Lai ko kāds teiktu, ūdeņradim būs gan sava niša, gan globāla ekosistēma

Velocita.lv | 2024.02.12

Autobūvē turpinās plašas diskusijas par to, kas būs labākā iekšdedzes dzinēju alternatīva. Vairākums ir vienisprātis, ka milzīgu lomu spēlēs elektriskā piedziņa, taču līdztekus pastāvīgi aktualizējas jautājums par ūdeņradi. Lai gan par šī elementa perspektīvām daudzi ir skeptiski, daži pūliņi liecina, ka norakstīt to nepavisam nevajag.

Piemēram, Japānas uzņēmums Toyota, Vācijas koncerns BMW un Dienvidkorejas milzis Hyundai ir paziņojuši, ka turpinās attīstīt ūdeņraža tehnoloģiju. Pēdējais savus plānus atklāja janvāra sākumā ASV notikušajā Patēriņa elektronikas izstādē (CES), un tajos ūdeņradis tika piesaukts kā ilgtspējīgākas pasaules atspēriena placdarms.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Svinēt ziedoni ūdenstornī

4. maijā Karostas ūdenstornī, Ģenerāļa Baloža ielā 29, Liepājā, notiks vienas dienas mūzikas, mākslas un laikmetīgā teātra festivāls „ziedonis Ūdenstornī”.

Liepājas reģiona TIB

Piemērots smagajam transportam

Pēc žurnāla Profi Latvija galvenā redaktora Guntara Pulsa domām, ūdeņradis varētu rast lietojumu smagajā komerctransportā – sektorā, kas aktīvi meklē veidus, kā panākt mazāk izmešu. Atšķirībā no akumulatora elektroauto šī tehnoloģija ļauj ātri uzpildīt degvielu un veikt garus braucienus, neradot kaitīgas atgāzes.

“Elektriskajai piedziņai smagajos vilcējos neiet viegli. Akumulatori ir lieli un ļoti smagi, lādējas ilgi, un beigās spēj nobraukt vien 200 km. Jā, daži sociāli atbildīgi uzņēmumi, kas ir gatavi tehnoloģiju pavērsieniem, tos izmanto vietējiem kravu pārvadājumiem, taču reģionālajiem... īsti reāli tas šobrīd neizskatās. Taču dažos komercpārvadājumu segmentos ūdeņraža auto var būt labāki par akumulatora elektroauto,” spriež Guntars.

Hyundai Motor Company, viens no pionieriem šajā jomā, ir atklājis, ka kopā ar partneruzņēmumu WL Gore & Associates izstrādā jaunu ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģiju. Speciālistu mērķis ir uzlabot polimēru elektrolīta membrānu (PEM). Kompāniju pārstāvji arī nenoliedz, ka šī tehnoloģija tiek izstrādāta tieši jaunās paaudzes bezizmešu komerctransportam. Tieši šajā jomā tās potenciāls izskatās visdaudzsološākais. Piedevām to var izmantot nozarēs, kas nav saistītas ar autobūvi, piemēram, metalurģijā un enerģijas atbalsta sistēmās.

Vieglo automašīnu segmentā daudz perspektīvāki ir akumulatora elektroauto. Ūdeņraža automobiļi būtībā arī ir elektroauto, vienīgi to akumulators nav īpaši ietilpīgs, bet kustībai nepieciešanā enerģija tiek ražota tieši automašīnā braukšanas laikā. Taču te, kā saka Guntars, ir savas nianses.

“Ūdeņraža problēma ir tā, ka tam nepieciešami ļoti specifiski uzglabāšanas apstākļi. Tas ir jāpilda sarežģītās tvertnēs ar milzīgu spiedienu. Jā, pilnībā uzpildīts auto spēj veikt 600 km, bet arī jaunākie akumulatora elektroauto nu jau var tikpat. Ūdeņradi var uzpildīt piecās minūtēs, kas ir ātri, taču arī svaigākie elektromodeļi, piemēram, tas pats Hyundai Ioniq 6, lieljaudas stacijā elektrību prāvam ceļa gabalam var iegūt nepilnās divdesmit minūtēs,” salīdzina Guntars.

Ūdeņradis no dažādiem avotiem

Ir arī ūdeņraža vairākas ieguves īpatnības. Pastāv vairāki ieguves veidi, un dažiem ir maz sakara ar tīru enerģiju. Arī Hyundai Motor Company CES izstādē pievērsa uzmanību ūdeņraža ieguvei, un izstādes apmeklētāji varēja novērtēt tajā ieguldāmos resursus. Tika demonstrētas vairākas tehnoloģijas: ūdeņraža iegūšana no plastmasas (P2H), iegūšana no atkritumiem (W2H) un zaļā metode.

P2H procesā tiek kausēti plastmasas atkritumi, kurus nevar pārstrādāt, piemēram, piesārņota plastmasa un vinila atkritumi. Tam izmanto sašķidrināšanas tehnoloģiju, ko izstrādājis uzņēmums Hyundai Engineering, un gazifikāciju, ko izmanto naftas un gāzes uzņēmums Shell.

W2H procesā ūdeņradi iegūst, pārveidojot biogāzi no organiskajiem atkritumiem, piemēram, dzīvnieku ekskrementiem un pārtikas atliekām. Šajā virzienā aktīvi strādā tādi uzņēmumi kā Hyundai Engineering & Construction (E&C) un Hyundai Rotem.

Zaļais ūdeņradis tiek ražots, sašķeļot ūdeni ar elektrolīzi un elektrību, ko iegūst no vēja, saules vai hidroelektrostacijām. Pašlaik Hyundai grupa Dienvidkorejā būvē divas šādas ražotnes. Korejas uzņēmumi izstrādā arī ūdeņraža sabiedrisko transportu, tostarp ātrgaitas vilcienus un bezvadu tramvajus.

Izstādē varēja arī ieskatīties kompānijas Hyundai Glovis darbā, kura piedāvā ūdeņraža transportēšanu un uzglabāšanu. Ir skaidrs, ka Dienvidkorejas uzņēmumu grupa paredz ūdeņradim nozīmīgu lomu nākotnes rūpniecībā un šī elementa izmantošanai veido pat globālu ekosistēmu. “Tīram ūdeņradim jābūt pieejamam ikvienam, jo šo enerģiju var izmantot universāli,” uzskata grupas vadošā uzņēmuma prezidents Džejs Čangs.

Inovācijas atspoguļo dažādas cilvēku vajadzības

CES izstādē korejieši demonstrēja vairākas tehnoloģijas. Uzņēmums uzsvēra, ka Hyundai cenšas padarīt ērtāku cilvēku ikdienas dzīvi, tāpēc pievēršas ne tikai mobilitātei, bet arī citām jomām un piedāvā virkni inovāciju, kas atbilst dažādām cilvēku vajadzībām – no ūdeņraža ekosistēmas līdz progresīvai programmatūrai.

Izstādē tika demonstrēti arī konkrēti risinājumi. Piemēram, elektronikas struktūra, kurā automašīnas kameras, radari un sensori apkopo vides datus, lai integrētais kontrolieris varētu īstenot pašbraukšanu. Apmeklētāji varēja novērtēt, kā auto vāc datus simulētā braucienā pa Pangjo ielām Dienvidkorejā: kā izskatās manevri un attiecīgie dati konkrētajā brīdī. Ražotāji demonstrēja arī, kā pašbraucoša automašīna uzvestos, ja viens kontrolieris pārtrauktu darboties un tā darbu pārņemtu cits kontrolieris.