Cēsīs atklās jaunu vides objektu - lielāko Dieva Vārda sienas gleznojumu Latvijā

Lauris Treijs | 2022.06.11

Sestdien, 11. jūnijā, plkst. 14.00, uz Cēsu Sv. Jāņa lauku draudzes nama sienas tiks atklāts Reformācijai Latvijā - 500 un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas simtgadei veltīts vides objekts -  gleznojums ar Dieva Vārdu.

Jaunais Rīgas ielas 12 nama  gleznojums ir līdz šim lielākais reliģiska teksta dizaina vides objekts Latvijā, tā atklāšanas pasākumā piedalīsies Cēsu novada pašvaldības un LELB vadītāji, pievienoties aicināts ikviens pilsētnieks un pilsētas viesis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI”

Publikācija “TRAĶU PILIS UN PILSKALNI”

Trakai TIC

Uz 1890. gadā būvētās ēkas rietumu brandmūra sienas 64 kvadrātmetrus lielais gleznojums realizēts projekta “Reliģisks teksts kā laikmetīgs vides objekts” ietvaros.. Dizaina autore ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas programmas 3. kursa studente Elīza Siliņa, kuras darbs atspoguļo citātu no Pāvila 2. vēstules tesalonīkiešiem 3:16 “Pats miera Dievs, lai dod jums mieru visur un visā”.

Didzis Kreicbergs, Cēsu Sv. Jāņa lauku draudzes mācītājs: “Kristus Baznīcas stingrais pamats vienmēr bijis Dieva Vārds. Reformācijas kustība aizsāka procesu, lai ikviens to varētu iepazīt savā dzimtajā valodā. Citkārt šis vārds klusi nonāk cilvēka prātā un sirdī, bet citreiz tam jākļūst iedrošinoši redzamam.

Šie Sv. Pāvila vēlējuma vārdi, ko atklāj šis attēlojums, par Dievu, kurš mīl mieru savu ļaužu vidū, ir pravietiski izvēlēti un aktuāli īpaši šodien. Šiem vārdiem būtu jāatgriež cerība par kara apslāpēšanu pasaulē, Ukrainā, mūsu mājās un sirdīs.

Gleznojumam izvēlēta redzamākā vieta no visām, ko draudze varēja piedāvāt – tieši ceļā no darbīgās un dzīvās Rīgas ielas cauri arkai uz Sv. Jāņa baznīcas svētāko vietu - altāri. Līdz dievnama centrālajām durvīm ir labs laiks ejams, lai cilvēks lasīto un attēloto izsvērtu sevī un aptvertu, kā tas viņā atbalsojas.”

Elīza Siliņa, vides mākslas objekta autore: “Pie projekta idejas realizācijas sāku strādāt jau vairāk nekā pirms gada, pateicoties LU PPMF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītājas Austras Avotiņas uzaicinājumam un atbalstam. Šajā darbā, teksta un zīmējuma mijiedarbībai, izvēlējos attēlot balodi ar olīvzariem, kas ir kā miera simbols daudzās kultūrās,, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uztvertu šī vēstījuma galveno ideju. Un šobrīd šie vārdi no Pāvila vēstules uzrunā vēl dziļāk un spēcīgāk.”

Uz senās mūra celtnes sienas to uzgleznojusi daiļkrāsotāju komanda Ievas Martas vadībā, bet sienas pamatni sagatavojuši būvnieki Emīla Dāvida vadībā. Objekta tapšana ir saskaņota ar Nacionālā kultūras un mantojuma pārvaldi un Cēsu novada būvvaldi.

2017. gadā Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) Mākslas un tehnoloģiju nodaļu uzsāka projektu “Reliģisks teksts kā laikmetīgs vides objekts”, kura ietvaros izsludināja konkursu studentiem - radīt projektu konceptuālam mākslas darbam pilsētvidē, ainavā vai interjerā – sakrālajā arhitektūrā un sabiedriskajās celtnēs, izglītības iestādēs vai privātmājās. Dizaina skices ir izstrādātas vairāk nekā 30 objektiem. Šobrīd realizēti vairāki projekti: Talsos, Alūksnē, Rīgā, taču šobrīd lielākais no tiem būs tieši Cēsīs.

Romāns Ganiņš, LELB Virsvaldes sekretārs: “Gatavojoties Reformācijas 500 gadu svinībām, aicinājām nākt klajā ar idejām, kādus pasākumus varētu realizēt. Viens no priekšlikumiem bija asociētās profesores Austras Avotiņas ideja. Tā ļoti labi saderēja ar manu jau ļoti senu misijas ideju, ka nepieciešams Dieva Vārdu izvietot vietās, kurās pulcējas cilvēki. Tā ir brīnišķīga iespēja Dieva Vārdu pasludināt daudziem, kas citādi netiek aizsniegti! Cilvēkam ir iespēja to izlasīt, vienkārši garām ejot vai braucot, un kā mēs zinām, – Dieva Vārds, kas cilvēkā sēts, savā laikā nes augļus.”

Austra Avotiņa, mākslas zinātniece LU PPMF Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja: “Svinot Reformācijas 500 gadu jubileju, būtiski atcerēties, ka Mārtiņš Luters ir teicis – ja vien viņš mācētu zīmēt, tad visas brīvās sienas apgleznotu ar Bībeles sižetiem, lai visi cilvēki tos redz un lai viņus sasniegtu evaņģēlija vēsts. Savukārt mūsdienās, kad visu pārņēmusi bilžu kultūra un mūsu skatiens ir diezgan paviršs, tieši askētisks uzraksts varētu izrādīties pamanāmāks par krāsainu attēlu. Lielais reformators Mārtiņš Luters augstu vērtēja vizuāla attēla iedarbības spēku un no sirds vēlējās, lai tie, kam teksti nav pieejami – gan to trūkuma dēļ, gan latīņu valodas nezināšanas dēļ – varētu Svēto Rakstu mācību iepazīt caur attēliem. Tagad, mūsdienu attēlu pasaulē, īpaši uzrunājoši varētu būt tieši lakoniski, īpaši teksti”.