Vienam no pirmajiem latviešu dzejniekiem – 280

Edgars Ceske | 2023.09.07

Ievadot Eiropas kultūras mantojuma dienas, 2023. gada 8. septembrī plkst. 14. 00 pie Krimuldas baznīcas notiks pasākums, veltīts  latviešu dzejnieka un skolotāja Jura Natanaēla Ramaņa (ap 1743–pēc 1801) 280. gadu jubilejai. To rīko Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību un Latvijas ev. lut. Baznīcas Krimuldas draudzi. Piemiņas brīdi atklās vēsturniece,  Turaidas muzejrezervāta nodibinātāja un ilggadējā direktore Anna Jurkāne, runājot par Eiropas kultūras mantojuma dienu nozīmi un  kultūras mantojuma saglabāšanu; dalībniekus uzrunās  arī Siguldas   novada domes priekšsēdētājas vietnieks Linards Kumskis un Krimuldas draudzes priekšnieks Sandis Kalniņš. Jauktā kora “Spārni” dziedātāju grupa (diriģente Līga Ādamsone) dziedās  dziesmas ar J. N. Ramaņa vārdiem seno baznīcas dziesmu melodijās. Pēc tam Krimuldas mācītājmājā sarunās par  Ramaņa literāro devumu  pārdomās dalīsies literatūras vēsturnieks, Dr.filol. Pauls Daija, rakstniece Inga Ābele, mākslinieks Valdis Villerušs, filoloģe, Dr. filol. Beta Paškēviča.  J. N. Ramaņa “Krusta skolas grāmatas” fragmentus lasīs režisore  Ārijas Stūrniece. Sarunas vadīs  Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, Dr.hist. Edgars Ceske.

Krimuldas draudzes skolas skolotājs Juris Natanaēls Ramanis līdzās Smiltenes Blomu muižas audējam Ķikuļa Jēkabam (1740–1777) ir  pirmie  zināmie  latviešu tautības dzejnieki. Viņu sacerētās dziesmas Vidzemē izplatījās rokas norakstos. J. Ramaņa krājums “Krusta skolas grāmata”, kas sastādīts 1797. gadā, ietver 18 dziesmas un prozas fragmentus – galvenokārt Bībeles citātus un autora pārdomas par tiem. Nozīmīgi, ka “Krusta skolas grāmata” ir pirmā un vienīgā ilustrētā latviešu rokraksta grāmata.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Gaujas plostnieku svētki Strenčos

16. un 17. maijā aicinām uz 28. Gaujas plostnieku svētkiem Strenčos “Kad Gaujas atvari mostas…”.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Ķikuļa Jēkabu un Juri Ramani vieno viņu pret dzimtbūšanu vērstais noskaņojums; atšķirība vienīgi tā, ka Ķikuļa Jēkabs savās dziesmās piemin konkrētus notikumus – Cēsu zemnieku nemieru apspiešanu 1777. gadā –  bet  Ramanis,    apkārtējo sabiedrību un notikumus skatīdams  Bībeles tēlu un sižetu kontekstā, savu protestu izsaka lielākoties reliģiskā formā. Laicīgāku raksturu šis protests iegūst viņa dzejā, resp., dziesmās; kā viena no raksturīgākajām minama “Dziesma, no taisnības dziedama”:

“Tu runā taisnību un saki tādiem vaigā,

Ko tādi ēd un dzer, ar ko tie lepni staigā!

Ir sviedri, asaras,

Ar ko tie barojās,

Ir ļaužu nopūtas

Un mantas laupītas”.

Par kādu “atklāti baznīcā izdarītu” un “dumpja gara caurstrāvotu noziegumu” (tā teikts apsūdzības rakstā), Juri Ramani 1778. gada maijā padzina no skolotāja vietas un zemnieku sardzes pavadībā nogādāja Rīgā lietas tālākai izmeklēšanai. Nav atrasti citi avoti, kas apgaismotu tālāko notikumu gaitu, tāpēc  Jura Ramaņa tālāko likteni var nojaust vienīgi no viņa paša  dzejas rindām:

“Es dumpis tapis tuksnesī,

Es apogs, kur kas izpostī

Tās skaistas māju vietas.

Tā dzīvoju es vientulis

Tik grūtās manās lietās”.

Savā tālākajā dzīvē dzejnieks  bija lemts bezmājas  klaiņotāja liktenim. Viņa vārds epizodiski parādās dažās Vidzemes vietās (Bērzaunē, Cesvainē, Dzelzavā u. c.), bet 1801. gadā pazūd pavisam. Tomēr Ramaņa dziesmas zudībā negāja:  tās latviešu zemnieku vidē tika pārrakstītas un dziedātas vēl līdz 19. gadsimta 60. gadiem.

1993. gadā, godinot senā dzejnieka piemiņu, pie Krimuldas baznīcas tika atklāts tēlnieka Viļņa Titāna veidots piemiņas akmens. Divus gadus vēlāk apgādā “Zvaigzne ABC” iznāca J. N. Ramaņa “Krusta skolas grāmatas faksimils un normālraksts ar komentāriem