Travelnews.lv redaktore: Mīts par Eiropas dārdzību

Ludmila Glazunova | 2022.09.18

Straujais cenu kāpums Latvijā lika man krietni pārplānot savu atvaļinājuma tēriņa budžetu – devos taču uz tik dārgu valsti kā Francija, turklāt par ceļam nedaudz pabiju arī Itālijā. Taču cenas tur krietni pārsteidza.

Itālijā pabiju vien apmēram 12 stundas – Mestrē, Venēcijas pievārtē. Tieši baidoties no lieliem tēriņiem tomēr izlēmu nedoties uz pašu Venēcijas sirdi, turklāt tur jau arī iepriekš bija pabūts. Tieši tādēļ krustām šķērsām izstaigāju Mestri, lai izbaudītu karsto vasaras vakaru.

---

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pirmais, kas mani pārsteidza, bija cenas. Proti, nolēmu pavakariņot kādā nelielā picērijā. Milzīga tase kafijas un tīri iespaidīga izmēra pica izmaksāja nepilnus astoņus eiro. Turklāt kafija bija patiešām garda – Itālijā laikam nepareizas kafijas nemēdz būt.

Saprotot, ka šīs vakariņas milzu robu manā budžetā neiecērt, arī turpmākā vakara gaitā nemetu līkumu līkumus kafejnīcām. Un nonācu pie secinājuma, ka Mestrē tasi burvīga espresso var nobaudīt par vienu eiro... Sen aizmirsta sajūta Latvijā...

Vēl pārsteidza arī degvielas cenas. Todien cenu starpība ar Latviju bija apmēram 7-8 centi par litru, turklāt Itālijas labā. Lai gan iepriekš biju novērojusi, ka degvielas cena vienmēr iepriekš patīkamāka bijusi Baltijas valstīs.

Francijas dienvidos laiku pavadīju daudz ilgāk. Protams, man bija tā veiksme apmesties pie draugiem, kuri dāsni piedāvāja izmantot arī virtuves priekšrocības. Tas nozīmēja vien to, ka pa restorāniem īpaši nestaigāju, bet glauni mielojos mājās. Tādējādi pārtikas produktu veikals kļuva par manu ikdienu. Un atkal jau pārsteigums – daudzi pārtikas produkti krietni lētāki, nekā Latvijā! Tikai mazs piemērs no vietējā “Lidl” veikala – bagete maksāja 19 centus, lielā “Evian” minerālūdens pudele 52 centus, bet litrs negāzēta Alpu ūdens – 26 centus.

Iejūtoties Francijas ikdienā, arī es rītu sāku ar došanos uz tuvējo bulanžeriju jeb maizes ceptuvi, lai iegādātos tikko ceptu, svaigu bageti. Smaržojošā maizīte, tikko no krāsns, maksāja 90 centus...

Protams, ik pa brīdim Francijā palutināju sevi ar kafiju un kādu kūku. Baudot sauli un atmosfēru, ne reizi nesamaksāju vairāk par trim eiro. Tiesa gan, ne reizi “neuzķēros” uz tik gardu kafiju kā Itālijā, bet svaigi ceptās bulciņas un kūciņas gan tika noprovētas.

Protams, Francijā pamatīgu robu budžetā cērt sabiedriskā transporta lietošana. Lai gan pilsētā tas bija gana lēts – mazliet vairāk par eiro, starppilsētu transports, īpaši vilciens, gan ir gauži dārgs. Toties degviela gan bija par dažiem centiem lētāka, nekā Latvijā.

Protams, man pamatīgi noveicās, jo varēju izbaudīt francūžu ikdienas ritējumu un ar savu ieguldījumu neatbalstīju vietējo restorānu biznesu, tādējādi dažas dienas Francijas dienvidos man pat ļāva ietaupīt naudiņu – Latvijā iztērētu vairāk...