Elīna Karnišova: Kā stiprināt darbinieku vēlmi atgriezties birojos?

Ligita Mieze | 2022.07.11

Sākoties Covid-19 pandēmijai, saskārāmies ar izaicinājumu – nepieciešamību strādāt attālināti, taču ātri vien sapratām, ka priekšrocību ir krietni vairāk, nekā varējām iedomāties. Dzīvei atgriežoties ierastās sliedēs, esam jauna izaicinājuma priekšā – kā panākt, lai darbinieki labprāt atgrieztos birojos? Darba videi ir jābūt pietiekami konkurētspējīgai, lai pārspētu mājas biroja ērtības, un dažkārt ir ārkārtīgi sarežģīti, piemēram, atrast veidu, kā kompensēt laiku, kas būtu jāpavada ceļā uz biroju un ko darbinieks ietaupa, strādājot mājās, uzskata E-komercijas IT risinājumu izstrādātāja Magebit personāla vadītāja Elīna Karnišova.

Kāpēc strādāt birojā ir labi?

Raksts turpinās pēc reklāmas

PUTU BALLĪTES JŪRMALĀ - katru svētdienu!

Tieši tā, no 6.jūlija, pašā Jūrmalas sirdī, katru svētdienu, no plkst. 13:00 pludmales bērnu kluba teritorijā norisināsies burbuļojošas ballītes! Nepalaid garām

EUR 20 | Baltic Beach Hotel & SPA

Personālvadības teorijas vēsta, ka strādāt birojos ir svarīgi, jo darbs klātienē atvieglo komunikāciju (it īpaši neformālo), palīdz socializēties, kas savukārt veicina personīgo izaugsmi un ciešāku saikni ar kolēģiem produktīvākai sadarbībai, uzlabo darbinieku iesaisti utt. Taču teorija vienmēr fokusējas uz vairākumu, atstājot novārtā izņēmuma gadījumus, kuri mēdz būt gana bieži un dažādi. Praksē teju katrā uzņēmumā ir kāds lielisks kolēģis, kurš pandēmijas laikā ir atklājis, ka daudz produktīvāk spēj strādāt mājas apstākļos. Piemēram, Magebit šobrīd ir darbinieki, kuri apvieno programmēšanu ar profesionālu dejošanu, papildus darbam ir uzsākuši studijas, dzīvo trīs stundu brauciena attālumā no Rīgas vai vispār ārpus Latvijas utt. Šādos gadījumos pat vispārliecinošākā teorija par to, kāpēc jāatgriežas birojā, nestrādā, jo tas liktu cilvēkiem atteikties no kaut kā svarīga ārpus darba.

Protams, uzņēmumam ir vieglāk likt visiem rīkoties vienādi – strādāt vai nu klātienē, vai attālināti, vai noteikt konkrētas dienas, kad visai komandai jāpulcējas birojā. Grūtāk ir veidot hibrīdkomandas, kurās vienlīdz iesaistīti jūtas visi neatkarīgi no darba formāta. Tāpēc ir vērts papūlēties un radīt vidi, kurā darbinieki vismaz daļēji gribētu atgriezties, un nevis tāpēc, ka tas ir obligāts darba devēja nosacījums, bet gan no pašu brīvas gribas. Savukārt šī mērķa sasniegšanai darba devējam ir vajadzīga spēja sadzirdēt darbiniekus, zināt, kas viņiem ir vajadzīgs, pārzināt aktuālās tendences. Cilvēkiem šķiet stilīgi strādāt kafejnīcās? Lieliski! Izveidojam birojā telpu, kuras interjers un atmosfēra ir glaunāka nekā Rīgas hipsterīgākajās kafejnīcās! Biroja atrašanās vieta nav vienlīdz ērta visiem kolēģiem? Darām tā, lai kolēģiem, kuri dzīvo tuvu viens otram, būtu izdevīgi braukt uz darbu kopā, piedāvājot kādu finansiālu bonusu. Ar pingponga galdiem, augļiem un brokastīm birojā šodien diez vai kādu var pārsteigt, taču arī šādi sīkumi summējas un var mudināt lemt par labu klātienes darbam.

Arvien svarīgāka kļūst spēja ieklausīties

Pandēmijas sākumā darba tirgū bija vērojams pieklusums – gan darbinieki, gan darba devēji nesteidzās kaut ko mainīt, jo nākotne bija diezgan neparedzama. 2021. gadā pandēmija turpinājās, taču cilvēki iemācījās ar to sadzīvot, nedrošības sajūta lēnām zuda, un sākās tā saucamais the great resignation fenomens* jeb masveida atlūgumu laiks – viena no lielākajām talantu krīzēm pasaulē, kas ne pirmo reizi, bet šoreiz daudz izteiktāk nekā citām reizēm izgaismoja, ka tās iemesli ir daudz dziļāki nekā tikai atalgojums. Pirmkārt, darbinieki, kuri gribēja darbu mainīt jau pirms pandēmijas, to bija atlikuši uz vēlāku laiku un nu metās īstenot. Otrkārt, arvien izplatītāki kļuva gan ar pandēmiju saistīti darba maiņas iemesli, gan tādi, kas pandēmijas laikā saasinājās** – ierobežota darbalaika izvēle, ar Covid-19 saistītas obligātās prasības darbiniekiem, nepieciešamība pieskatīt bērnus. Tātad pandēmijas laikā darbinieki sāka vairāk novērtēt darba devēju spēju sadzirdēt viņu vajadzības un pielāgoties situācijai. Protams, ir tādas profesijas, kurās stingri noteikumi ir neizbēgami. Taču, ja uzņēmuma vēlme būt pretimnākošam saviem darbiniekiem ir mazāka nekā iespējas to īstenot, tas loģiski rezultējas ar darbinieku lojalitātes mazināšanos.

Uzņēmuma kultūra nav apmaksāta pica vai sporta zāle, uzņēmuma kultūra ir spēja izzināt un sadzirdēt darbinieku reālās vajadzības un reaģēt uz tām. Tas nav nekas jauns, taču šobrīd kļuvis vēl svarīgāk nekā agrāk.

Patīkama vide – ne tikai mēbeles, bet arī atmosfēra

Magebit dati liecina, ka 40% darbinieku gribētu turpināt darboties attālināti un pārējie 60% – pastāvīgi vai vismaz pāris reizes nedēļā strādāt birojā. Kamēr procentuāli šie dati varētu būt atšķirīgi dažādos uzņēmumos atkarībā no vairākiem faktoriem, tajā skaitā no tā, cik daudz darbinieku dzīvo ārpus pilsētas un kur atrodas birojs, var droši apgalvot, ka daļa darbinieku negribēs atgriezties birojā, jo pandēmijas laikā ir pārkārtojuši savu dzīvi. Tomēr netrūkst arī tādu darbinieku, kuri pandēmijas laikā pārliecinājās, ka darbs birojā ir vienīgais viņiem piemērotais produktivitātes uzturēšanas veids. Komfortablas un pievilcīgas darba vides radīšana ir svarīgs instruments, kā mudināt nosliekties par labu darbam birojā arī tos, kuri šaubās, – un tas nenozīmē tikai iegādāties ērtus krēslus, bet arī veidot ērtu gaisotni, kurā darbinieka vajadzības tiek cienītas un kur gribas uzturēties.