Vienīgais Sesto Vēsturisko ērģeļu svētku koncerts Zemgalē - Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīcā

Inese Libere | 2022.07.13

Piektdien, 15. jūlijā, plkst. 19.00 Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīcā skanēs ērģeles Zemgalē vienīgajā Sesto Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” koncertā “Vasaras fantāzijas”. Lielās mūzikas balvas laureāta, aizrautīga saksofonista Aigara Raumaņa un lieliskās ērģelnieces Larisas Carjkovas sniegumā izskanēs P. Vaska, P. Plakida, I. Rišes, U. Prauliņa, A. Raumaņa skaņdarbi, kā arī Em. Dārziņa “Melanholiskais valsis” neparastā salikumā.

Koncertā “Vasaras fantāzijas” Dobeles evaņģēliski luteriskā baznīcā plašais un maģiskais ērģeļu skanējums saplūdīs ar brīnišķīgu saksofona mūziku divu izcilu mākslinieku - Larisas Carjkovas un Aigara Raumaņa izpildījumā. Koncertā izskanēs dobelnieces Indras Rišes “Eņģeļu taures” ērģelēm, Pētera Vaska “Baltā ainava” ērģelēm,  Pētera Plakida “Skices” saksofonam, Uģa Prauliņa “Fantasia Rustica” saksofonam un ērģelēm, Aigara Raumaņa “Valmieras svīta” paša autora veidotā pārlikumā saksofonam un ērģelēm, kā arī Em. Dārziņa “Melanholiskais valsis”.

Raksts turpinās pēc reklāmas

NBS orķestra koncerts TUMĒ

2. maijā plkst. 19.00 Tumes Kultūras namā Baltā galdauta svētku koncerts kopā ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra Estrādes ansambli.

Tukuma TIC

Larisa Carjkova

Larisa Carjkova beigusi Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžas klavieru klasi. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, 2005. gadā iegūstot bakalaura grādu klavierspēlē (doc. Jura Žvikova klase) un 2009. gadā bakalaura un maģistra grādu ērģeļspēlē (prof. Tālivalža Dekšņa klase). Socrates Erasmus programmas ietvaros studējusi Štutgartes Mūzikas un drāmas augstskolā profesora Ludgera Lomaņa un profesora Jona Laukvika klasēs. Meistarību papildinājusi XI Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk Zviedrijā (2006), Štutgartes ērģeļu akadēmijā (2010), VI Starptautiskā Ērģeļu vasaras akadēmijā Viļņā (2011), X Crescendo jauno mūziķu vasaras akadēmijā Ungārijā (2013) un citur, pie tādiem ievērojamiem ērģelniekiem kā Ton Koopman, Karin Nelson, Joris Verdin, Gary Verkade, Joel Speerstra, Francois Espinas, Ligita Sneibe. Par spilgtu radošu darbību ir apbalvota ar mācītāju Dr. A. Gaides un prāv. I. Gaides Mūzikas balvu (2007). 2010. gadā kopā ar savu novadnieci, ērģelnieci Gunu Kisi, iedibinājusi ikgadēju tradīciju dzimtajā Latgalē – labdarības festivālu “Latgales ērģeļu dienas”. Festivāla mērķis ir attīstīt ērģeļkultūru Latgalē, kā arī vākt līdzekļus Latgales ērģeļu restaurācijai.

Aigars Raumanis

Saksofonists Aigars Raumanis ir viens no spožākajiem latviešu jaunākās paaudzes mūziķiem, vairāku starptautisku konkursu laureāts, Lielās Mūzikas balvas ieguvējs kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" (2019), kā arī JVLMA un LMT Gada balvas jaunajam mūziķim 2018 un vairāku citu apbalvojumu ieguvējs. Pirmatskaņojis Platona Buravicka koncertu "Temperature of Plastics", Paula Dambja "Blaumanis brauc uz Brakiem" saksofonam un orķestrim un Andra Dzenīša "Pierrot" saksofonam solo, kā arī daudzus jaunākās paaudzes komponistu skaņdarbus. Aigars Raumanis absolvējis Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu Oskara Petrauska klasē un ieguvis bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Arta Sīmaņa, studējis arī Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Helsinkos pie Jonataana Rautiolas, bet šobrīd apmaiņas programmā studē maģistrantūrā Strasbūras Mūzikas akadēmijā pie Filipa Geisa. Guvis panākumus daudzos konkursos, nozīmīgākie no tiem: VII Stockholm International Music Competition (2019), Grand Prix European Saxophone Forum 2018 (Polija), 1. vieta International Online Music Competiiton eMuse 2018 (Grieķija), 3. vieta Piektajā Starptautiskajā Saksofonistu konkursā Rumānijā (2018), 1. vieta konkursā Saxophonia (2017), 1. vieta Ineses Galantes talantu konkursā (2015).

Plašākai publikai kļuvis pazīstams pēc dalības LTV1 šovā “Radīti mūzikai”. Kā solists koncertējis ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbendu, Lietuvas Nacionālo filharmonijas kamerorķestri, NBS putēju orķestri, kā arī spēlējis LNSO, LNOB orķestra, Liepājas SO un pūtēju orķestra Rīga sastāvā, aktīvi iesaistās koncertdzīvē ar saksofonu kvartetu Atomos, Baltijas Jūras saksofonu kvartetu, Trio Tresensus, ērģelnieku Aigaru Reini un citiem labākajiem Latvijas mūziķiem. Uzstājies visos Latvijas novados, visās Latvijas kaimiņvalstīs, kā arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Horvātijā, Polijā, Čehijā, Šveicē,  Grieķijā un citur. Paralēli saksofona spēlei velta laiku kompozīcijai; Aigara Raumaņa darbi skanējuši ASV, Izraēlā, Vācijā un lielākajās Latvijas koncertzālēs un dievnamos, tostarp Latvijas Radio 1. studijā, Koncertzālē Latvija, Lielajā Ģildē, LU Aulā, Rīgas Domā.

Vēsturisko ērģeļu svētki

Vēsturisko ērģeļu svētki ir vienīgais notikums, kas tik plaši atspoguļo ērģeļmākslu reģionos un Rīgā, aptverot visu Latviju. Projektam ir izzinošs raksturs, kas ietver veselu ērģeļkultūras kompleksu - ievadlekcijas, pētniecību, instrumentu demonstrējumus, kā arī sadarbību ar Latvijas mākslas skolām. Vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros - Latvijas simtgadē Rīgas Doma katedrālē tika organizēts maratonkoncerts, kurā piedalījās 29 Latvijas ērģelnieki. Skaitlis, kas Latvijas ērģeļmūzikas koncertu vēsturē iezīmējās pirmo reizi. Koncertos tika vākti ziedojumi Liepājas Sv. Annas ērģeļu atjaunošanai. Projektā īpaša nozīme ir sadarbībai ar ērģeļmeistariem – Alvi Melbārdi, Jāni Kalniņu, Viesturu Ilsumu, Jāni Pelši un citiem. Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija - ērģeļu zeme” ir izpelnījušies atpazīstamību plašā sabiedrībā.