Latvijai jāizstrādā plāns, lai atteiktos no Krievijas sliežu ceļa standarta

Sam.gov.lv | 2022.12.06

2022. gada 5. decembrī, notikušajā Eiropas Savienības transporta ministru sēdē satiksmes ministrs Tālis Linkaits akcentēja, ka Latvijai ir nozīmīga koordinēta Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstība, jo tikai savstarpēji saskaņota visu ES valstu rīcība nodrošinās investīcijas iztrūkstošos tīkla posmos.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Latvijas savienojamība ar Centrāleiropu ir īpaši svarīga.  Ministrs uzsvēra, ka Latvijas prioritāte, lai uzlabotu un ģeogrāfiski paplašinātu dzelzceļa infrastruktūru, ir Rail Baltica dzelzceļa ātrgaitas līnijas būvniecība.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa”

Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” (59,3 ha) atrodas krāšņā ielejā, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi.

TAKA

Diskutējot par dzelzceļa kā transporta tīklā nozīmīga un videi draudzīga transporta veida attīstību, ES valstu transportu ministri Briselē vienojās, ka ikvienai dalībvalstij, kurai ir no Eiropas platuma sliedēm atšķirīgs dzelzceļa tīkls, līdz 2025-2026. gadam jāizstrādā pārveidošanas plāns. Tas attiecas arī uz Latvijas 1520 mm platuma tīkla pārveidošanu. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 mm platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu šis sliežu platums ir 1435 mm, kāds arī būs jaunajai Rail Baltica dzelzceļa līnijai.

Eiropas transporta tīkla attīstība paredz, ka Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju ir iekļauta jaunajā Baltijas jūra – Melnā jūra – Egejas jūra koridorā, kas ļaus mūsu eksportētājiem nogādāt preces daudz ērtākā veidā uz Melnās jūras un Vidusjūras reģiona valstīm. Savukārt Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē tiek dzēsti Ziemeļu dimensijas transporta savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju.

Būtisks aspekts un vienlaikus izaicinājums ir pieejamie finanšu instrumenti, nodrošinot dažādu transporta veidu savienojamību. “Ilgtspējīga TEN-T tīkla izveidei nākotnē būs nepieciešamas lielas investīcijas, kas prasīs ieguldījumu arī no dalībvalstīm. Latvija izmanto visas iespējas, ko piedāvā dažādi ES fondi, vienlaikus mēs redzam, ka pieejamais ES fondu finansējums nav pietiekams, lai sasniegtu ambiciozos vides mērķus un transporta tīkla infrastruktūras prasības,” secina ministrs.