Krāslavas novadā pērn mazliet samazinājies viesu skaits

Tatjana Kozačuka | 2023.01.18

Katru gadu aktīvās tūrisma sezonas noslēgumā Latgales reģiona tūrisma informācijas centri apkopo statistikas datus par aizvadīto sezonu.

Jāatzīmē, ka šis gads tūrisma nozarei nebija viegls, jo gada garumā pastāvēja virkne neparedzētu apstākļu, kas noteikti ietekmēja tūristu plūsmu uz Latgali, t.sk. Krāslavas novadu. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmēja tūrismu šogad – degvielas cenu kāpums, kā arī īsta nezināšana par rītdienu, kas ir saistīta ar enerģētisko krīzi - straujš cenu kāpums par elektroenerģiju, no kā izriet varbūtība par apkures sadārdzinājumu aukstās sezonas laikā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Īsās brīvdienas Gēteborgā

Lidojums no Rīgas, privāti transfēri, 2 naktis viesnīcā, brokastis, ieejas biļete World of Volvo muzejā

EUR 256 | Estravel Latvia

Tūrisma attīstību viennozīmīgi ietekmē ārkārtas situācijas ieviešana pierobežas teritorijā, it īpaši Krāslavas novada Piedrujas pagastā. Neskatoties uz to, ka Valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde nāk pretī un cenšas savu iespēju robežās atbalstīt tūrisma nozares attīstību pierobežā, tomēr viesnīca “Piedruja” nestrādāja uz pilnu slodzi. Pastāv virkne ierobežojumu tūristu grupu un individuālo ceļotāju uzņemšanai ārkārtas situācijas laikā, jo uzturoties pierobežas joslā ir nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta speciālā caurlaide. Rezultātā uzņemto cilvēku skaits viesnīcā “Piedruja” samazinājās par 80% salīdzinājumā ar 2021. gadu.

Ņemot vērā to, ka pēc dažiem Covid pandēmijas gadiem, kad bija aizliegti ceļojumi ārpus Latvijas robežām, šogad šāda iespēja atkal pastāvēja – robežas ceļošanai tika atvērtas un to viennozīmīgi izmantoja daudzi potenciālie Latgales reģiona apmeklētāji, kuri par savu ceļojuma galamērķi izvēlējās kādu citu valsti, nevis Latvijas reģionus.

Apkopojot Krāslavas novada tūrisma objektu apmeklētāju statistiku, var secināt, ka Krāslavas novadā 2022. gadā viesojās aptuveni par 2% mazāk tūristu nekā 2021. gadā.

Jāatgādina, ka šobrīd Krāslavas novads ir ne tikai ezeriem bagātākais novads Latvijā (ap 330 ezeru), bet arī viens no naktsmītnēm bagātākajiem novadiem Latvijā. Krāslavas novada Tūrisma informācijas centram (TIC) ir zināmas 89 izmitināšanas iestādes, kas darbojas novada teritorijā. No tām visu sezonu (no janvāra līdz decembrim) tūristus uzņem 46 naktsmītnes (gultasvietu skaits – 858), bet tikai aktīvajā tūrisma sezonā (no maija līdz oktobrim) strādā 47 naktsmītnes. Kopējais gultasvietu skaits aktīvajā tūrisma sezonā ir 1543 jeb tik daudz tūristu vienlaikus vasarā var izmitināt Krāslavas novadā. Ir zināmas dažas naktsmītnes, kas vasarā piedāvā lielāku gultas vietu skaitu, bet ziemā uzņem mazāk cilvēku.

Jāatzīmē arī fakts, ka dažās tūrisma mītnēs lielāko tūrisma sezonas laiku nodzīvoja patvēruma meklētāji no Ukrainas. Dažas mītnes regulāri uzņēma strādniekus, kuri atradās komandējumā, veicot ar infrastruktūras uzlabošanu saistītus un citus darbus.

Rezultātā, aptaujājot 86 Krāslavas novada izmitināšanas iestādes, statistikas dati rāda, ka nakšņotāju skaits samazinājās par 1,36% un sastāda 25872 cilvēki. Pieņemot faktu, ka viens tūrists, pavadot ceļojumā vismaz vienu nakti, izvēlētajā galamērķī atstāj vidēji 50 EUR (izmitināšana, ēdināšana, objektu apmeklējums, suvenīri u.c.), var secināt, ka finansiālais pienesums Krāslavas novada tūrisma objektiem tikai no tūristiem, kuri nakšņoja vismaz vienu nakti, veido aptuveni 1 300 000 EUR.

