Aicina uz Jelgavas Vecpilsētas ielas svētkiem

Jūlija Bergfelde | 2023.07.19

2023. gada 19. augustā no pulksten 11 līdz 15 Jelgavas iedzīvotāji un viesi aicināti uz Vecpilsētas ielas svētkiem. Šajā dienā Vecpilsētas ielas kvartālu piepildīs un pieskandinās amatiermākslas kolektīvi, mākslinieki, darbosies amatnieku tirdziņš, būs iespēja izpausties radoši dažādās darbnīcās un meistarklasēs, kā arī būs pieejamas citas atraktīvas aktivitātes.

Pirmo reizi Jelgavā Vecpilsētas ielas svētkus rīkoja Jelgavas Latviešu biedrība 2013. gadā, pievēršot sabiedrības uzmanību šai kultūrvēsturiskai pilsētvides teritorijai un tās saglabāšanas nepieciešamībai. Šogad interesentiem būs iespēja uzzināt vairāk par Vecpilsētas ielā atjaunotajām ēkām un piedāvājumu, proti, Jelgavas Vecpilsētas māju un Dzīvesziņas un arodu sētu, kā arī piedalīties izzinošās aktivitātēs, iepazīstot šīs vēsturiskās ielas vērtības.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tabores muiža

Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi.

TAKA

Visas dienas garumā no pulksten 11 līdz 15 apmeklētāji varēs apmeklēt amatnieku tirdziņu, kur vietēji saimnieki un mājražotāji piedāvās gardus un lietderīgus darinājumus. Uz svētku skatuves uzstāsies pašmāju kolektīvi - Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, Jelgavas Senioru biedrības kolektīvi, dziedātāji Uldis Timma un Erita Karlsone un citi.

Aktivitātes norisināsies ne tikai uz galvenās svētku skatuves, bet visas Vecpilsētas ielas garumā, kur apmeklētājiem būs iespēja apskatīt Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādi “Vasaras prakse 2023 Jelgavas Vecpilsētā”. Izstādē būs skatāmi darbi, kas tapuši šīs vasaras sākumā Vecpilsētas ielā. Pie Jelgavas Vecpilsētas mājas brīvdabas izstāde “Toreiz un tagad” ļaus ceļot pagātnē, aplūkojot fotoattēlus ar Vecpilsētas ielas skatiem no 18.-19.gadsimta, kā arī pavisam nesen uzņemtus attēlus, varēs gūt priekšstatu par to, kā iela izskatījās agrāk un salīdzināt, kā ēkas un ielas vaibsti ir mainījušies cauri laikiem.

Ar iepriekšēju pieteikšanos, pulksten 11 un 13 interesenti aicināti piedalīties bezmaksas ekskursijā gides Inas Jurģes pavadībā pa Vecpilsētas ielas kvartālu. Pieteikšanās pa tālruni 63005407 vai e-pastu [email protected]. Vecpilsētas ielas kvartālā, kurš pēdējos gados piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, gide pastāstīs, kas Vecpilsētas ielas senajās mājās atradās kādreiz un kas šeit ir šodien.

Tāpat svētku viesiem pieredzējušu meistaru uzraudzībā, būs iespēja piedalīties dažādās radošās aktivitātēs - medaļu izgatavošanā no mastikas, draudzības rokassprādzes veidošanā.  

Dzīvesziņas un arodu sētas pagalmā ikviens varēs iepazīt senos amatus un iemēģināt senās amatu prasmes – kalēja meistarstiķi, grozu pīšanu no skaliem, māla trauku izgatavošanu izvilkšanas tehnikā, aušanu, kā arī būs iespēja krāsot dziju ar augu krāsām manteļskurstenī. Jāpiebilst, ka Dzīvesziņas un arodu sētā restaurācijas darbu laikā atjaunotais manteļskurstenis ir līdz šim vienīgais zināmais atjaunotais manteļskurstenis Jelgavā.

Lai radītu īpašu noskaņu, pasākuma dalībnieki tiks aicināti izdaiļot Dzīvesziņas un arodu sētas seno ozolu, kurš šajā dienā pārtaps par vēlmju koku. Apmeklētāji varēs pīt bizes no dzijas, kuras, labo domu un vēlēšanos pavadītas, tiks piestiprinātas pie ozola.

Savukārt svētku vakarā, pulksten 21 kafejnīcā “Brokastnīca” būs iespēja skatīties brīvdabas kino. Ieejas maksa 4 eiro.

Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls ir vecākā pilsētas apbūves daļa ar koka ēkām, kas netika iznīcinātas II Pasaules kara laikā. Apbūves rajons veidojies laikā no 18. līdz 19. gadsimtam. Šī ir īstā vieta senās pilsētas gaisotnes baudīšanai un pastaigām. Uz ielas atrodas atjaunotā Jelgavas Vecpilsētas māja, kur ekspozīcijā apmeklētāji var gūt priekšstatu par Jelgavas zudušo koka arhitektūru, pašas ēkas atjaunošanu un mājas senajiem iemītniekiem,  kā arī Dzīvesziņas un arodu sēta, kas atjaunota ar mērķi popularizēt gan senās amatu prasmes, gan atbilstoši latviskajām tradīcijām rosināt vietējos iedzīvotājus iesaistīties dažādos latviskos pasākumos. Līdzās Dzīvesziņas un arodu sētai atrodas Dobeles vārti, kas simboliski iezīmē vietu, kur 17. gadsimtā atradās vieni no pilsētas vēsturiskajiem vārtiem. Seno Mītavu apjoza augsts valnis, tāpēc iekļūt pilsētā varēja tikai pa īpaši izveidotiem vārtiem, kopumā pilsētā bijuši astoņi šādi vārti. Mūsdienās iespējams aplūkot trīs vārtu simboliskas piemiņas zīmes – Dobeles, Ezera un Mazos vārtus. No Dobeles vārtiem pa zemi aizvijas nagliņu ceļš, kas simboliski iezīmē senās pilsētas aizsargvaļņa novietojumu. Ielās iekaltais nagliņu ceļš ved no Dobeles un Vecpilsētas ielas krustojuma līdz Uzvaras un Ausekļa ielas krustojumam, kur atrodas Ezera vārtu piemiņas zīme. Visas 800 iekaltās nagliņas tika darinātas pie vietējā kalēja Jelgavā.