Dzīvesziņas un arodu sētā skatāma Zemgales pastalu izstāde

Jūlija Bergfelde | 2024.03.20

No 2024. gada 19. marta līdz 30. aprīlim Dzīvesziņas un arodu sētā, Vecpilsētas ielā 2 skatāma Zemgales pastalu izstāde.

Ideja par Zemgales pastalu izstādi Dzīvesziņas un arodu sētā radās, ieraugot Vecpilsētas ielas 2 ēkas pagalmā izraktu pastaliņu restaurācijas darbu laikā.  Pētot šo pastalu, atklājās interesantas lietas - iekšpusē saglabājušies smalki auduma pavedieni, iespējams, no zīda, un varēja būt kā odere visai pastalai vai pastalas iekšējā zole. Atrastajai pastalai, līdzīgi kā tolaik darinātajām kurpēm, bijusi klāt pievienota rante, kas sašūta ar zoli. Par to liecina caurumi pēdā un papēža daļā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Lielais plosts 2024

Šī gada 25. maijā Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā norisināsies ikgadējs Vislatvijas ūdens tūristu saiets “Lielais plosts”.

TAKA

Šobrīd arodu sētā tapusi izstāde, kurā apskatāms arī renovācijas darbu laikā atrastās pastalas atdarinājums, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Bauskas novadpētniecības muzeja krājuma seno pastalu fotogrāfijas, pastalu atdarinājumi un apraksti, kuros attēlotas šo apavu darināšanas konstrukciju uzbūves Zemgales novadam raksturīgās īpatnības. Izstādes autore Agrita Krieviņa-Siliņa ir seno ādas apavu pētniece, RTU Dizaina un tehnoloģiju centra praktiskā docente, pastalu darināšanas meistarklašu "100 pastalas" izveidotāja un vadītāja.

6. aprīlī pulksten 11 Dzīvesziņas un arodu sētā norisināsies Pastalu meistarklase. Dalības maksa tajā ir 45 eiro no personas. Visi meistarklasē nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti. Interesenti aicināti savlaicīgi pieteikt dalību pa tālruni 26438678.

Zemgales pastalu izstādi Dzīvesziņas un arodu sētā iespējams apskatīt no otrdienas līdz sestdienai no pulksten 10 līdz 18, svētdienās no pulksten 10 līdz 15. Ieejas maksa pieaugušajiem 5 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem 2 eiro, ģimenes biļete 10 eiro. Personām ar Goda ģimenes karti ieejas maksa ar 15% atlaidi.

Pastalas ir viens no senākajiem apavu veidiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Šī apavu forma saistās ar cilvēku pirmajiem mēģinājumiem ādas apstrādē un ādas piemērošanu pēdas formai. Vienkāršākais pastalu darināšanas veids bija no četrstūraina ādas gabala piegriezti un ar siksniņu savelkami apavi. Pastalas galvenokārt darinātas no liellopu ādas gabala, kuram gar malām izdurti caurumiņi ādas auklai, ar kuras palīdzību apavu apsien ap kāju. Sastopamas pastalas ar savilktiem, retāk - ar salocītiem purngaliem. Jaunas pastalas pirmoreiz jāapauj slapjas, lai āda labāk piekļautos pēdas formai. Pastalas senāk bijušas gan darba, gan godu apavi. Līdz šodienai tradicionālās pastalas kā tautastērpa daļa saglabājušās, lielā mērā pateicoties Dziesmu un deju svētku tradīcijai. Šiem apaviem ir vairāki piegriešanas un darināšanas veidi, ko ietekmē gan novada īpatnības, gan meistara rocība, gan paredzētais pielietojums.