Kategorijā “Aktīvās atpūtas objekti” aptaujāti 5 uzņēmumi, no tiem trīs uzņēmumi sniedz laivu, kajaku un cita ūdens inventāra nomu, viens piedāvā zirgu izjādes un pārgājienus, kā arī sporta atrakciju parks “Starp debesīm un zemi”, kuram ir ļoti plašs aktīvās atpūtas piedāvājums. Šo uzņēmumu pakalpojumus izmantoja 4359 cilvēki, kas, savukārt, ir par 33,54 % mazāk nekā 2021. gadā.

Samazinājums ir vērojams arī kategorijā “Dabas objekti”. Šajā kategorijā statistikas dati ir apkopoti tikai par tām dabas takām, kur ir uzstādīti elektroniskie apmeklētāju skaitītāji. Šādas takas Krāslavas novadā ir Adamovas dabas taka, Jaundomes dabas taka un Andrupenes purva taka. Saskaņā ar skaitītāju datiem šīs dabas takas apmeklēja 9875 cilvēku, kas ir par 21,55% mazāk nekā 2021. gadā.

Toties liels apmeklētāju pieaugums ir kategorijā “Amatnieku darbnīcas”. Aptaujājot 6 objektus, var secināt, ka tos apmeklēja aptuveni 5000 cilvēku, kas ir par 65,79% vairāk nekā 2021. gadā. Liels pienesums šīs kategorijas statistikā ir Krāslavas Amatniecības centram, kuru vien apmeklēja vairāk nekā 4000 cilvēku.

Liels apmeklētāju pieaugums ir arī kategorijā “Muzeji, piemiņas un novadpētniecības istabas, privātkolekcijas”. Kopējais apmeklētāju skaits šīs kategorijas aptaujātajos 13 objektos ir gandrīz 20000 cilvēku, kas ir par 66,87% vairāk nekā pērn. Vislielākais apmeklētāju pieaugums vērojams Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā. Savukārt Laimes muzeju Indrā apmeklēja 2851 cilvēks, kas ir par 27,3 % mazāk nekā 2021. gadā.   

Krāslavas novada tūrisma objektus 2022. gadā galvenokārt apmeklēja vietējie tūristi no citām Latvijas pilsētām. No kopējā ceļotāju skaita, līdzīgi kā 2021. gadā, tikai aptuveni 2,5% bija ārvalstu ceļotāji (apt. 2980 cilvēku). Saskaitot kopā izmitināšanas iestāžu un citu tūrisma pakalpojumu sniedzēju statistikas datus (bez TIC datiem), var secināt, ka TOP 5 valstis, no kurām ceļotāji devušies uz Krāslavas novadu, šosezon ir: Lietuva (1023), Polija (432), Vācija (217), Krievija (138), Igaunija (85). Atsevišķi var izdalīt Ukrainas iedzīvotājus (385), kuri, dzīvojot Krāslavas novada un blakus esošo pašvaldību naktsmītnēs, apmeklēja arī tūrisma objektus.

Krāslavas novada tūrisma informācijas sniedzēju statistika

Krāslavas novada tūrisma informāciju var saņemt Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrā (Pils iela 2, Krāslava) un Dagdas Tūrisma informācijas punktā (Skolas iela 6, Dagda). 2022. gadā abas organizācijas kopā apmeklēja 8625 cilvēki, t.sk. Krāslavas novada TIC – 8025 cilvēki un Dagdas Tūrisma informācijas punktu -  600 cilvēki.

Krāslavas novada TIC apmeklēja 7150 Latvijas jeb vietējie tūristi un 875 ārvalstu tūristi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apkalpoto tūristu skaits ir samazinājies par 20%. Ārvalstu tūristu īpatsvars ir 11% no kopējā apmeklētāju skaita, kas savukārt ir ievērojami palielinājies salīdzinoši ar 2021. gadu. Pērn ārvalstu tūristu īpatsvars sastādīja tikai 2% jeb 250 cilvēki. Krāslavas novada TIC ir apmeklējuši tūristi no 22 valstīm. Visvairāk tūristu bija no Lietuvas (472), Vācijas (87), Polijas (78), Krievijas (31) un Lielbritānijas (22).  

Dagdas Tūrisma informācijas punktā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apkalpoto tūristu skaits ir samazinājies par 32%. Ārvalstu tūristu skaits atsevišķi netika fiksēts.

Gribētos īpaši atzīmēt tūristu skaita no Lietuvas ievērojamo pieaugumu. Tas ir izskaidrojams ar Latgales Tūrisma asociācijas un Krāslavas novada TIC mērķtiecīgu darbu, organizējot mārketinga aktivitātes Lietuvas teritorijā, īpašu akcentu liekot uz darbu ar Lietuvas tūroperatoriem, lai piesaistītu šīs kaimiņvalsts iedzīvotāju uzmanību Latgalei kā pievilcīgam tūrisma galamērķim.