Aptauja: 9 no 10 Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar izdegšanas simptomiem

Agnija Greiziņa | 2023.01.10

Kopumā 9 no 10 jeb 91% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar izdegšanas simptomiem. Turklāt 24% aptaujāto ar izdegšanas simptomiem saskārušies bieži, 38 – dažkārt, bet 29% – reti. Vien 7% aptaujāto ar izdegšanas simptomiem nav saskārušies un 2% nevarēja sniegt noteiktu atbildi, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.

Kā skaidro RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas virsārsts psihoterapeits dr. Ernests Pūliņš-Cinis, nav šaubu, ka pēdējo gadu desmitu laikā sabiedrībā arvien biežāk izskan apgalvojumi par izdegšanu un tās izplatību. Taču vai šis fenomens ir pavisam jauns un saistīts tikai ar modernā laikmeta cēloņiem? Ne gluži, jo jau Romas impērijas laikos Galēns aprakstīja slimību, kas raksturojās ar letarģiju, nogurdināmību un melanholiju. Galēns to aprakstīja saistībā ar šķidrumu balansa problēmām, konkrēti ar “melnās žults” uzkrāšanos. Šajā gadsimtā mēs to aprakstītu citādi, jo esam salīdzinoši vairāk izpratuši prāta darbības mehānismus, tajā pašā laikā ir tik ļoti daudz lietu, ko vēl līdz galam neizprotam un nespējam izskaidrot, jo smadzenēs ir ap 100 miljardiem neironu un katram neironu ir vismaz 10 000 savienojumu (sinapšu) ar citiem neironiem, kas pilnīgi precīzu izpēti padara praktiski neiespējamu ar mūsdienu tehnoloģijām.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ēģipte skolēnu RUDENS brīvlaikā

Esiet tālredzīgi un gudri! iegādājieties ceļojumu skolenu RUDENS brīvlaikam jau tagad! Hurgada vai Šarm-el-Šeiha

EUR 685 | Estravel Latvia

Vienlaikus gan no izpētes, gan novērojumiem var secināt, ka visbiežākie iemesli izdegšanas simptomiem ir kontroles izjūtas iztrūkums, neskaidras gaidas no darba devēja, sabiedrības un ģimenes, disfunkcionālas attiecības darbā vai mājas vidē, sociālā atbalsta iztrūkums, kā arī darba un privātās dzīves disbalanss un citi. Ņemot vērā šī brīža aktualitātes ar infekciozu slimību izplatību, ģeopolitisko situāciju, kā arī ilgtermiņā novēroto dinamiku iekšpolitikā, darba kultūrā, sabiedrības emocionālu inteliģenci un citiem faktoriem, saprotams, ka pie mums izdegšanas simptomi var būt vairumam sabiedrības. Šeit gan uzreiz arī jāpiemin fakts, ka izdegšanas simptomu esamība nenozīmē, ka uzreiz runājam par diagnozi, uzsver ārsts. Drīzāk tas būs kā karogs vai brīdinājums faktam, ka jāsāk laikus par sevi parūpēties, lai esošajam izdegšanas simptomam nepievienojas citi.

Psihoterapeits skaidro, ka starptautiski atzītie galvenie izdegšanas simptomi ir vērojami trīs dimensijās: izjūta par enerģijas izsīkumu; depersonalizācija un ciniskums; kā arī samazināta profesionālā efektivitāte. Taču jāņem vērā, ka simptomi var būt ļoti plaši, un bieži tie pārklājas ar depresijas simptomiem. Tie var būt gan mentāli, gan fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes, hroniskas muguras sāpes, fizisks nogurums un citi.

Vai biežāk izdeg sievietes?

Pētījuma dati atklāj, ka visbiežāk ar izdegšanas simptomiem saskaras sievietes – ar tiem saskārušās 94% aptaujāto sieviešu (31% –  bieži, 36% – dažkārt, 27% reti, 5% – nekad, 1% – grūti pateikt). Tikmēr no aptaujātajiem vīriešiem ar izdegšanas simptomiem saskārušies 87% aptaujāto (17% bieži, 40% – dažkārt, 30% – reti, 10% – nekad, 3% – grūti pateikt).

Skaidrojumi var būt ļoti dažādi atkarībā no katra indivīda, uzsver dr. E. Pūliņš-Cinis. Iespējams, sieviešu biežāka izdegšana ir saistāma ar sieviešu lomu maiņu sabiedrībā. Iepriekšējos gadu desmitos sievietes visbiežāk bija mājsaimniece un vīrieši – maizes pelnītāji. Mūsdienās vairs nav retums, ja sievietes pelna vairāk nekā vīrieši, un nereti arī vīrieši izvēlas uzņemties galveno lomu mājsaimniecībā. Tajā pašā laikā kopējās vēsturiskās tendences vēl joprojām dominē, rezultātā sievietes vienlaikus gan attīsta sevi profesionāli, gan uzņemas galveno lomu, rūpējoties par māju un bērniem. Tātad sanāk ne tikai fiziski vairāk darba, bet arī sevis identitātes meklējumi, kas pats par sevi ir mentāli sarežģīts uzdevums.

