Mitrāju sakopšanas talkā līdzdarboties aicināts ikviens

Ilze Reinika | 2024.02.17

Lai mērķtiecīgi apsaimniekotu Kaņiera ezera zāļu purvus un niedrājus, Dabas aizsardzības pārvalde sestdien, 17. februārī, aicina uz talku “Savīti dzīvībā. Mitrāji un cilvēks”. Gada dzīvotnes – mitrāju, sakopšanā līdzdarboties tiek aicināti vietējie Ķemeru Nacionālā parka iedzīvotāji un ikviens interesents.

Dalība talkā jāpiesaka līdz 15. februārim, aizpildot dalības anketu vietnes www.tiekamiesdaba.lv sadaļā Notikumu kalendārs. 

Raksts turpinās pēc reklāmas

Jaunas akcijas Piedzīvojumu ceļojumiem

Jauns mēnesis un Maija atlaides ir klāt! Piedzīvojumu ceļojumi visā pasaulē - dažādām gaumēm un budžetam. Jūsu sapņu galamērķis jau gaida Jūs!

EUR 367 | Estravel Latvia

Ziemīgā talka norisināsies no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.00 un tā ir iespēja aktīvi pavadīt dienu dabā, vienlaikus no Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem uzzinot vairāk par Kaņiera ezeru un Latvijas mitrājiem. Talkā ir paredzēts palīdzēt Kaņiera ezera piekrastes mitrājiem – zāļu purviem, novācot niedru un krūmu apaugumu. Tas nepieciešams, lai novērstu šo vērtīgo un Latvijā salīdzinoši tik reto mitrāju platību aizaugšanu, atņemot dzīves vidi daudzām ar šo dzīvotni saistītām sugām. Turklāt pastiprināta aizaugšana ar niedrēm apdraud arī pašu ezeru – tas pamazām degradējas, procesam netraucēti turpinoties, ezers var pārvērsties par purvu daudz ātrākā tempā nekā tam būtu jānotiek dabiskā ceļā. 

“Talkām allaž ir pievienotā vērtība – fiziskas aktivitātes dabā, šoreiz īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, biotopu kopšana, kopābūšana ar ģimeni, draugiem un kolēģiem, jo īpaši Mitrāju mēnesī. Tā ir lieliska  izvēle ikvienam aktīvam dabā gājējam,” teic Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa. Viņa piebilst, ka kolektīvu talkošana pēdējos gados kļūst aizvien populārāka kā lielisks saliedēšanās pasākums darba kolektīvam, citādāka mācību diena skolēnu klasēm, kā arī jauna pieredze ikvienam interesentam. Jo arī biotopu talkas ir dažādas – var cīnīties pret invazīvo sugu izplatību, tīrīt upju straujteces, novākt sienu no pļavām un vēl citos veidos.

Talkai piemērotus cimdus nodrošinās talkas organizatori. Talkotāji tiek aicināti izvēlēties siltus, mitrumizturīgus zābakus un darba apģērbu. Lieti noderēs arī līdzi paņemta lieka sausa apģērba kārta un apavu pāris, ko pārvilkt pēc talkas, ja nu saskarsme ar mitrājiem ietekme būs izrādījusies ciešāka nekā plānots. Visu talkas laiku būs pieejama pārvietojamā tualete, bet pēc darba visus gaida silta zupa. 

Arī šī talka ir viens no 19 Dabas aizsardzības pārvaldes organizētajiem Mitrāju mēneša pasākumiem, kas visdažādākajos veidos iepazīstina ar Latvijas mitrājiem. Līdz ar to katrs var izvēlēties sev ērtāko pasākuma veidu un norises vietu, jo pasākumi notiks līdz pat 25. februārim. Ar plašāku pasākumu programmu var iepazīties vietnes www.tiekamiesdaba.lv sadaļā Notikumu kalendārs.

Kaņiera ezers atrodas Ķemeru Nacionālā parka dabas lieguma un rezervāta zonās. Ar bagātīgajiem niedru labirintiem un seklo ūdeni tas ir putniem nozīmīga vieta ligzdošanas un caurceļošanas laikā. Šeit novērotas teju 200 no 365 Latvijā sastopamajām putnu sugām, turklāt liela daļa sugu šeit arī ligzdo. Lai saglabātu putu ligzdošanai labvēlīgos apstākļus, būtiski Kaņiera ezera apkārtni, piegulošos zāļu purviņus un salas regulāri attīrīt no ataugušajām krūmu atvasēm, jo ūdensputnu ligzdošanai vispiemērotākie ir biotopi ar zemu veģetāciju.

Ezers sākotnēji bija  viena no sešām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas novērtēta kā starptautiski nozīmīga mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vieta. Ramsāres konvencija paredz starptautiski nozīmīgu mitrzemju, īpaši kā ūdensputnu dzīves vides saglabāšanu. Kopš 2020. gada Ramsāres statuss tiek attiecināts uz visu Ķemeru Nacionālā parka teritoriju, ieskaitot arī Kaņiera ezeru.

Mitrāji ir ne tikai ezeri, bet arī palienes, avoksnāji, purvi, dumbrāji, piekrastes, mitrās pļavas, kā arī upes. Tie ir nepieciešami, jo tiem ir neatsverama ekonomiskā, zinātniskā, rekreācijas un kultūrvēsturiskā vērtība. Mitrāji regulē ūdens režīmu, samazina plūdu riskus, nodrošina dabas daudzveidību, veic dabisku ūdens attīrīšanu un samazina klimata pārmaiņu riskus. Mitrāju platību samazināšanās izraisa būtiskas negatīvas un dažkārt neatgriezeniskas sekas dabā, kam ir tieša ietekme arī uz cilvēku labklājību, turklāt tieši mitrāji ir pasludināti par 2024. gada dzīvotni.