Ieteikumi, ko darīt, ja mežā satiekat lāci, alni vai mežacūku

Edgars Bērziņš | 2022.09.09

Kā liecina Fjällräven veikts pētījums, tikšanās ar meža dzīvnieku ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc sievietes netiecas doties pārgājienos caur mežu – 38 % Latvijas sieviešu baidās no tikšanās ar lāci, alni vai mežacūku. Igauņu zoologs Aleksejs Turovskis stāsta par to, kurš dzīvnieks mūsu platuma grādu mežos ir visbīstamākais, kā arī sniedz padomus vasaras tūrisma sezonai par to, ko darīt, ja uzskrienat virsū brūnajam lācim vai aļņu mātītei, kas sargā savu mazuli.

Satiekot lāci, atcerieties Ziemassvētku dzejoli

Kā skaidro Turovskis, ja ieraugiet lāci no liela, kaut arī divdesmitmetrīga attāluma, jums nekavējoties jāapstājas un jāsāk ar lāci runāt mierīgā un monotonā manierē. “Nolasiet lācim dzejolīti, ko esat iemācījies bērnībā, vai ritmiski atkārtojiet iemīļotas dziesmas rindas – galvenais, lai jūs tādā veidā nesatrauktu pats sevi. Vienlaikus varat uzmanīgi kāpties prom no lāča, kustoties ar muguru pa priekšu,” iesaka Turovskis.

“Nekādā gadījumā nepagriezieties pret lāci ar muguru, nekliedziet vai nečukstiet. Čuksti, tāpat kā kliedzieni, uz jebkuru dzīvnieku, ieskaitot lāci, iedarbojas kā provokācija, radot viņā nemieru. Runāšana mierīgā balsī lācim dod skaidru signālu, ka viss ir kārtībā un ka jums nav ļaunu nodomu,” piebilst speciālists.

Ja atrodaties lācim ļoti tuvu un redzat, ka viņš ir noliecies, viņa kakls un galva ir izstiepti un kustas te pa labi, te pa kreisi, tas skaidri liecina, ka lācis ir sakaitināts. “Nekavējoties gulieties zemē un nolieciet rokas uz pakauša. Tādā situācijā lācim būtu jāaposta aiz galvas aizliktās rokas, jāiepazīstas ar situāciju un - gribētos cerēt – jāatstāj jūs mierā. Šajā laikā lācis būs ļoti uzbudināts, tāpēc centieties uzvesties iespējami klusi, jo katra skaņa var tikt uztverta kā provokācija,” atklāj zoologs.

Glābjoties no sakaitinātas aļņu mātītes, jākāpj kokā

Vēl bīstamāks par brūno lāci var būt alnis, precīzāk aļņu mātīte pavasarī, kad tai ir mazulis. “Jokot ar aļņu māti noteikti nevajadzētu,” norāda Turovskis. “Aļņi parasti dzīvo purvainās vietās vai mežmalās, un aļņu māte atstāj savus mazuli vienā vietā, kamēr pati pārvietojas vairāku desmitu metru rādiusā ap to. Mazulis pacietīgi gaida savu māti un sauc pēc palīdzības, ja viņu kaut kas apdraud. Aļņu māte uz to reaģē tūlīt, un vajadzības gadījumā viņa viegli spēj notriekt cilvēku no kājām.”

Ja esat nejauši mežā nonācis šādu mazuļu tuvumā, Turovskis iesaka ātri un nemanāmi doties prom. “Aizejiet, cik vien iespējams tālu prom no mazuļa, un esiet uzmanīgi. Vai, kas būtu vēl labāk, kāpiet kokā,” iesaka Turovskis. “Kad aļņu māte atgriezīsies pie sava mazuļa un sajutīs svešinieku, viņa var sākt jūs vajāt. Ja esat uzkāpis kokā, tad nebūtu slikti, ja jums būtu līdzi kāda krustvārdu mīkla un zīmulis, jo var gadīties, ka jums būs jāpaliek kokā krietnu laiku, varbūt pat vairākas stundas.”

Sastopot mečacūku, paleciet sāņus un bēdziet

Pavasarī briesmas var radīt arī mežacūku mātītes, kuras šajā laikā rūpējas par saviem sivēniem. “Ja pastaigas laikā jums nepaveiksies nonākt starp mežacūku un viņas sivēniem, viņa uzbruks bez kavēšanās,” brīdina Turovskis. Tā kā mečacūkas neredz tālu un nespēj skatīties uz sāniem, viņas uzbrūk taisnā līnijā uz priekšu.

