Baltijā restartējas atbalsts elektromobiļiem: kādi ir subsīdiju modeļi?

Velocita.lv | 2023.02.02

Lai samazinātu autotransporta CO2 izmešus un paātrinātu autoparka atjaunināšanu, Baltijas valstīs aktivizētas atbalsta programmas elektroauto pircējiem. Ko no tām var iegūt privātpersonas un ko uzņēmumi?

Lietuvā labas ziņas uzņēmumiem

Raksts turpinās pēc reklāmas

Iegūsti padziļinātas zināšanas viesmīlībā!

Turība piedāvā studiju programmu “Viesnīcu pakalpojumu organizators”, kur nepieciešamās zināšanas var iegūt īsā laikā - tikai 2,3 gados!

Biznesa augstskola Turība

Lietuva savu jaunāko elektroauto iegādes atbalsta programmu atklāja 2022. gadā. Nepieciešamie līdzekļi tiek ņemti no Eiropas Savienības Modernizācijas fonda, un Lietuvā lēš, ka šim mērķim atvēlētie 50 miljoni eiro līdz 2026. gadam sekmēs vairāk nekā 14 000 elektroauto iegādi. Priekšroka ir privātpersonām – tām iezīmēti 35 miljoni apmēram 10 500 spēkratiem. Savukārt uzņēmumiem pieejami 15 miljoni 3750 mašīnām.

Atbalstam ir atšķirīgs apjoms. Tā privātpersonas, pērkot jaunu auto (līdz sešus mēnešus vecu), var rēķināties ar 5000 eiro, bet, iegādājoties lietotu (līdz četriem gadiem), – ar 2500 eiro. Turklāt privātpersonām ir jāapliecina, ka tās braucamo neizmantos komerciāliem nolūkiem.

Uzņēmumi var saņemt 4000 eiro subsīdiju, un tā domāta tikai pilnīgi jaunu (līdz sešus mēnešus vecu) auto iegādei. Turklāt no 2023. gada atbalsts ir papildināts ar vēl kādu spēcīgu stimulu, proti – ja elektroauto cena ir līdz 50 000 eiro (ieskaitot PVN), nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.

Ko tas nozīmē pircējiem? Piemēram, Citroën Ë-C4 ar 50 kWh akumulatoru un 350 km sniedzamību (pēc WLTP) otrā pieejamākajā komplektācijā maksā 39 490 eiro. Atskaitot PVN un ierēķinot atbalsta summu, faktiski cena iznāk 28 500 eiro, turpretī, piemēram, iekšdedzes Volkswagen Golf maksā no 30 050 eiro. Tādējādi atšķirība starp līdzīga iekšdedzes un elektriskā auto cenu atkarībā no aprīkojuma izzūd vispār vai ir tik maza, ka ar uzviju atmaksāsies ekspluatācijas laikā.

Igaunija uz jaunas starta līnijas

Igaunija ambiciozu elektrifikācijas programmu īstenoja pirms desmit gadiem. Toreiz pircēji kā kompensāciju varēja iegūt līdz pat 50 procentiem no auto cenas (līdz18 000 eiro). Taču pērn Igaunijas vārds subsīdiju sakarā izskanēja galvenokārt tāpēc, ka tā bija vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas nepiedāvāja nekādu atbalstu.

2023. gadā tas mainīsies: noteikumu pieņemšana galīgajā versijā vēl priekšā, taču paredzēts, ka privātpersonām tiks piešķirts 5000 eiro atbalsts, bet uzņēmumiem – 4000 eiro. Plānots, ka šīs subsīdiju programmas ietvaros tiks nopirkti 2300 spēkrati.

Igauņi arī lēmuši nestimulēt dārgāko elektroauto noietu un noteikuši mašīnas cenas griestus – 60 000 eiro vieglajam pasažieru auto un 80 000 komerctransportam (bez PVN). Privātpersona drīkstēs iegādāties vienu mašīnu, bet uzņēmumiem limits ir 15 vienības.

Tāpat paredzēts atbalsts mazākām transporta formām, kas var samazināt auto lietošanu. Tā elektrisko kravas velosipēdu iegādei plānota 1200 eiro subsīdija privātpersonām un 1000 eiro uzņēmumiem, kuri, tāpat kā auto gadījumā, drīkst iegādāties līdz 15 vienībām.

Igauņi ir atteikušies no dažiem agrākajiem noteikumiem. Tagad elektromobiļiem vairs neplāno piemērot minimālā nobraukuma prasību, tiem nebūs obligāta apdrošināšana; tajos nevajadzēs uzstādīt GPS ierīci.

Latvijā pastāvīgu atbalstu uzņēmumiem vēl gaida

Latvijā kopš pagājušā gada ir pieejams atbalsts 4500 eiro apmērā jaunu elektromašīnu pircējiem un 2250 eiro tiem, kas vēlas iegādāties lietotu elektroauto vai jaunu uzlādējamo hibrīdu. Papildus tam mašīnas pārdevējs pircējam piedāvā atlaidi 1000 eiro apmērā, kas izpaužas kā mazāka cena vai ekstra pakalpojumi (riepas, apdrošināšana, apkope, apmaksāta uzlāde u.tml.). Vēl 1000 eiro pircējs var iegūt, ja pārstrādei nodot savu veco braucamo.

