuri pakļauties nesaprātīgām un nepamatotām prasībām,” stāsta kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe.

Brīdinājuma signāli

Krāpšanas mēģinājumu bieži vien var atpazīt, ja tiek radīta mākslīga steiga un emocionāla spriedze, kā arī viltvārdis cenšas nepieļaut upura vēršanos pie citiem. “Dažkārt krāpnieki cenšas izraisīt bailes un paniku, veidojot ilūziju, ka noticis kaut kas slikts, tāpēc steidzami jārīkojas. Tāpat tiek manipulēts arī ar patīkamām emocijām – krāpnieki rada aizrautību par to, ka izdosies ātri un viegli nopelnīt, vai veido romantisku jūtu un emocionālās tuvības saikni, ko upurim ir žēl vai grūti pārraut,” skaidro A. Orupe.

Krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede norāda, ka galvenais brīdinājuma signāls ir bankas datu (kartes vai PIN kodu) vai naudas pieprasīšana. Saruna sākotnēji var būt par citu tēmu, bet, iegūstot cilvēka uzticību, krāpnieks ķeras klāt finanšu jautājumiem. Piedāvājumi var izskanēt dažādos sarunas posmos, taču nereti tie ir neloģiski, piemēram, sākumā tiek piedāvāts nopelnīt, neko neieguldot, taču vēlāk izrādās, ka tas tomēr kaut ko maksās.

Kā sevi pasargāt

“Ir svarīgi saglabāt kritisko domāšanu, lai ātrāk pamanītu to brīdi, kad racionālos apsvērumus sāk aptumšot emocijas, kas radušās manipulāciju rezultātā. Saņemot kārdinošu finanšu piedāvājumu, labāk nepieņemt lēmumu uzreiz, bet gan uz brīdi atiet no situācijas un izvērtēt to no malas. Tas novērsīs impulsīvu rīcību, kas var novest pie nepatīkamām finansiālas apkrāpšanas sekām,” iesaka M. Briede. Ja kādā brīdī rodas aizdomas, ka ir darīšana ar krāpnieku, viņa iesaka nekavējoties pārtraukt saziņu – nekautrēties neatbildēt uz ziņām, nomest klausuli un bloķēt personu visos saziņas kanālos. Pirms finansiāli svarīgu lēmumu pieņemšanas labāk konsultēties ar speciālistiem. Ja tiek konstatēts krāpniecības mēģinājums vai persona kļuvusi par tās upuri, noteikti par to jāziņo bankai un policijai.