“Lai aizbēgtu, paleciet no viņas pa kreisi, pēc tam atpakaļ pa labi un tā turpiniet, kamēr būsiet tikuši pietiekami tālu. Pēc tam vienkārši bēdziet, cik ātri vien spējat. Mežacūka ļoti labi sajutīs, ka atrodaties no viņas un mazuļiem pietiekami tālu un viņus ne ar ko neapdraudat.”

Nekad neskatieties mežonīgas dzīvniekam tieši acīs

Tiekoties ar jebkuru dzīvnieku, lai tas būtu lācis, alnis vai mežakuilis, nevajag skatīties viņam tieši acīs. Skatieties uz dzīvnieka purnu vai ausīm, nevis acu zīlītēs. Lai izprastu atšķirību, Turovskis iesaka mājās veikt vienkāršu eksperimentu. Paņemiet spoguli un paskatieties sev acīs. Iesākumā paskatieties uz kreisās acs iekšējo un ārējo malu, tad to pašu izdariet ar labo aci. Pēc tam cieši ieskatieties sev abās acīs, it kā tās caururbjot ar savu skatienu. “Situācija uzreiz kļūst saspringta. Piemēram, kad skatos pats sev tieši acīs, man pa muguru sāk skriet skudriņas, un tas pats notiek arī dzīvnieku pasaulē – tiešu skatienu acīs dzīvnieks uztver kā nopietnu apdraudējumu,” uzsver zoologs.

Vislielākās briesmas slēpjas zālē

Visu laiku, ko pavadāt mežā, Turovskis iesaka atrasties kustībā, lai dzīvnieki varētu jūs pamanīt jau no tālienes. “Nevajadzētu slēpties garā zālē vai stundām ilgi tajā gulēt, citādāk varat pēkšņi atrasties lāča, aļņa vai mežacūkas ceļā, kā arī sastapt visbīstamākos mežu iemītniekus – ērces,” brīdina Turovskis.

Kā likums, ērces uzglūn cilvēkiem no 10 - 12 centimetrus augstas zāles. “Ērce sajūt siltumu un tad, kad garām iet kaut kas liels, izstarojošs siltumu un izelpojošs ogļskābo gāzi, ērce sāk tam sekot,” skaidro zoologs. “Ēces pārvietojas ne pārāk ātri, taču tās ir nenogurdināmi mednieki. Tāpēc ērču briesmas pastāv vienmēr, tās ir ļoti reālas un ar tām ir jārēķinās katru reizi, kad dodaties uz mežu.”

Šajā pavasarī pētījumu kompānijas Socio pēc tūrisma preču ražotāja Fjällräven pasūtījuma veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka katra otrā Latvijas sieviete pāris reizes nedēļā pavada laiku dabā, turklāt 17 % dāmu labprāt pārgājienos dodas vienatnē. Visbiežāk jeb 52 % gadījumu sievietes Latvijā pārgājienu laikā baidās apmaldīties, kamēr 38 % baidās no satikšanās ar savvaļas dzīvniekiem.

Avots: Bcom.lv


celojumubode - 3803
Kokmuižā “Kocēnu pavasaris 2024”

Kokmuižā “Kocēnu pavasaris 2024”

31. martā no plkst.10.00-15.00 Kokmuižā “Kocēnu pavasaris 2024”. No plkst.11.00 svētku koncerts kopā ar pašdarbības kolektīviem.

Valmieras TIC

Skati Bauskas tūrisma objektus Lieldienās!

Skati Bauskas tūrisma objektus Lieldienās!

Lieldienu darbalaiks galvenajos tūrisma objektos.

Bauskas TIC

Grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” koncerts

Grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” koncerts

12.aprīlī plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” akustiskais jubilejas koncerts kopā ar filmas skatīšanos.

EUR 18 | Valmieras TIC

Heršela grupas izstāde “Ciano mistērijas”

Heršela grupas izstāde “Ciano mistērijas”

No 5. marta līdz 14. aprīlim Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē skatāma Heršela grupas darbu izstāde cianotipijas tehnikā.

Jelgavas reģionālais tūrisma centrs

Ceļš uz sakārtotu ķermeni un prātu!

Ceļš uz sakārtotu ķermeni un prātu!

