Nestabilitāte aviācijas nozarē: pieaug lidojumu kavēšanās risks

Guna Kaše | 2022.08.18

Šogad iedzīvotāji arvien vairāk ceļo uz ārvalstīm, tomēr tūrisma intensitāte vēl nav atgriezusies pirms Covid-19 laika līmenī. Pirmajā pusgadā apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pieteikto ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību skaits ir trīs reizes lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā un vienlaikus par 38% mazāks nekā 2019. gada pirmajos sešos mēnešos. Iezīmējusies jauna tendence: aviācijas nozarē valdošā haosa dēļ šovasar pieaudzis lidojumu aizkavēšanās un dažādu bagāžas negadījumu biežums.

„Gan noslēgto ceļojumu apdrošināšanas polišu, gan pieteikto atlīdzību skaits ļauj secināt, ka pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas cilvēki arvien biežāk dodas ārzemju ceļojumos, taču šī vasara tūrisma nozarē ienesusi jaunu parādību, ko var saukt par nopietnu Covid-19 komplikāciju. Proti, nestabilitāti, streikus un haosu aviācijas nozarē, kas ceļotājiem rada stresu, neērtības un ļoti bieži izpaužas kavētos avioreisos,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aktuālās izstādes Liepājā

Iepazīsties ar šī brīža aktuālajām izstādēm Liepājā – ieplāno un iedvesmojies!

Liepājas reģiona TIB

Šogad vasaras mēnešos saistībā ar lidojumu aizkavēšanos ERGO klienti pieteikuši par 40% vairāk atlīdzību nekā 2019. gadā, kad kopējais ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību skaits bijis lielāks.

Risks katrā trešajā ceļojumā

Arī ceļojumu aģentūras “Vanilla Travel” direktore Inga Kavaca atzīst, ka saistībā ar aviācijas nozares nestabilitāti neplānoti izdevumi šovasar rodas katrā trešajā ceļojumā: tehnisku iemeslu dēļ kaut kas aizkavējas, lidojums tiek pārcelts vai rindu dēļ lidostā nav iespējams paspēt uz nākamo reisu.

„Šī haosa iemesls ir tieši Covid-19 ceļošanas ierobežojumi, kuru dēļ aviācijas nozarē savulaik atlaista liela daļa personāla. Gan lidostas, gan aviokompānijas patlaban piedzīvo darbinieku trūkumu, tādēļ ir kritusies pakalpojumu kvalitāte. Esošais personāls nespēj apkalpot lielo ceļotāju plūsmu. Tajā pašā laikā uzņēmumi nepalielina darbinieku skaitu, apzinoties, ka rudenī atkal var būt Covid-19 risks. Tādējādi tūrisma nozare atrodas pandēmijas radītās krīzes apburtajā lokā. Darbiniekiem, kuri ielaiž pasažierus lidmašīnā, tie jāpaspēj apkalpot vienlaikus vēl piecās lidmašīnās, tādēļ laika trūkuma dēļ reisu kavētāji, kuri iestrēguši garajās rindās, bieži vien netiek sagaidīti un paliek „aiz borta”,” saspringto situāciju aviācijas nozarē skaidro I. Kavaca.

Viņa norāda, ka patlaban, kad pierimušies lidostu darbinieku streiki, haoss nav tik izteikts, taču pēc būtības problēma, kas saistīta ar personāla trūkumu avio nozarē, nav atrisināta. Tādēļ arī augustā un rudens mēnešos jārēķinās ar dažādiem riskiem un rūpīgi jāplāno ceļojumi, īpašu uzmanību pievēršot apdrošināšanai, kas palīdz segt izdevumus negaidītās situācijās.

Ieteikumi veiksmīgai lidojumu plānošanai

·         Haoss un kavēšanās visbiežāk rodas lielajās lidostās ar apjomīgāko pasažieru plūsmu, piemēram, Amsterdamā, Frankfurtē, Londonā. Ja vien iespējams, ceļojumu ieteicams plānot, izvairoties no lielajām lidostām.

·         Lidojumus labāk plānot rīta stundās, kad lidostas vēl nav tik noslogotas ar ienākošajiem reisiem. Sastrēgumi biežāk rodas pēcpusdienās, kad ir lielāka ienākošo un izejošo reisu plūsma. Informācija par sastrēgumiem lidostās ir publiski pieejama to mājaslapās – ieteicams sekot tai līdzi.

·         Jāparedz ilgāka laika rezerve (vismaz divas-trīs stundas), lai pārsēstos no viena lidojuma uz citu, ja ceļojumā paredzēti savienotie reisi – pašu vai aviokompānijas plānoti. Ir lidostas, kurās teorētiski noteiktais minimālais pārsēšanās laiks ir pat mazāks nekā stunda, taču rindu un lielās pasažieru plūsmas dēļ šajā laikā fiziski nav iespējams paspēt pārsēsties uz nākamo reisu.

·         Ceļojumu apdrošināšana sedz gadījumus, kad savienotā reisa pirmais lidojums aizkavējies sliktu laikapstākļu vai tehnisku iemeslu dēļ – ar noteikumu, ka paredzētais pārsēšanās laiks ir vismaz divas stundas. Apdrošināšana parasti neparedz kompensāciju situācijās, ja pasažieris nepaspēj uz savienoto reisu lidostas darbinieku noslodzes vai garo rindu dēļ, tādēļ pārsēšanās laiks jāplāno ar rezervi.

·         Ja ceļojums ir ar bagāžu, pārsēšanās laiku vēlams ieplānot ar vēl lielāku rezervi: vismaz četras-piecas stundas.

·         Ja ir sajūta, ka rinda iet uz priekšu pārāk lēni un tuvojas izlidošanas laiks, jāuzrunā priekšā stāvošie pasažieri vai lidostas drošības kontrolieri, lai rindu apietu. Ja rindas dēļ lidojums tomēr tiek nokavēts, jāvēršas pie sava pārvadātāja. Kaut arī pārvadātajam saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav jāuzņemas atbildība par lidojuma nokavēšanu lidostas rindu dēļ, tomēr ir kompānijas, kuras piedāvā pārreģistrāciju uz tuvāko reisu bez maksas vai par minimālu samaksu.

·         Ceļojumu apdrošināšanas polisē ieteicams iekļaut bagāžas negadījumu (aizkavēšanās,  nozaudēšanas, zādzību u.tml.) riskus, kā arī lidojumu aizkavēšanās un Covid-19 risku. Ir gadījumi, kad bagāža tiek reģistrēta tikai uz vienu no ceļotājiem (bieža parādība ģimenes ceļojumos). Tad rodas maldīgs priekšstats, ka vienam ceļotājam vajag pilnu apdrošināšanas programmu, bet pārējiem pietiek ar minimālo, kurā iekļauti tikai medicīniskie izdevumi. Tomēr, ja lidojums aizkavējas, tas skar visus pasažierus un šādiem gadījumiem vēlams izveidot individuālu programmu.

·         Nododot bagāžu, papildu aizsardzībai var izmantot mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, „Apple” izstrādāto lietu izsekošanas ierīci „AirTag”. Tā noteikti nesniegs 100% garantiju, ka ar bagāžu nekas nenotiks, taču pirms izlidošanas ļaus saprast, ja bagāža neatradīsies lidmašīnā, un sniegs iespēju laikus par to paziņot pārvadātajam.