Velosipēdisti nokļūst bīstamās situācijās «aklo» zonu dēļ

Indra Ēķe-Začeste | 2022.08.03

Ceļu satiksmes negadījumi nereti notiek, nepamanot citus satiksmes dalībniekus transportlīdzekļa “aklajās” zonās, kas nav redzamas spoguļos un auto logos. Lai maksimāli izvairītos no šādiem negadījumiem, satiksmes dalībniekiem, īpaši mazāk aizsargātajiem, ir svarīgi ņemt vērā gan savas, gan citu satiksmes dalībnieku aklās zonas. Lai veicinātu satiksmes dalībnieku zināšanas par aklajām zonām un to bīstamību, Latvijas Automoto biedrība (LAMB) sadarbībā ar Latvijas autopārvadātāju asociāciju “Latvijas auto” un Valsts policiju uzsāk kampaņu “Uzmanies – aklās zonas!”.

Teju divas trešdaļas jeb 63% velosipēdistu un 62% skrejriteņu, elektroskrejriteņu, monoriteņu vadītāju, piedaloties ceļu satiksmē, ir nonākuši bīstamās situācijās “aklo” zonu dēļ, liecina LAMB veiktais pētījums*. Cita transporta līdzekļa “aklajā” zonā bija nonākuši vairāk nekā trešā daļa jeb 37% no šiem riteņbraucējiem un teju puse jeb 48% skrejriteņu, elektroskrejriteņu, monoriteņu vadītāju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vīzu noformēšana

Vīzu pakalpojumi uz dažādām pasaules valstīm! EGIPTE; TAIZEME; ĶĪNA; AAE; AZERBAIJĀNA; ARMĒNIJA; TURCIJA; UKRAINA Un uz citām valstīm! Zvaniet uz num. 28454546

AL SVETS

“Lielākā daļa ceļu satiksmes dalībnieku zina, kas ir “aklās” zonas (97%), un pirms manevra veikšanas pārliecinās, vai “aklajā” zonā nav citu satiksmes dalībnieku (96%), tomēr bīstamo situāciju skaits, kas saistīts tieši ar šīm zonām, joprojām ir satraucoši liels. Turklāt šobrīd, kad arvien pieaug gājēju, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītāju skaits, diemžēl pieaug arī iespējas notikt ceļu satiksmes negadījumiem, kuros var ciest šie mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Tāpēc ir īpaši būtiski apzināties dažādos riskus, kas pastāv satiksmē, un “aklās” zonas ir viens no šādiem riskiem,” skaidro LAMB prezidents Juris Zvirbulis.

Īpaši smagas sekas var būt negadījumiem, ja mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki cietuši, atrodoties smagā transporta līdzekļa “aklajā” zonā.

“Tieši lielajiem transportlīdzekļiem, piemēram, kravas automašīnām un autobusiem, “aklā” zona ir lielāka nekā vieglajām automašīnām. Negadījumi, kuros iekļūst kāds no mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem un kravas transportlīdzeklis vai autobuss, nereti beidzas ar traģiskām sekām. Tādēļ aicinu ikvienu gājēju, velosipēdistu, elektroskrejriteņa vadītāju atcerēties, ka ne vienmēr autobusa vai kravas automašīnas vadītājs tevi uzreiz pamanīs, jo, iespējams, atrodies viņa “aklajā” zonā. Tādēļ pirms šķērso izbrauktuvi no pagalma vai stāvvietas vai ielu, pārliecinies, ka autovadītājs tevi tiešām redz un stājas, lai tevi palaistu. Tāpat jāvēro kravas transportlīdzekļu un autobusu virzienrādītāji, paturot prātā, ka tā vadītājs, iespējams, tevi nav pamanījis. Vienlaikus arī autovadītājiem pašiem vairākkārtīgi ir jāpārliecinās par drošību pirms manevru veikšanas,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Arturs Smilga.

Kopumā 64% ceļu satiksmes dalībnieku ir nonākuši bīstamās situācijās “aklo” zonu dēļ. 45% no šiem respondentiem norāda, ka paši nepamanīja citu transportlīdzekli, kas bija viņu “aklajā” zonā, bet 40% respondentu norāda, ka viņus nepamanīja kāds cits satiksmes dalībnieks, proti, viņi atradās cita satiksmes dalībnieka “aklajā” zonā.

Nedaudz mazāk nekā ceturtā daļa (23%) respondentu, kas ikdienā piedalās ceļu satiksmē, nav nonākuši bīstamā situācijā “aklo” zonu dēļ.