Jauna spēkrata cenas griestu nosacījums – 60 000 eiro (bez PVN), tas attiecas uz bāzes komplektāciju. Citi nosacījumi: 10 400 km nobraukums gadā jeb 52 000 km piecos gados; viens pircējs drīkst iegādāties vienu spēkratu; to nav atļauts izmantot komercdarbībai.

Privātpersonu atbalstam ir paredzēti 10 miljoni eiro, un kopējais ar šīs programmas palīdzību iegādātais auto skaits varētu sasniegt 3800 vienības.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā atbalsts uzņēmumiem ir niecīgs. ALTUM administrē programmu, kas paredzēta apstrādes nozares komersantiem, kuru eksporta apjoms ir vismaz viens miljons eiro pēdējā finanšu gadā vai vismaz 50% kopējā apgrozījuma. Pieejamais atbalsts: garantija finanšu līzingam jaunu elektromobiļu finansēšanai – līdz 30% cenas (bez PVN, maksimāli 5000 eiro vienam auto un 180 000 eiro vienam komersantam).

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) uzskata, ka privātpersonām domātā programma ir veiksmīga. “2022. gada jauno auto reģistrācijas dati neatspoguļo patieso situāciju, jo ražotājiem ir problēmas piegādāt auto. Ir gadījumi, kad gaidīšanas laiks pārsniedz vienu gadu. Taču, summējot piegādātos auto un pasūtījumus, rezultāts ir labs – ir tirgotāji, kam pasūtīto mašīnu skaits iesniedzas simtos,” saka asociācijas vadītājs.

Taču Andris Kulbergs apšauba eksportētāju programmas efektivitāti. Pēc viņa domām – ja vēlas ievērojami samazināt CO2 izmešus, atbalsts jāvirza uzņēmumiem, kuru auto regulāri riņķo pa pilsētu – taksometri, koplietošanas auto, kurjerpasta un piegādes transports, kā arī pašvaldībām, kuras pašlaik nemaz nevar nepirkt mazizmešu transportu.

“Mēs asociācijā aprēķinājām – lai akumulatora elektroauto būtu konkurētspējīgs, atbalstam vajadzētu būt 4500 eiro un PVN jāļauj pilnā apmērā ieskaitīt priekšnodoklī. Faktiski optimāli būtu ap 8000 eiro. Savukārt komerctransportam 4500 eiro ir krietni par maz, te kopējam atbalsta apjomam vajadzētu būt 15 000 eiro. Pretējā gadījumā lēts dīzeļauto nav izkonkurējams,” uzskata Andris Kulbergs.

Lai gan oficiāla informāciju par to nav izskanējusi, viņš prognozē, ka jauna atbalsta programma uzņēmumiem varētu sākties šajā gadā, iespējams, jau gada pirmajā pusē.

Atbalsts ir, bet – izvēle?

“Lietuvas modelim ir potenciāls iekustināt elektroauto noietu. Jācer, ka Latvija neminstināsies un arī ieviesīs tādu atbalstu, kas nebūs tikai formāls ķeksis starptautisku prasību izpildē,” saka TV Auto ziņu veidotājs un ilggadējs Gada auto žūrijas biedrs Aldis Zelmenis. “Jāatzīst gan, ka globālu problēmu dēļ šis ir ļoti turbulents laiks – ja mašīna jāgaida vairāki mēneši vai pat vairāk nekā gads, subsīdiju jau nav kam piemērot.”

Zelmenis uzsver, ka liela nozīme ir automobiļu daudzveidībai un tam, kā ražotāji saviem produktiem noteikuši cenas. “Pašlaik izvēle ir diezgan plaša, taču vēl nevar runāt par tirgus piesātinājumu, kas nepieciešams pilnvērtīgai konkurencei. Populāru formātu elektroauto cenu diapazons ir aptuveni no 30 000 līdz 60 000 eiro. Bet, lai runātu par visaptverošu elektromobilitāti, mūsu tirgū vitāli nepieciešami jauni modeļi, kuru cena sāktos no 25, varbūt pat 20 tūkstošu sliekšņa un kuri būtu komfortabli praktiska izmēra braucamie. Esmu pārliecināts, ka šādi auto paredzamā nākotnē parādīsies. To apstiprina atsevišķu ražotāju neformālie solījumi palaist šādus modeļus Eiropā, tajā skaitā Latvijā, jau tuvāko 2–3 gadu laikā,” saka Aldis Zelmenis.

“Ja runā par subsīdijām uzņēmumiem, tad tas ir būtisks stimuls. Tālāk katram pašam ar vēsu galvu jārēķina pirkuma lietderība, analizējot pilna cikla izmaksas, nepieciešamo sniedzamību, kravnesību un uzlādes ātrumu, lādējot privāti un publiskajās maiņstrāvas un līdzstrāvas stacijās,” nobeigumā piebilst Aldis.