Via Vitalité ir četru zvaigžņu svara korekcijas un labsajūtas centrs Aizputē. Piedāvājam programmas "Pamata","Exstra","Relax". Zvaniet +371 20 605 553

EUR 145 | Via Vitalité

Lieldienas | Šokolādes muzejā Pūrē

Lieldienas | Šokolādes muzejā Pūrē

30. martā, pulksten 12:00 Lieldienās Šokolādes muzejā Pūrē ir iespēja uzburt saldu, pārsteigumiem bagātu dienu!

Tukuma TIC

Putnu dienas pārgājiens Dzērbenē

Putnu dienas pārgājiens Dzērbenē

Kopā ar LOB Cēsu putnu grupas pārstāvjiem Agnesi Gaili un Mārtiņu Plataci dosimies dabā, vērosim dažādas putnu sugas un atpazīsim to balsis!

Cēsu TIC

Lieldienas Jaunmoku pilī un parkā

Lieldienas Jaunmoku pilī un parkā

Pirmajās Lieldienās, 31. martā, Jaunmoku pils aicina visus uz aizraujošu svinību dienu pils parkā. Šīs dienas laikā norisināsies aktivitātes visai ģimenei.

Tukuma TIC

Aicina uz putnu vērošanas ekskursiju

Aicina uz putnu vērošanas ekskursiju

7.aprīlī, pulksten 9.30 no Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa pagalma sāksies velo ekskursija “Braucam vērot putnus”. Pieteikšanās 63005447

Jelgavas reģionālais tūrisma centrs

Dziesmu cikls

Dziesmu cikls "Mana dvēsele ir noskumusi"

Dziesmu cikls "Mana dvēsele ir noskumusi" korim ar ērģelēm. Piedalās Rihards Dubra un sieviešu koris "Noktirne".

Tukuma TIC

Lieldienu brīvdienas Liepājā

Lieldienu brīvdienas Liepājā

Gaidot pavasari, Liepāja priecēs ar Lieldienu rotājumiem – svētku olām un čivinošiem putniem, kā arī lielus un mazus aicinās uz svētku pasākumiem.

Liepājas reģiona TIB

Lubānas mitrāja putnu vērošanas pastaiga

Lubānas mitrāja putnu vērošanas pastaiga

Lubāna mitrājs un tā apkārtne var lepoties ar dažādām putniem un citām pievilcīgām dzīvotnēm. Aicinām braucienā uz Īdeņas un Kvāpānu zivju dīķiem, vērot putnus.

Madonas TIC

Senioru vīru kora “Baltie bērzi” koncerts

Senioru vīru kora “Baltie bērzi” koncerts

28.martā plkst.19.00 Valmieras Kultūras centrā senioru vīru kora “Baltie bērzi” 30 gadu jubilejas koncerts. Īpašais viesis: Zigfrīds Muktupāvels.

EUR 5 | Valmieras TIC

Gaismas apsolījums koku stāstos Madonā

Gaismas apsolījums koku stāstos Madonā

1.aprīlī, LVM Kalsnavas arborētums aicina uz pasākumu “Koku stāsti gaismai”, ar tradicionālo dziedāšanas grupu “Saucējas” un krāsainām aktivitātēm

Madonas TIC

"Baroka mūzikas ģēniji" Rundāles pilī

Esi aicināts uz Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogrammu Rundāles pilī!

Bauskas TIC

Svini Lieldienas Bauskas novadā!

Svini Lieldienas Bauskas novadā!

Esam apkopojuši Lieldienu svinību norises vietas Bauskas novadā! Foto:N.Veiss

Bauskas TIC

Skolēnu pavasara ceļvedis

Skolēnu pavasara ceļvedis

Noderīgs materiāls skolēniem un ģimenēn plānojot pavasara atpūtu Jelgavas pusē.

Jelgavas reģionālais tūrisma centrs

“Mājas kafejnīcu dienas 2024”. Piesakies!

“Mājas kafejnīcu dienas 2024”. Piesakies!

Aicinām Tukuma novada aktīvos ļaudis, kam patīk gatavot un uzņemt viesus iesaistīties arī šogad akcijā "Mājas kafejnīcu dienas 2024"!

Tukuma TIC

Lieldienas Tukuma novadā

Lieldienas Tukuma novadā

Lieldienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists. Nu, kad mute nomazgāta, var doties svinēt Lieldienas. Svini Tukuma novadā!

Tukuma TIC

Brauc ar skolēniem uz Bauskas novadu!

Brauc ar skolēniem uz Bauskas novadu!

Izzini Bauskas novadu, brauc pavasara ekskursijā kopā ar klasi!

Bauskas TIC

BalticTravelnews.com
+371 26551169
[email protected] -