Kā karš ietekmē tūrisma nozari Eiropā

Jānis Pēteris Bērziņš | 2022.08.23

Covid-19 pandēmija vēl nebija beigusies, kad brutālais Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī radīja jaunus izaicinājumus jau tā daudz cietušajai tūrisma nozarei. Galvenokārt karš ir jāvērtē kā humanitāra traģēdija, bet tai ir sekas arī ekonomikā.

Saskaņā ar “Economist Intelligence Unit” apkopoto informāciju, karš ietekmē Eiropas tūrisma nozari četros veidos:

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rallistu ielas stāsti

25.aprīlī plkst. 18.00 bijušā PMK aktu zālē neformālā gaisotnē aicināti tikties visi rallija cienītāji, lai dalītos ar saviem stāstiem par ralliju Valdemārpilī.

Talsu novada TIC

- Krievijas un Ukrainas tūristu zaudēšana, kuri pirms Covid-19 gadā vidēji ceļojumiem tērēja 45 miljardus ASV dolāru;

- Augstākas pārtikas un degvielas izmaksas;

- Ierobežojumi lidsabiedrībām un gaisa telpas izmantošanai;

- Liels trieciens ceļotāju pārliecībai un ceļojumiem atvēlētajiem finanšu līdzekļiem.

Baltijas valstis, proti, Igaunija, Latvija, Lietuva – potenciāli kara dēļ var zaudēt ap 10% vai pat vairāk no saviem ilggadējiem apmeklētājiem Krievija ieceļotāju aizlieguma dēļ. Kadri Grona no “Travel Estonia” atklāj, ka karš Ukrainā sācies vēl pirms nozare paguvusi atgūties no pandēmijas, un tūristu skaits vēl nebija sasniedzis pimspandēmijas līmeni. Tallinā piestājošo kruīza kuģu skaits ir samazinājies par 50%, kam ir tieša kara ietekme. Taču kopumā tieša kara ietekme neatspoguļojoties tūrisma statistikā – situācija ar katru mēnesi uzlabojas.

Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Jānis Kovaļevskis norādījis, ka Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ir atstājis iespaidu uz tūrisma nozari, jo samazinājies ceļotāju skaits no Ziemeļamerikas, Āzijas, Krievija, Baltkrievijas un Ukrainas. Karš Ukrainā ietekmējis pavasara un vasaras sezonas rezervēšanas rādītājus – aplēses liecina, ka atceltas vidēji 60-70% rezervācijas. Šobrīd ienākošais tūrisms galvenokārt balstās uz individuāliem ceļotājiem un nelielām tūristu grupām, iekšzemes ceļojumiem, kā arī iekšzemes un reģionālajiem korporatīvajiem ceļojumiem. Kovaļvskis norādījis, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ liela daļa no tūrisma mārketinga budžeta šobrīd tiek ieguldīta kampaņās, kas vērstas uz mērķa tirgiem Skandināvijā un Rietumeiropā.

Karš negatīvi ietekmējis ne tikai tūrismu Baltijas valstīs, bet arī Balkānu reģionā. Piemēram, Melnkalnē, kas piesaistīja krievu tūristus. Šobrīd gan krievi nekur neesot pazuduši, jo viņiem ir iespēja ieceļot valstī caur Serbiju.