Nevērtējiet motoreļļu pēc tās izskata

Melna krāsa ne vienmēr liecina par netīrību, kristāldzidrs ne vienmēr nozīmē perfektu, “šķidrs” patiesībā var būt “biezs”, bet “biezs” – “šķidrs” kā ūdens. Ir pēdējais laiks apstrīdēt stereotipus, kas joprojām pastāv dažu autovadītāju vidū un pat auto darbnīcās. Centīsimies kliedēt un skaidrot populārus mītus kopā ar Andžeju Hušatinski (Andrzej Husiatyński), “Total Polska” tehniskās nodaļas vadītāju.

Piķa melns?

---

Raksts turpinās pēc reklāmas

Daudzi dīzeļdzinēju automašīnu īpašnieki piedzīvo vilšanos, kad uz eļļas līmeņa mērstieņa pēkšņi ierauga citas krāsas motoreļļu. Automašīnās ar augsta spiediena dzinējiem dzintara krāsas motoreļļa ātri zaudē caurspīdīgumu un kļūst melna. Bieži vien šāds efekts parādās jau uzreiz pēc eļļas nomaiņas, kas dažiem cilvēkiem liek domāt, vai automehāniķi visu ir izdarījuši pareizi, vai arī izmisīgi sāk pārlūkot interneta portālus, lai atrastu labākos skalošanas līdzekļus. Tomēr šajā gadījumā stresam nav pamata, jo šādas motoreļļas krāsas pārvērtības ir pat ļoti pozitīva zīme, kas liecina par kvēpu uzsūkšanos.

“TotalEnergies” veiktie pētījumi liecina, ka pēc šādām krāsu izmaiņām eļļa nezaudē savas labās īpašības, jo tās ir tehnoloģiski izstrādātas priekš darba šādos apstākļos. Šādas eļļas izskalo uzkrātos kvēpus, uzsūc sevī, kā rezultātā dzinējs ir aizsargāts pret nosēdumu uzkrāšanos un vienlaikus tiek nodrošināts nepārtraukts eļļošanas process. Kvēpu daļiņas nepārtraukti cirkulē eļļā, neradot nekādu kaitējumu. Būtiski, lai autovadītājs nomaina motoreļļu un filtru saskaņā ar ražotāja ieteikumiem par maiņas biežumu. Eļļu absorbcijas spējām ir zināma rezerve, bet nevajadzētu sasniegt kritisko robežu.

Eļļas, kas izstrādātas ART (Age Resistance Technology) tehnoloģijā, var lepoties ar labākajām absorbcijas īpašībām “TotalEnergies” klāstā. Tā ir uzlabota, moderna formula, kas nodrošina motoreļļas antioksidanta un pretnodiluma īpašības. Visā izmantošanas periodā eļļas, kuras ir izstrādātas ART tehnoloģijā, var efektīvi absorbēt kvēpu piesārņojumu un aizsargāt dzinēju no nevēlamā nogulsnējuma.

Tīrs kā stikls?

Automašīnu īpašnieki, kuru transportlīdzekļi ir aprīkoti ar LPG gāzes sistēmu, bieži ar lepnumu uzsver, ka viņu dzinēji ir ārkārtīgi tīri no iekšpuses, arī motoreļļa pēc izmantošanas krāsas ziņā īpaši neatšķiras no jaunās. Tomēr izrādās, ka šī pārliecība ir maldinoša. No vienas puses, tā ir taisnība – LPG gāzes sistēma veicina “tīru” degvielas sadegšanu, līdz ar to neradot lielu daudzumu piesārņojuma, kā rezultātā eļļa ilgstoši saglabājas tīra un tik ātri nemaina krāsu. No otras puses, ar neapbruņotu aci nav iespējams pamanīt, ka tomēr arī šajā sistēmā ir daudzi ķīmiskie piesārņojumi, kas negatīvi ietekmē motoreļļu un pasliktina tās eļļošanas īpašības. Pie tā ir vainīgs sērs, kas tiek piesārņots ar sašķidrināto naftas gāzi. Šāds sērs degšanas procesā izraisa skābas vides ķīmiskos savienojumus. Eļļa daļēji var šos savienojumus neitralizēt, tomēr automašīnu īpašniekiem ar LPG gāzes sistēmu ļoti stingri jāievēro eļļas nomaiņas termiņus vai pat jāsaīsina tos uz pusi.

“Biezs” vai “šķidrs”?

Joprojām vairāki autovadītāji un pat mehāniķi uzskata, ka eļļa, kas iepakojumā, atrodoties istabas temperatūrā, šķiet šķidra, ļoti slikti eļļos dzinēju, it īpaši, ja tam ir liels nobraukums. Tas ir muļķīgs aizspriedums, jo eļļošanas īpašības nosaka viskozitātes raksturlielumi, kas norādīti uz iepakojuma, saskaņā ar SAE standartiem, piemēram, SAE 0W-20, 5W-30, 10W-60. Nereti gadās, ka uz iepakojuma norādītā  “biezā” eļļa karstā dzinējā kļūst izteikti “šķidra” un otrādi – uz iepakojuma aprakstītā “šķidrā” eļļa, pēc uzsilšanas dzinējā var izrādīties “biezāka”. Tas izriet no eļļas viskozitātes indikatora, piemēram, 15W-40 eļļai, salīdzinot ar 0W-40 eļļu, istabas temperatūrā būs augstāka viskozitāte. Pie 1000°C temperatūras abām eļļām būs vienāda viskozitāte, tomēr augstākā temperatūrā, t.i., karstākās vietās dzinējā, 0W-40 eļļai būs augstāka viskozitāte nekā 15W-40 eļļai. Acīmredzot jēdzieni “biezs” un “šķidrs” nav jāuztver tik burtiski, jo šajā kategorijā vienīgais pareizais termins ir “viskozitāte”.

“Mūsdienu motoreļļas ir tik attīstītas, ka pircējam ir rūpīgi jāizlasa etiķetē norādītā informācija. Realitātē pat zināšanas tikai par motoreļļas viskozitāti vēl nav pietiekamas, jo nu jau viena veida eļļas klāsta robežās parādās dažādi varianti. Noteikti nevajadzētu paļauties arī uz eļļas izskatu, kamēr tā ir iepakojumā, jo īpaši tādēļ, ka mēs to parasti redzam istabas temperatūrā. Krāsa, caurspīdīgums un smarža istabas temperatūrā mums neko nestāsta par eļļošanas īpašībām ekspluatācijas laikā,” norāda “Total Polska” tehniskās nodaļas vadītājs A. Hušatinskis.

Realitātē meklēt eļļu ar augstāko iespējamo viskozitāti ir ļoti riskanti, jo dzinēja ražotāja standarti ir jāņem vērā kā prioritāte. Pārāk zema vai pārāk augsta viskozitāte atspoguļojas caur dzinēja darbības un pretestības izmaiņām. Rezultātā nepārdomāta eļļas maiņa var beigties ar pastiprinātu dzinēja skaļumu un samazinātu veiktspēju, toties sliktākajā gadījumā – ar zobsiksnas pārrāvumu.