Rīgas Doms aicina uz ērģeļmūzikas koncertu

Aigars Reinis | 2022.08.02

Jau 2022. gada 6. augustā pl. 21.00 Rīgas Doms aicina uz 35. Starptautiskā ērģeļmūzikas noslēguma koncertu – nakts koncertu, kas šoreiz klausītājam ļaus iejusties gregoriskā korāļa un viduslaiku dziedājumu burvīgajā atmosfērā, ērģeļu izspēlētās improvizācijās un speciāli šim koncertam Ilzes Reines radītajās skicēs, kā arī Ainara Šablovska Latvijā reti spēlētā duduka skaņās. Mazliet meditācijas un vakara gaismas Rīgas Doma velvēs – festivāla noslēgums pēc bagātīgas un daudzveidīgas festivāla programmas,11 koncertiem izskanot.

Svēto Rakstu centrā atrodam vienu no noslēpumainākajām Bībeles grāmatām: Zālamana Augsto Dziesmu jeb Dziesmu dziesmu. Šis poētiskais darbs mūs ieved simboliskā dārzā, kas ir pilns ar ziediem un augļiem un kura centrā satiekam pāri – sievieti un vīrieti, līgavu un līgavaini. Tas ir maiguma un mīlestības spēkā ietīts mūžīgais pāris, kura mīlestību raksturo spēcīgais apzīmējums "tik stipra kā nāve ir mīlestība". Jau agrīno kristiešu teologu komentāros tiek uzsvērts, ka cilvēciskās mīlestības atspoguļojumā slēpjas atslēga, lai saprastu Dieva mīlestību uz dvēseli. Tāpēc senā Baznīcas tradīcija ir bezbailīgi izmantojusi šo Augstās dziesmas analoģiju, lai norādītu uz mīlestību starp Radītāju un viņa radību. Sākot ar 12. gadsimtu, Dziesmu dziesma iegūst lielu popularitāti viduslaiku domātāju un arī komponistu vidū, tās poētiski krāšņā un ekstrēmi ilustratīvā valoda kļūst par iedvesmu neskaitāmiem ekseģētu komentāriem, kā arī tiek bagātīgi apspēlēta liturģisko dziedājumu melodijās. Gadsimtu gaitā, jo īpaši mūki un mistiķi, Zālamana Augsto dziesmu apcerēja mariāniskā atslēgā. Tā, piemēram, "Slēgtais dārzs", kas 4. nodaļā aprakstīts ar eksotiskiem tēliem, identificējams ar auglīgumu un neaizskaramību, mātes stāvokli un jaunavību, kas savukārt viduslaiku teologiem apdziedāto līgavas prototipu analoģiski ļāva identificēt ar Jaunavas un Mātes Marijas tēlu. Šī identifikācija plaši parādās daudzos Marijas liturģisko svētku dziedājumos, kur krāšņas vienbalsīgas un agrīnās daudzbalsības kompozīcijas ietērpj Augstās dziesmas vārdus un to parafrāzes. Arī mākslā, Vēlīnās gotikas un agrīnās renesanses gleznās, Madonna bieži ir attēlota puķu dārzā. Attiecīgi Hortus conclusus var būt saprasts kā simboliska telpa, kurā ir ietverti visi Marijas tikumi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Biedrības “Subatieši” atpūtas vieta

Atpūtas vietā ir pieejama piknika vieta, kā arī soliņi, galds un neliels bērnu laukums.

TAKA

Hortus Conclusus koncert-meditācija klausītāju aicina ielūkoties noslēpumainajā Dārzā.

Tās ideja ir satikšanās. Dziesmu dziesmas teksti un to iedvesmotas kompozīcijas, ietērptas Viduslaiku askētiskajās un tai pašā laikā pārsteidzoši virtuozajās melodijās, satiekas ar instrumentālām kompozīcijām un improvizācijām. Gregoriskajā korālī, kā arī vēlīno viduslaiku dziedājumos vārds bieži vien tiek izdziedāts melismātiski, tādējādi ļaujot mūzikai pateikt daudz vairāk par vārdiem. Arī šajā koncertprogrammā dziedājumus papildina un apspēlē ērģeles un senais koka pūšaminstruments – duduks. Rīgas Doma ērģeļu stabuļu balsis sonori attēlo eksotiskā dārza krāsu, skaņu, smaržu daudzveidību un simboliskā mūžīgā pāra satikšanos tajā. Sieviešu balsīs ietērptās viduslaiku kompozīcijas simbolizē līgavas prototipu un tā analoģiskās identifikācijas, kamēr senā armēņu mūzikas instrumenta duduka austrumnieciskais skanējums attēlo līgavaiņa tēlu. Augstā dziesma nav mīlestības stāsts, bet gan iemīlējušos dialogs. Arī noslēpumainajā dārzā dzirdam dialogus starp balsīm un instrumentiem, vienbalsību un daudzbalsību, viduslaiku dziedājumiem un improvizācijām.