Jūrmalā skatāma Agneses Bules izstāde

Agnese Bule | 2024.01.17

Mākslinieces Agneses Bules izstāde „Latviešu sapņa ziemas pasaka” skatāma, taustāma un ostāma Bulduru Tehnikuma izstāžu zālē līdz 2024. gada 4. februārim. Izstāde savieno mākslinieces radītos mītus, stāstus, zīmējumus, grafikas, objektus, nesen radītos un atrastos artefaktus, kā arī dažādus dizaina kolekciju darbus, kuri veltīti ziemas tematikai.

„Latviešu sapņa ziemas pasaka” ir plašāka mākslas projekta „Latviešu sapnis” sastāvdaļa. Ar mākslinieces radīto metaforu un simbolu palīdzību ir radīta citāda latviešu tautas vēstures pasniegšanas metode. Ietiecoties tautas pagātnē, domāšanā un stereotipos kā spēcīgos informācijas avotos, māksliniecei radoši tos pārveidojot, tie iegūst jaunu jēgu. Kaut gan šī vēstures daļa Bulduru Tehnikuma izstādes skatītājam paliek ārpus piedāvātā uztveres lauka, tomēr jebkuram interesentam ar to plašāk ir iespēja iepazīties Latviešu sapņa Facebook lapā, kā arī grāmatā „Latviešu sapnis”, kura atrodama izstādē.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Mārča Auziņa solo programma Jaunmoku pilī

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, 4. maijā plkst. 18.00, Jaunmoku pils terasē notiks virtuozā ģitārista Mārča Auziņa solo koncerts.

Tukuma TIC

Latviešu sapņa daudzveidīgās ziemas variācijas kultūras tēlu un metaforu ziņā spēj līdzināties latviešu mākslas labirinta bīstamo taku vilinājumam, kur kopā saaudušies folkloras, poēzijas un radošuma pavedieni. Izstādes autore ir atbrīvojusi realitātes elementus un vēlāk tos ir sakārtojusi citā, mākslinieciskā realitātē, kuras tēli mūs uzrunā gan ar vieglu ironiju („Skuju latvieši”, „Zelta zivtiņas pēdējā vēlēšanās”, „Marinētā zvaigzne”), gan poētiski liegi („Sniega dziesma”, „Nāk sniegs” un „Apsnigsim”). Varam izlasīt pasaku „Ledus laikmets”, kas vienā no variantiem izskaidro latviešu sēdēšanu kokos un citas raksturīgas dīvainības. Arī „Salaveča saldais žagaru saišķis” te ir īsti vietā, jo tieši šajā izstādē pirmo reizi publiski un vienkopus varam skatīt plašo balto pulverīšu kolekciju, ko nesenajā Jūrmalas politiskajā un kriminālistikas rakursā māksliniece speciāli izstrādāja kā legālu un katra maciņam pieejamu Jūrmalas suvenīru. Fotosesiju vieta „Baltā birzs” it kā aicināt aicina uzkavēties tajā ilgāk un apmaldīties trijos kokos un laiku lokos, lai beidzot atrastu savu „Brīnumputnu” (Viktora Kozera koktēlniecības darbs). Autore izstādē arī piedāvā apskatīt un izlasīt interpretācijas par ķīniešu horoskopa ietekmi Latviešu sapņa skatījumā, izejot cauri 12. gadu ciklam. Kopējā izstādes noskaņa ir prieka, gaismas un jautrības pilna, aicinot izmēģināt un skatīt „Latviešu sapnī” dažādus latviešu ziemas priekus un niekus, piemēram, kļūt par sniega putras maisītāju, sniega pūtēju, var gadīties ar sevi izrotāt egles zaru un nedēļām uzturēt Adventa garu. Tādējādi „Latviešu sapņa ziemas pasaka” piedāvā gan izklaidēties, gan domāt par tās līdz galam neizteikto un daudzveidīgi interpretējamo daļu.

Pēc vienas no interpretācijām sapnis ir pretstats nomoda dzīves cēloņu-seku diktētai loģikai. „Latviešu sapnim”, gluži kā citiem sapņiem, piemīt tikai tam raksturīga īpaša „sapņa loģika”. Kā zinām no sapņošanas pieredzes, kas sapnī ir loģisks, pamostoties var izrādīties absurds malds, tomēr uzmanīgam vērotājam sapnis sniegs vērtīgu materiālu par nezināmo, tumšo ikdienas realitātes pusi un iespējamiem nākotnes notikumiem. Tādējādi sapņa aplamai loģikai piemērojot kādu personīgu interpretāciju, sapņotājs negaidīti var piedzīvot kādu atklāsmi. Izstādes skatītājam dažādie vēstures, kultūras, sociuma un politikas tēli, iespējams, sakārtosies unikālā jēdzieniskā kārtībā un varbūt, neapstājoties pie Bulduru Tehnikumā izsapņotās izstādes „Latviešu sapņa ziemas pasaka”, turpinās sapņoties bezgalīgi, jo tāda ir sapņa daba. „Latviešu sapņa” vizuāli un tekstuāli universālā vēstījuma forma padara to sapņojamu ikvienam – latvietim visupirms un arī katram ieinteresētam cittautietim, agrā jaunībā, aktīvas skolniecības gados, līdz pat sirmam vecumam.

Jāpiezīmē, ka “Latviešu sapņa Ziemas pasakas” noformējums un “Baltā birzs” saņēma Pateicības rakstu Jūrmalas domes rīkotājā Ziemassvētku noformēju konkursa iekštelpu kategorijā.

Izstādes darba laiki:
Izstāde publiskai apskatei atvērtā katru darba dienu: plkst. 15.15 –17.00;
20. un 21. janvārī izstāde būs apskatāma: plkst. 9.00 – 16.00;
03. un 04. februārī izstāde būs apskatāma: plkst. 9.00 – 16.00;
Par izstādes iespējamo pieejamību citās brīvdienās skatīt Bulduru Tehnikuma informācijas lapās.