Līdz 4. decembrim var nobalsot par Latvijas gada koku

Foto: Daba.gov.lv | Autors: Daba.gov.lv | 2023.11.21

Jau dažus gadus arī Latvijā sabiedrības balsojums nosaka gada koku, kas tālāk piedalās jau Eiropas gada koka konkursā. Tādēļ ikviens tiek aicināts līdz 4. decembrim vietnē eiropasgadakoks.lv nobalsot par tīkamāko no aprakstītajiem kokiem.

Šī gada konkursā piedalās deviņi koki:

Plakanciema Rūķīšu ogābele, kas maija izskaņā priecē ar krāšņajiem ziediem pat vairāk par sakurām;

“Pandu” valrieksts Inciemā, kurš agrāk ražojis katru gadu;

Kuņņu ozols Cēsu novada Stalbes pagasta autoceļa Rozula-Dauguļi un Kūdums-Daibe-Kuņņi krustojumā. To 1911. gadā iestādījis Eduards Jansons, Kuņņu kroga saimnieks, krodzinieks un bodnieks par godu jaunākā dēla Alberta Ādolfa dzimšanai;

 Maizes mājas dižpriede Liepas pagastā, kas senos laikos paglābta no iznīcības, izpērkot ar 3 kg speķa un vistu olām;

Krimuldas muižas parkā augošā Baltijā varenākā vienstumbra egle - Alciema egle. Tās apkārtmērs ir 4,64 m, egle ir otrs augstākais koks Latvijā – 46,2 m;

Kaņepju dižozols Jērcēnu pagastā, Valmieras novadā ir otrais dižākais ozols Latvijā un Baltijā. Kopš 1977. gada tas iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Ozola stumbru savulaik sašķēlis zibens, koka vidū ir liels dobums. Ozols ir pagasta lepnums un simbols, zem tā vainaga svinīgus brīžus vēlas atzīmēt ļaudis no tuvienes un tālienes. Netālajā kafejnīcā pasniedz “Dižozola zīļu dzērienu", kas tapis no Kaņepju ozola zīlēm

Jaunbebru muižas parka malā augošā Kartupeļu dumpja priede, kas pieredzējusi trakus vēstures notikumus;

Pulksteņpriede no Saldus novada Vadakstes. Par šo priedi teikts, ka tā varētu būt senkapu priede, jo pie tās izsenis spokojas;

Borhu dzimtas jeb kāzu ozols ir Preiļu muižā leģendām apvīts dižozols kopš 18. gadsimta. Leģenda vēsta, ka ozolu savā kāzu dienā iestādījis Preiļu muižas īpašnieks jaunais grāfs fon der Borhs, bet viņa līgava – bumbierkoku, kas līdz mūsdienām nav saglabājies.

Konkursa mērķis ir mudināt cilvēkus iesaistīties vietējā vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, daloties ar aizraujošiem stāstiem par kokiem, kas ir daļa no mūsu dzīves, dabas, ainavas un vēstures.

Latvijas konkursa pirmās vietas ieguvējam tiks veltīta īpaša sakopšanas talka vai cita veida pasākums un sagatavots video ar stāstu par Latvijas gada koku, lai nākamā gada sākumā to pieteiktu Eiropas gada koka konkursam. Konkurss Eiropas Gada koks citās valstīs notiek kopš 2002. gada.