Vēl viens no skaidrojumiem ir saistīts ar “palīdzošajām profesijām”, kurās biežāk strādā sievietes. Palīdzošajās profesijās ir vēl viens ļoti būtisks riska faktors – nepieciešamība būt empātiskam, un pietiekami liela kontakta gadījumā rezultāts ir “empātijas izsīkums”, kad vairs nav kapacitātes “dot otram, jo pašam ķipītis ir tukšs”, skaidro ārsts. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc salīdzinoši biežāk par izdegšanu runā ārstējošā personāla ietvaros.

Jaunieši un izdegšana

Pētījuma dati atklāj, ka visbiežāk ar izdegšanas simptomiem saskārušies jaunieši un ar gadiem šī tendence samazinās. Tā, piemēram, visbiežāk ar izdegšanas simptomiem saskārušies respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kopumā 97% (36% bieži, 45% dažkārt, 16% reti, 1% nekad un 1% atbildēja “grūti pateikt”), bet visretāk par saskāršanos ar izdegšanas simptomiem atbildējuši seniori vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem, kurā kopumā ar šiem simptomiem saskārušies 82% aptaujāto (14% bieži, 29% dažkārt, 39% reti, 13% nekad un vēl 4 % atbildēja “grūti pateikt”).

Kā skaidro psihoterapeits dr. E. Pūliņš-Cinis, ļoti iespējams, ka šādi rezultāti ir skaidrojami ar ambiciozitāti vienlaikus ar salīdzinoši zemo novērtējumu. Skaidrs, ka liela daļa novērtējuma problēmu saistās ar zemu pašvērtējumu un darba vietai nebūtu tas jākompensē, taču tai pat laikā jaunākie kolēģi biežāk saskaras ar situācijām, kur ieguldītais darbs un rezultāts būtu novērtējams augstāk, bet gan atalgojums, gan verbālais novērtējums no darba devēja vai sabiedrības ir salīdzinoši zems. Tāpat rezultāti varētu būt skaidrojami arī ar to, ka šajā vecuma grupā vēl ir kapacitāte pēc nepieciešamības strādāt virsstundas un sabiedrībā tas tiek normalizēts. Šeit atkal var minēt piemērus no ārstniecības, kur sabiedrībā pieņemta norma ir strādāt vairākas diennakts dežūras pēc kārtas, ja tu strādā ārstniecības iestādē vai NMPD.

Kā izvairīties no izdegšanas?

Labākais veids, kā izvairīties no izdegšanas, ir jebkurā situācijā apzināties savas robežas, saka dr. E. Pūliņš-Cinis. Turklāt ir svarīga izpratne gan par mentālajām robežām, gan profesionālām, gan draudzīgo un romantisko attiecību robežām, gan arī par fizisko kapacitāšu robežām. Ievērojot šīs robežas, mēs varam veiksmīgāk noteiktā brīdī kādam pateikt “nē” un bez pārmēru kritiskas attieksmes pret sevi pateikt, piemēram: “šogad man nebija spēka uzrīkot tik svinīgu galdu kā pagājušajā gadā”, kā arī pateikt “nē” darba devējam, kurš pēdējā brīdī liek sagatavot kādus neplānotus, apjomīgus darbus noteiktos, īsos termiņos, kā arī citos līdzīgos gadījumos.

Ja jūtat izdegšanas simptomus

Ja ir pamanīts brīdis pirms izdegšanas, tad ir krietni vieglāk pamainīt savu dzīves ritmu, pievienojot atpūtas brīžus ar vai bez papildus fiziskajām aktivitātēm, veikt ikdienas dzīves pārplānošanu. Taču, ja izdegšana ir jau kā izdegšanas sindroms ar noteiktu diagnozi, tad atgūšanās var prasīt pat vairākus gadus ar mērķtiecīgu dzīves paradumu maiņu, sākot ar veselīgu uzturu, fiziskajām aktivitātēm, strādāšanu pie personības attīstības un nopietnu dienas režīma maiņu, skaidro dr. E. Pūliņš-Cinis. Darba un atpūtas režīms šeit ir kritiski svarīga tēma. Turklāt atpūta nav domāta vakara ka sēdēšana pie TV vai datora ar vīna glāzi. Tā var tāda būt atsevišķu reizi, bet ja tas ir vienīgais atpūtas veids, tad rezultāts nebūs veiksmīgs. Atpūtai no darba un ikdienas skrējiena ir jābūt pietiekami aptverošai, veltot laiku sev vienatnē un pavadot laiku kopā ar sev tuvajiem.

Rūpējieties par savu emocionālo labsajūtu atbildīgi!