Linkaits: Dzelzceļa sistēmas attīstība jāplāno vairākas desmitgades uz priekšu

Sam.gov.lv | 2022.12.09

Satiksmes ministrija ar iesaistītajām pusēm strādās pie plāna, kā ilgtermiņā attīstīt dzelzceļa sistēmu, ietverot arī izvērtējumu par esošā dzelzceļa tīkla pārveidošanu atbilstoši Eiropas sliežu platumam.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka “būtiski veidot redzējumu, kā Latvijas dzelzceļa sistēma izskatīsies nākotnē, ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus. Rail Baltica jaunā dzelzceļa līnija pa Eiropas platuma sliedēm savienos Latviju ar citām Eiropas valstīm, tāpat svarīgi definēt tālākos mērķus, lai nākamajās desmitgadēs valstī attīstītu neatkarīgu, drošu un mūsdienīgu dzelzceļa sistēmu.”

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māra Upmane-Holšteine un Aigars Apinis

19.maijā pl.16.00 aicinām uz Stāstnieku Pēcpusdienu Akustikā kopā ar mūziķi Māru Upmani-Holšteini un aktieri Aigaru Apini.

EUR 40 | Valmieras TIC

Eiropas transporta koridora TEN-T regulas grozījumu projektā ir paredzēts, ka katrai Eiropas Savienības dalībvalstij, kurai ir no Eiropas platuma sliedēm atšķirīgs dzelzceļa tīkls, divu gadu laikā būs jāveic novērtējums, izanalizējot Eiropas transporta koridoros iekļautās dzelzceļa līnijas un ņemot vērā to iespējamo pāreju uz Eiropas standarta sliežu ceļa platumu. Novērtējumā jāveic sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze, kas attiecīgā gadījumā pamato dalībvalsts lēmumu pārbūvēt vai nepārbūvēt dzelzceļa infrastruktūru. Konstatējot nepieciešamību veikt attiecīgas pārbūves, gada laikā jāizstrādā konkrēts rīcības plāns un jāinformē Eiropas Komisija.

“Izbūvējot jauno Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūru, Baltijas valstīs jau notiek pāreja uz Eiropas platuma sliežu ceļu. Latvijas prioritāte ir Rail Baltica pabeigšana. Pēc tā varētu tikt uzsākti arī citi līdzīga veida projekti, tostarp aktualizēta sliežu platuma pārveide posmos, kas tiks savienoti vai atzarosies no Rail Baltica līnijas,” saka satiksmes ministrs.

Vēsturiski Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļos ir pastāvējuši pieci dažādi sliežu ceļu platumi. No šaurākā 600 mm dzelzceļa, līdz platākajam 1524 mm dzelzceļam. To ietekmēja dzelzceļu būvniecības laiks un mērķis. Starp Pirmo un Otro pasaules karu Latvijā pastāvēja arī Eiropas standarta platums dzelzceļš, kas nodrošināja starptautisko satiksmi ar Berlīni, Parīzi un citām Rietumeiropas pilsētām. Pašlaik Latvijā lielākajā daļā līniju tas ir tāds pats kā Krievijā, proti, 1520 mm. Savukārt, Somijas dzelzceļa sistēmā sliežu ceļu platums ir 1524 mm. Atšķirīgi sliežu ceļu platumi ir vēl trīs Eiropas valstīs. Īrijā sliežu platums ir 1600 mm, bet Portugālē un Spānijā tas ir 1668 mm. Lai novērstu problēmas, ko rada atšķirīgi platumi Eiropas dzelzceļa tīklā, ir padomāts par pārejas posmiem, kurā vilciena vagonu riteņu asis pielāgojas jaunajam izmēram.