Jaunās ekspozīcijas nosaukums – senais Valmieras vārds «de Woldemer»

Zane Bulmeistare | 2023.05.26

“2016. gadā radās iespēja apmeklēt Lībekas arhīvu, lai meklētu dokumentus, kas attiecas uz Hanzas vēsturi Valmierā. Arhivārs atnesa dokumentu, kas datēts ar 1381. gadu. Un uz tā – Valmieras ģerboņa nospiedums dzeltenā vaskā. Atverot smalko aizsargpapīru un atsedzot ietīto zīmogu, lēnām parādījās koks, no kura zariem izaug Zobenbrāļu vai, iespējams, Vācu ordeņa Livonijā vairogi. Te nu tas bija – senākais Valmieras ģerbonis zīmogā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Un apkārt tam lasāms teksts “de Woldemer”. Pirms tam bija zināms, ka pastāv 16. gadsimta dokuments ar Valmieras ģerboni. Šis ir divus gadsimtus senāks dokuments, uz kura ir Valmieras ģerbonis. Mums šķita īpaši, ka jaunā muzeja ekspozīcija, kas tiks izvietota gan uzbūvētajā stikla apjomā, gan restaurētajās ēkās un kas stāsta par Valmieras sākumu, nes senāko zināmo Valmieras vārdu,” stāsta Liene Rokpelne, Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja.

“Nosaukums ir latīņu valodā. Tas parāda, ka Valmiera ir daļa Rietumu kultūras, ka ir no kultūrtelpas, kur lietoja latīņu valodu. Tādējādi varam akcentēt Valmieru plašākā Eiropas vēstures kontekstā. Nosaukums “de Woldemer” ļauj uzreiz ekspozīcijas apmeklētāju aizvest līdz senākajai Valmieras vēsturei,” stāsta Dāvis Pumpuriņš, Valmieras muzeja vēsturnieks.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Iegūsti padziļinātas zināšanas viesmīlībā!

Turība piedāvā studiju programmu “Viesnīcu pakalpojumu organizators”, kur nepieciešamās zināšanas var iegūt īsā laikā - tikai 2,3 gados!

Biznesa augstskola Turība

Vēsturnieki norāda, ka senais Valmieras vārds atrodams arī grāmatvedības uzskaitei līdzīgās grāmatās, kas tapušas 13. gadsimta beigās, 14. gadsimta sākumā. Tātad vēl pirms Lībekas arhīvā atrastā dokumenta. “Veids, kādā tika pierakstīti cilvēku vārdi, ļāva saprast vietu, ar kuru sevi asociēja tirgotājs. Piemēram, Henrius de Woldemer nozīmē, ka Henrijs bija no Valmieras,” stāsta Liene. Pētniekiem tā ir svarīga informācija, ka cilvēks norādījis savu piederību ne tikai Livonijai, bet arī konkrētai vietai. Piemēram, kādā 16. gadsimta dokumentā atrasta informācija, ka jaunieši no Valmieras braukuši uz Rostoku un citām universitātēm Vācijā studēt. Viņi norādījuši, ka ir no Livonijas, no Valmieras.

“Kāpēc Valmieru tā sauc, mēs nezinām. Pieņēmumu ir daudz. Valmiera kopš 13. gadsimta dēvēta dažādos vārdos: Woldemer, Waldemer, Woldemar, Woldemaer, Voldemaria, Wolmaria, Wolmar, Wolmahr, Voldemarsburg, Володимiрец. Pilsētas latviskais nosaukums – Valmiera (Walmeera) – zināms kopš 19. gadsimta,” stāsta Dāvis. Kāds skaidrojums izceļ pils mūru nozīmi laikos, kad kaujās bija jāaizsargā sava teritorija. Wal tulkojumā no vidusaugšvācu valodas ir riņķveida mūris, savukārt wale – cīņa, bet vārdi mare, mar un marc apzīmē strīdu vietu, robežvietu, zīmi. Arī skaidrojumā no senkrievu valodas uzsvērta mūra nozīmība – Володимiрец nozīmē ar mūri apjozta, pārvaldīta vieta.

“Ņemot vērā, ka ekspozīcija “de Woldemer” ir par un ap Valmieru, par Valmieras sākumu, pilsētas senais vārds šķita piemērots nosaukums jaunajai ekspozīcijai. Valmieras vārda varianti pierāda, ka katrs atrastais dokuments vai cita vēstures liecība var ļoti daudz ko mainīt, katram ir savs stāsts. Tas aicina paplašināt redzesloku. Tāds ir arī ekspozīcijas mērķis,” stāsta Liene un Dāvis.

Pirmais eksponāts, kas novietots topošajā ekspozīcijā “de Woldemer” pērn 1. novembrī, ir lielgabala lode, svarā apmēram 100 kilogrami, diametrā 33 centimetri. Granīta lodi pilsdrupu teritorijā atrada 2018. gada arheoloģiskajos izrakumos. Te var lasīt vairāk.

Vecpilsētā darbi veikti, piesaistot līdzfinansējumu divos Eiropas Savienības projektos. Jaunā ēka tiek būvēta un ekspozīcija “de Woldemer” iekārtota ar projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” līdzfinansējumu. Tas veikts, īstenojot darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifisko atbalsta mērķi “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” (Eiropas Savienības līdzfinansējums 1 032 900 EUR, valsts līdzfinansējums 38 823, 53, pašvaldības finansējums 155 294,12 EUR). Savukārt jau esošās ēkas pārbūvētas, kā arī Ziloņu iela labiekārtota ar projekta “Valmieras vēsturiskā centra attīstība” līdzfinansējumu. Tas veikts, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķi “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” (Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 2 000 000,00 EUR, valsts budžeta dotācija pašvaldībai 70 588,24 EUR un pašvaldības finansējums 1 409 107,63 EUR).