Pēdējā no milžiem – dižā arapaima

Rebeka Zaksa | 2022.08.04

Dižās arapaimas jeb pirarucu, kas mēdz būt trīs metrus garas un svērt 250 kilogramus, ir vienas no lielākajām saldūdens zivīm pasaulē, un tās sauc par pēdējiem milžiem, jo zinātnieki uzskata, ka šīs zivis ir saglabājušās kopš dinozauru laikiem.

Lai gan zivs ķermenis galvenokārt ir pelēks vai pelēkzaļš, tā vietējais Brazīlijas nosaukums “pirarucu" tulkojumā nozīmē "sarkanā zivs", kas, domājams, attiecas vai nu uz sarkanajiem plankumiem zvīņās blakus astei, vai arī tās gaļas sarkanīgi oranžo krāsu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

11.jūlijā būs laikmetīgās mākslas izstāde

11. jūlijā plkst. 18.00 mākslas galerijas “Romas dārzs” Berči zālē atklās mākslas izstādi “Nenorunāta smilšaina tikšanās II”.

Liepājas reģiona TIB

Šo sugu pagātnē ir smagi skārusi pārzveja, taču pašlaik tai nav piešķirts aizsargājamais statuss, jo trūkst detalizētas informācijas par populācijas izplatību un attīstību. Jāpiebilst, ka arapaimas zveja Brazīlijā no 1996. līdz 1999. gadam bija pilnībā aizliegta populācijas samazināšanās dēļ.

Kopš tā laika gan iztikas, gan komerciālā zveja ir atļauta tikai īpaši izraudzītos apgabalos, un jāsaka, ka šī stratēģija ir devusi rezultātus. Dižās arapaimas populācija ir atjaunojusies - no 2500 sugas pārstāvjiem 1999. gadā līdz vairāk nekā 170 000 2017. gadā.

Piedzīvojumu meklētājs Sirils Šokē un viņa komanda uzsāks bīstamu misiju ar mērķi atrast, izpētīt un aizsargāt pēdējo milzu zivi uz planētas. Caur Amazoni un Kanādas ziemeļiem viņi dzīsies pēc dižās arapaimas, kas ir viena no uz planētas visvairāk apdraudētajām lielajām zivīm.

Raidījuma “Pēdējie milži: savvaļas zivis” pirmizrāde būs jau sestdien, 6. augustā, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”. Gaidot to, aicinām uzzināt pāris interesantus faktus par šo milzu zivi!

Tikai viens nopietns ienaidnieks

Ķermeņa uzbūves īpatnību un dabiskās veiklības dēļ dižajai arapaimai praktiski nav dabisko ienaidnieku. Zvīņas pasargā šo zivi pat no agresīvākajiem Amazones iemītniekiem – piraijām. Apdraudējumu tai dažos gadījumos var radīt aligatori, taču, ņemot vērā to, ar kādu ātrumu dižā arapaima peld, par upuriem kļūst tikai vājas un slimas zivis. Vesela arapaima var sasniegt ātrumu līdz pat 40 km/stundā.

Un tomēr milzu zivij ir viens nopietns ienaidnieks - cilvēks. Neskatoties uz aizliegumiem, dažos Brazīlijas apgabalos turpinās nelegālā zveja. Tikai 2021. gadā vien konfiscēja 16,5 tonnas nelegāli iegūtas arapamaimas. Salīdzinājumam – legāli nozvejotās bija tikai nedaudz vairāk par vienu tonnu.

Jāpiebilst, ka dižās arapaimas zveja noteiktos Brazīlijas reģionos ir atļauta tikai sešus mēnešus gadā. Kā arī, ja noķertā zivs ir jaunāka par pieciem gadiem un īsāka par pusotru metru, likums paredz, ka tā jālaiž vaļā.

Ņemot vērā to, ka šai zivij gandrīz nav dabisko ienaidnieku, teorētiski tās populācijas blīvumam būtu nepārtraukti jāpalielinās un, lai to optimizētu, cilvēkam būtu milzu zivis regulāri jāizķer, taču patiesībā viss ir otrādi - lai saglabātu sugas populāciju, cilvēkiem mākslīgos apstākļos ir tās jāpavairo.

Piemēram, Brazīlijas Amazonijas štatā 2009. gadā bija zināmas tikai 251 dižās arapaimais, bet 2021. gadā to skaits palielinājās līdz 1835. Tas notika tādēļ, ka štatā izveidoja 16 ezerus, kur šīs zivis mākslīgi pavairoja.

Arapaimas var redzēt arī nebrīvē

Savu izmēru un izskata dēļ dižo arapaimu nevar nosaukt par ierastu akvārija zivi, taču to var ieraudzīt dažādu valstu zooloģiskajos dārzos un tematiskajos parkos. Šis milzis allaž piesaista apmeklētāju uzmanību ar savu iespaidīgo izmēru.

Dižās arapaimas turēšana nebrīvē ir diezgan sarežģīta, jo tai ir nepieciešams milzīgs ūdens rezervuārs ar vismaz 1000 litru ietilpību, kā arī noteikta temperatūra – ap 26 – 29°C.

Nebrīvē arapaima var sasniegt 1,5 garumu un nodzīvot līdz desmit gadiem. Kas attiecas uz dzīves ilgumu savvaļā, zinātniekiem nav precīzas atbildes uz šo jautājumu. Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, pie labvēlīgiem apstākļiem, šīs zivis var nodzīvot līdz pat 20 gadiem.

Dzenoties pēc dižās arapaimas

Franču piedzīvojumu meklētājs Sirils Šokē kļuva pazīstams ar saviem raidījumiem, kuros bija redzams zvejojot visattālākajās vietās visā pasaulē. Daži televīzijas kritiķi viņu pielīdzināja pat leģendārajam Indianam Džonsam.

Savos jaunākajos raidījumos Sirils ir pievērsies pasaules lielāko zivju pētīšanai un jautājumiem par to aizsargāšanu, tāpēc viņš nolēma izveidot atsevišķu raidījumu, kas veltīts tieši dižajai arapaimai.

Raidījuma “Pēdējie milži: savvaļas zivis” filmēšanas laikā Sirils un viņa komanda piedzīvoja patiesi bargus laikapstākļus. Viņiem bija jākāpj lejā pa bīstamām klintīm, jāstaigā pa ledājiem un jādodas pārgājienā kalnos. Tas viss tika darīts, lai satiktu 136 kg smago milzu arapaimu..

Kā viņiem veicās un vai izdevās sastapt pēdējo no milžiem? Skaties jau 6. augustā plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”!