Veikta Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieku sugu latvisko nosaukumu pārskatīšana

Māris Lielkalns | 2024.03.25

Pērnā gada nogali un šī gada sākumu zoodārza speciālistu grupa pavadīja, analizējot un izvērtējot Rīga ZOO esošo dzīvnieku nosaukumus. Šis darbs ir noslēdzies un izmaiņas piedzīvojušas 132 sugas jeb 30 procenti Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza kolekcijas.

Pēdējie gadu desmiti, strauji attīstoties jaunām un inovatīvām metodēm dzīvo organismu sugu genoma izpētē, pasaules sistemātiķiem ir bijis ļoti intensīvs darba posms. Iegūto zināšanu rezultātā nācies pārskatīt milzum daudzu augu un dzīvnieku taksonomiskās saites un piederību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Izpēdo Dienvidkurzemi

“Izpēdo Dienvidkurzemi” ir aizraujošs pārgājienu seriāls, kas piedāvā neaizmirstamu piedzīvojumu un brīnišķīgu laika pavadīšanu svaigā gaisā.

Liepājas reģiona TIB

“Daļai zoodārzā mītošo sugu nosaukumi ir nedaudz precizēti, taču dažas citas tagad sauksim pilnīgi citādi. Nosaukuma precizēšanu ietekmēja dažādi faktori: gan izmaiņas sistemātikā, gan lingvistiskas nianses, kā arī raudzījāmies, lai dzīvnieka nosaukuma latīniskajā, latviskajā un angliskajā versijā būtu vērojams sekojamības princips un tie, iespēju robežās būtu savstarpēji saistīti, tādejādi nodrošinot vienotu sistēmu un sugas redzamību un savienojamību” ieguldītā darba aktualitāti un nozīmi komentē Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza Zinātnes un izglītības nodaļas sugu saglabāšanas speciāliste Elza Birbele, kuras vadībā notikusi nosaukumu izvērtēšana.

Izmaiņas latviskajos nosaukumos skārušas septiņas putnu, 15 abinieku, 17 zīdītāju, 20 rāpuļu, 30 zivju un 44 bezmugurkaulnieku sugas. Lielākā daļa labojumu ieviestas, precizējot dzīvās radības izplatības ģeogrāfiju, kā arī īpatņu ķermeņu nianses un to atspoguļojumu latīņu valodā. Savukārt salīdzinoši lielais laboto bezmugurkaulnieku nosaukumu skaits, saistīts ar to, ka tiem pirms tam latviskā apzīmējuma nav bijis.

Saskaņā ar nupat zooloģiskajā dārzā apstiprinātajiem nosaukumiem izmaiņas piedzīvojis Eiropas meža ziemeļbriedis, agrāk saukts par meža ziemeļbriedi, dienvidu trīsjoslu bruņnesis – iepriekš trīsjoslu bruņnesis, ziemeļu Lusonas mākoņžurka – kādreiz Filipīnu mākoņžurka, dienvidu kazuārs – agrāk sekstainais kazuārs, pelēkais Kongo papagailis – senāk sarkanastes žako, Indijas tīģerpitons – pirms tam tumšais tīģerpitons un vēl virkne citu dzīvnieku.

Lielākas pārmaiņas nosaukumā ieguvis mainīgais pātagzirneklis. Agrāk to sauca par vickāju skorpionu, taču suga ir radniecīgāka zirnekļiem. Bez tam vicas ir vienšūnas organismiem. Īpatnējo kāju funkciju dēļ izvēlēts termins “pātagas”, bet apzīmētājs “mainīgais” ir tulkojums no dzīvnieka nosaukuma latīņu valodā – variegatus.

Agrākais degunlācītis nu godājams par Dienvidamerikas koati, jo koati ir šīs sugas iezemiešu lietotais nosaukums, kas aizgūts un izmantots arī vairākās citās valodās. Savukārt deminutīva izmantošana mainīta, lai neradītu apmeklētājiem familiāras asociācijas ar dzīvnieku.

Ar jaunu nosaukumu tagad būs pazīstams markors – agrāk vītņragu kaza, kailā kurmjžurka – pirms tam kailais smilšracējs, klinšu dasijs – senāk klinšu damans, Ziemeļu kailgalvas ibiss – līdz šim klinšu ibiss, Karību milzu varde – agrāk kalnu svilpējvarde, plankumainais batagurs – iepriekš kalagurs, lemuru kokvarde – senāk melnacu kokvarde un vēl citi zoodārza iemītnieki.

Daļa izmaiņu jau ir redzamas dzīvnieku sugu plāksnēs Tropu mājā, savukārt pārējās tiks pakāpeniski ieviestas, nomainot esošās zīmes visā zooloģiskajā dārzā pret jaunajai Rīga ZOO vizuālajai identitātei atbilstošām sugu plāksnēm.