Apdrošināšanas kompānija: pieci padomi drošai līgošanai

Foto: Balta.lv | Ligita Mieze | 2022.06.23

Jau tūlīt klāt gada vasarīgākie svētki – Līgo vakars un Jāņi, kad daudzi dosies dabā, lai kārtīgi izbaudītu četras brīvdienas. AAS BALTA (PZU grupa) aicina jāņuzāļu reibinošajā smaržā nezaudēt modrību, jo apdrošinātājs ik gadu saņem dažādus atlīdzību pieteikumus par likstām, kas piemeklējušas līgotājus. Lai palīdzētu līgot droši, BALTA apkopojusi piecus vērtīgus, labi zināmus, tomēr atkal un atkal atgādināšanas vērtus ieteikumus, kurus paturēt prātā, pirms nodoties svētku priekiem.

Brauc prātīgi!

Lai nokļūtu līgošanas vietā, visērtākais transportlīdzeklis ir automašīna. Tajā var doties, kurp vien sirds kāro, līdzi ņemot visu svētku noskaņai nepieciešamo. Tiesa, dažs labs līgotājs līdz ugunskura vietai nemaz netiek – dažādas neražas autovadītājus piemeklē jau pa ceļam uz svinību norises vietu.

“Tā kā cilvēki svētkus nereti apvieno ar garākām brīvdienām, satiksme pirmssvētku dienās mēdz būt krietni intensīvāka nekā parasti. Likumsakarīgi arī ceļu satiksmes negadījumu ir vairāk. Kā rāda BALTA pieredze, vislielākais negadījumu skaits tiek reģistrēts 2–3 dienas pirms svētkiem, piemēram, pērn jūnijā visvairāk ceļu satiksmes negadījumu notikuši 21. datumā. Arī šogad visintensīvākā satiksme prognozējama laikā no 20. līdz 22. jūnijam, tāpēc autovadītājiem šajā laikā jābrauc īpaši prātīgi,” saka BALTA Apdrošināšanas atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Kaut arī visbiežāk BALTA saņem atlīdzību pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem, Līgo laikā šoferīšiem netrūkst arī citu likstu: garajā zālē un kuplajās papardēs autovadītāji pazaudē savu spēkratu atslēgas, stāvēšanai novietotas automašīnas saskrāpē un citādi apskādē citi izklaidīgi līgotāji, un, arī braucot pa meža ceļiem, gadās dabūt kādu zara ievilktu švīku sānā. Tapēc ir vērts rūpīgāk nekā ikdienā pieskatīt savu karieti un tās aksesuārus. BALTA atgādina – gan svētkos, gan ikdienā alus un sēšanās pie stūres ir nesavienojamas lietas!

Kurini atbildīgi!

Katru gadu dažādas ķibeles jāņabērnus piemeklē arī pie svētku ugunskura. Lēkšana pāri ugunskuram, neuzmanīga ugunskura aizdedzināšana ar degšķidrumiem vai uguns atstāšana bez uzraudzības var viegli novest pie apdegumiem un vēl lielākām nelaimēm. Pirms kurt ugunskuru, jāizvērtē, vai tam paredzētā vieta ir ugunsdroša, pa tvērienam jātur spainis ar ūdeni, ja nu pie Līgo uguns kļūst par karstu. Savukārt pēc svētku noslēguma jāpārliecinās, ka ugunskurs ir kārtīgi nodzēsts. Noteikti nevajadzētu kurt uguni priežu mežā un citās sausās, ugunsbīstamās vietās. Kaut arī pēdējā laikā ir gana lijis, zāle ātri izžūst un var viegli aizdegties.

Īpaši jāuzmanās ar lēkšanu pāri ugunskuram – lai gan tā ir iemīļota svētku tradīcija, tomēr, ņemot vērā traumu statistiku, BALTA eksperts iesaka no šīs nodarbes atturēties pavisam. Noteikti nedrīkst atstāt bērnus pie uguns bez uzraudzības.

BALTA atgādina, ka piesardzība jāievēro arī pirms uguns iedegšanas – piemēram, pērn Jāņos kāds līgotājs, gatavodams malku jāņugunij, ar cirvi nejauši savainojis roku. Lai gan mediķi un apdrošinātāji savu darbu paveikuši ātri un profesionāli, tomēr svētku vakars izbojāts gan pašam, gan citiem līgotājiem.

Ēd un dzer ar mēru!

