Uzsākta Igates pils kompleksa izsole, sākumcena 910 000 eiro

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā. Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku. Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.  Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē  neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

---

Raksts turpinās pēc reklāmas

“Mūsu vēlme ir rast jaunu elpu Igates pils vēsturiskajām liecībām, lai īpašums ne tikai atdzimtu tā vēsturiskajā spozmē, bet radītu arī darba un finanšu iespējas  apkaimes iedzīvotājiem. Apzināmies, ka pils kompleksa pārdošana būs izaicinošs un, iespējams, arī laikietilpīgs process, tik apjomīga īpašuma iegāde ir nozīmīgs investīciju ieguldījums, uzskatām, ka šis ir piemērots brīdis pils atsavināšanai. Jebkura ēka, kas ilgstoši stāv tukša, rada zaudējumus un pieaugošas izmaksas valstij.  Latvijā kopumā ir vairāk nekā 1200 pilis un muižas ar ļoti atšķirīgu tehnisko stāvokli un tikai četras no tām – Igates pils komplekss, Mežotnes, Rīgas un Rundāles pilis -  ir VNĪ pārvaldībā. Daļa no pārējām Latvijas pilīm un muižām tiek uzturēta un atjaunota par privātiem līdzekļiem: piemēram Dikļu un Bīriņu pilis, kā arī Berķenes muiža atguvušas savu agrāko izskatu un jaunu elpu tieši pateicoties privātām investīcijām,” norāda Vārna.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai, tādejādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu pielietojumu.

Interesenti var pieteikties izsolei no 26. jūlija līdz 15.augustam interneta vietnē www.ta.gov.lv. Īpašuma apskatei iespējams pieteikties jau šobrīd, rakstot uz e-pasta adresi: [email protected]  

No 2015.gada nogales līdz 2019.gada rudenim pils komplekss tika iznomāts SIA “Domaines et Chateaux” un tika izmantots viesmīlības pakalpojumu sniegšanai. Pēc “Domaines et Chateaux” īpašnieka lēmuma pārcelties ārpus Latvijas, VNĪ 2019. gada rudenī turpināja nekustamā īpašuma saglabāšanu un uzturēšanu, kas valstij gadā izmaksā 129 000 eiro.  Paralēli īpašumam tika meklēts jauns nomnieks – no 2019.gada rudens līdz 2020.gada sākuma veiktas trīs nomas tiesību izsoles, tomēr izsoļu rezultātā tāds netika atrasts. Lai īpašums nestāvētu tukšs, VNĪ 2020.gadā pieņēma lēmumu atgriezt dzīvību krodziņam, atdalot kafejnīcu no pārējā īpašuma, kas deva iespēju šīs telpas iznomāt likumā noteiktajā kārtībā publiskās izsoles ceļā, tādejādi mazinot valstij radītos zaudējumus. Kopš 2020. gada augusta krodziņa un tā teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu nodrošina nomnieks SIA “Munda”, savukārt kopējo pils kompleksa uzturēšanu -  teritorijas uzkošanu, zāles pļaušanu, kompleksa teritorijā esošo ūdenstilpņu - dīķa, meniķa atjaunošanas darbus nodrošina VNĪ. Pils ēkai tiek nodrošināti apsardzes un siltumapgādes pakalpojumi.

Igates pils pirmoreiz rakstos minēta 1455. gadā, kad Idsels Dideriks Fītinghofs ciemu un muižu pārdeva Pēterim fon der Borham. Muižas nosaukums ir vairākkārt mainījies. Ap 1880. gadu Igates muižā tika uzcelta kungu māja neorenesanses stilā. Ēku projektējis Rūdolfs Heinrihs Cirkvics fon Pistolkorsu dzimtai, celtnē demonstrējot atturīgu un izsmalcinātu lakonismu. 1934. gadā muižas dzīvojamo ēku nopirka Latvijas bērnu savienība un pilī atradās bērnu internāts. 1940. gada vasarā tas tika pārveidots par bērnu namu. Sākot ar 1972. gadu Igates pils atradās Lauksaimniecības ministrijas pārziņā. Kopš 1996.gada Igates pils nodota VNĪ pārvaldībai. 2001.gadā tika pabeigta pils atjaunošana un tika sakopts ainavu parks ar dīķiem.

Kopš 2021.gada maija, VNĪ kopā ar nozares ekspertiem no Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes un Kultūras ministrijas, strādā pie vienotu nekustamo īpašumu kultūras mantojumu kritēriju izstrādes, informatīvais ziņojums par kopīgās darba grupas izstrādātajiem kritērijiem tuvākajā laikā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā. Saskaņā ar mantojums.lv datiem, no 365 VNĪ pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ar apbūvi, kultūras mantojuma statuss ir piešķirts 86 īpašumiem. No visiem iepriekš minētajiem īpašumiem atsavināšanai plānots vai tiek virzīti tikai 3 % īpašumu. Pārējie īpašumi tiek veiksmīgi pārvaldīti un attīstīti. Arī Igates pils atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi tiks izmantoti citu valsts un kapitālsabiedrības valdījumā esošo īpašumu atjaunošanā un pārvaldībā.

VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 46 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 230 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā un 3 536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.