Iepirkšanās paradumus ietekmē produktu cena un veselīga dzīvesveida tendences

Elīna Ābelīte | 2023.03.16

Vairāk nekā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā sākuši iegādāties veselīgākus – ekoloģiskus, bioloģiskus, minerālvielām un vitamīniem bagātus – pārtikas produktus: augļus, dārzeņus, graudaugus, zivis u. c., liecina aptauja.* Galvenais kritērijs, iegādājoties pārtikas produktus, ir cena, bet vienlaikus sabiedrība pievērš uzmanību tādiem aspektiem kā produkta kvalitāte, sastāvs un ietekme uz veselību, kā arī tas, cik šis produkts ir neaizstājams ikdienas uzturā.

Lai ikdienas uzturu padarītu veselīgāku, Latvijas iedzīvotāji pēdējā gada laikā izkopuši jaunus iepirkšanās paradumus: 80% aptaujāto iegādājas vairāk dārzeņu, augļu un zaļumu, 36% biežāk pērk zivis vai jūras veltes, savukārt 27% savu uzturu uzlabo, izvēloties produktus bez pievienota cukura. Jaunieši 18–29 gadu vecumā ievērojami biežāk (18%) nekā citās vecuma grupās (8%) izvēlas veģetārus un vegāniskus ēdienus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Prāga - cena no 329 eur !!!

EUR 329 | Itaka Latvia

“Veselīga dzīvesveida tendences liek cilvēkiem visā pasaulē pārskatīt savus paradumus, lai uzlabotu veselību, pašsajūtu un izskatu, celtu dzīves kvalitāti un gūtu prieku no katras dienas. Ēdiens ir viena no pirmajām jomām, kuras skar lielās pārmaiņas – daļēji tāpēc, ka mainīt ēšanas paradumus ir salīdzinoši vieglāk: vienkāršus pārtikas produktus mēs varam novērtēt apskatot, aptaustot, pasmaržojot. Sarežģītāk ir ar saliktajiem produktiem, kuru sastāvs atšifrēts sīkā drukā uz mazas etiķetes. Tomēr arvien biežāk cilvēki patiešām iedziļinās produktu aprakstos un meklē iespēju ēst “tīrus” produktus,” novērojumos dalās SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen”)pārtikas kvalitātes un ražošanas vadītāja Ingūna Strode.

To apliecina arī aptaujas dati: produkta kvalitāte jeb tā sastāvs un ietekme uz veselību 22% Latvijas iedzīvotāju ir viens no svarīgākajiem kritērijiem pārtikas iegādes brīdī. Tāpat liela nozīme ir tam, cik nepieciešams ir konkrētais produkts (28%). Tomēr par galveno kritēriju pārtikas produktu iegādes brīdī ir kļuvusi cena – tai uzmanību pievērš 34% aptaujāto. Sevišķi svarīgs šis aspekts ir 18–29 gadu veciem jauniešiem (49%). Toties zīmols un iepakojuma dizains kļūst arvien mazsvarīgāks – uz šiem faktoriem kā izšķirošiem savās izvēlēs norāda vien retais.

“Kaut arī interese par produktu sastāvu pieaug, daudzu pircēju izvēles joprojām būtiski ietekmē produkta cena. Vienlaikus apgalvojums, ka veselīgs produkts noteikti ir negaršīgs un dārgs, jau krietnu laiku vairs neatbilst patiesībai. Pirms dažiem gadiem iecienīto produktu “veselīgākas” alternatīvas vēl bija maz pieejamas, taču šobrīd ražotāji piedāvā virkni inovatīvu produktu ar oriģināliem līdzvērtīgām garšām. Paplašinoties pieejamībai, “veselīgie” un ne tik “veselīgie” produkti ir nopērkami apmēram vienā cenu kategorijā. Izņēmums ir produkti no bioloģiskajām lauksaimniecībām, jo bioloģiskā saimniekošana ir ievērojami dārgāka par rūpniecisko,” skaidro Ingūna Strode.

38% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir iegādājušies pārtikas produktus un maltītes arī tiešsaistē. 28% norādījuši, ka to izvēlas laika taupīšanas nolūkos, katrs desmitais uzskata, ka tiešsaistē ir vieglāk pārskatāms piedāvājuma klāsts, un tikpat daudzi atzīst, ka piegāde uz mājām izmaksā lētāk nekā došanās uz veikalu.

* Aptauju veica Norstat 2023. gada februārī, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.