Tāpat kā jebkuros svētkos, arī Jāņos mērenība jāievēro gan ēšanā, gan dzērienu baudīšanā, lai nākamajā dienā nebūtu jācīnās ar organisma pārslodzes sekām. Ar vienu iecienītu gardumu jāuzmanās īpaši – labi pagatavots šašliks ir brīnumgards, taču ne viens vien līgotājs piedzīvojis izbīli, ar to aizrijoties.  

Tomēr BALTA eksperts jo īpaši aicina uzmanīties, dzerot no pudeles. “Dažādi dzērieni pudelēs, it īpaši cukurotie, pievilina lapsenes. Pudelē kukaini ir ļoti grūti pamanīt, bet iedzert šādu malku ir bīstami – lapsenes kodums mutē va rīklē var beigties ar anafilaktisko šoku. Diemžēl pērn šāds gadījums ar letālu iznākumu fiksēts arī BALTA pieredzē,” atklāj Ingus Savickis un iesaka pēc padzeršanās vienmēr uzskrūvēt pudelei korķīti vai kā citādi to aizvākot, bet bērniem vislabākā izvēle būs limonādes baudīšana ar salmiņu.

Dodoties zaļumos, izvēlies piemērotu apģērbu!

Par lapsenēm pudelē skaidrs, taču arī citiem mošķiem labāk mest līkumu. Vainagu pīšana, papardes zieda meklēšana un citas aktivitātes dabā nozīmē gatavās izpriecas ērcēm, kuras vasarā ir ļoti aktīvas – to kodums diemžēl var beigties ar ērču encefalītu vai Laimas slimību, kas nozīmē ilgstošu un visai dārgu ārstēšanos. Tāpēc pa brikšņiem un kupliem zāles puduriem ieteicams brist apģērbā, kas neļauj ērcēm daudz vaļas – garās biksēs, kreklā ar garām piedurknēm, apģērbā no slīdīga auduma, pa kuru ērcei grūti rāpties, un baltās drēbēs, lai sīko kukaini laikus pamanītu, un pēc mežā iešanas pārģērbties. Papardes zieda meklētājiem ir zināmas priekšrocības, jo, pēc ekspedīcijas pārģērbjoties, var kārtīgi apskatīt ne tikai sevi, bet arī otru. Pret ērču encefalītu pasargās savlaicīga vakcīna, bet pret Laimas slimību vakcīnas nav, tāpēc vismaz finansiālai pasargātībai ieteicams apdrošināties.

Ik gadu BALTA saņem arī vismaz vienu atlīdzības pieteikumu no dabas mīļotāja, kurš garajā zālē iztraucējis piktu čūsku. Un, ja nu reiz nolemts jāņuzāles lasīt brangi aizaugušā pļavas malā, jāatceras par latvāņiem – tiem jāmet labi liels līkums, lai neiedzīvotos ķīmiskos apdegumos!

Peldies bez pārgalvības!

Katru vasaru diemžēl upurus prasa arī ūdens – Latvija šajā negatīvajā statistikā joprojām ir starp “vadošajām” valstīm Eiropā. Pērn BALTA izmaksājusi trīs atlīdzības par noslīkšanas gadījumiem, taču pie ūdens ir viegli iedzīvoties arī dažādās traumās, tāpēc ļoti jāuzmanās. Lielākais nelaimes gadījumu skaits notiek siltā laikā, kad cilvēki daudz uzturas dabā un meklē veldzi ūdeņos. Daudzi labprāt dodas peldēties Jāņudienas saullēktā, lai sasmeltos dabas dziedinošo spēku un enerģiju, taču paslīd vai ūdenstilpes gultnē nepamana asus gliemežvākus, akmeņus, koka gabalus vai pat stiklus un gūst traumas, sasitoties vai sagriežoties.

“Jebkurā gadījumā ir rūpīgi jāizvērtē, kur un kā peldaties. Lai cik romantiski tas šķistu, nevajadzētu peldēties tumsā, kad ne tikai nepamanāt šķēršļus ūdenī vai krastā, bet arī varat viegli zaudēt virziena izjūtu. Un, protams, jāatceras par elementāriem drošības noteikumiem pie ūdens – nelēkt uz galvas ūdenī ne zināmās, ne nezināmās vietās, neatstāt bērnus bez pieskatīšanas, nepeldēties tam nepiemērotās un nezināmās vietās, nepeldēties vienatnē un nekādā gadījumā neiet ūdenī un nesēsties laivā alkohola reibumā,” atgādina Ingus Savickis, novēlot visiem ne tikai lustīgu, bet arī drošu līgošanu!