Akims Savruckis: Ja nepaužam savu nostāju, mums nav tiesību sūdzēties

Marta Mackeviča | 2022.05.16

2022. gads ir Eiropas Jaunatnes gads, kurā īpaša uzmanība tiek veltīta jauniešu iesaistei lēmumu pieņemšanā un pilsoniskajai aktivitātei. Šis ir īstais brīdis, lai jaunieši aktīvi paustu savu viedokli par dažādām tēmām – sākot no klimata krīzes līdz demokrātijas stiprināšanai. Vienlaikus šis ir arī piemērots brīdis, lai apzinātos, ka pilsoniskās brīvības nav pašsaprotama lieta, kas pieejama katram, tāpēc mēs nedrīkstam izniekot savas iespējas, uzskata Eiropas Tālmācības vidusskolas 11. klases audzēknis Akims Savruckis.

Brīvība un demokrātija nav pašsaprotamas lietas

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atlaide auto nomai Bahreinā

Persijas līča debeszilajos ūdeņos atrodas apslēpts dārgakmens, kas gaida izpēti — Bahreina. Nepalaid garām, rezervē tūlīt un saņem 20% atlaidi.

Europcar

Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un reizēm, diemžēl, uztveram brīvību un demokrātiju kā pašsaprotamas lietas. Taču tā nav. Un daudzu valstu piemēri to apliecina. Neraugoties uz to, vai valsti vada diktators vai demokrātiski ievēlēts parlaments, ir lietas, par kurām ir jārunā katru dienu un jāatgādina to vērtība. Notikumi pasaulē, diemžēl, pierāda, cik smagas var būt cīņas par brīvību, cik viegli iespējams zaudēt demokrātiju un vienlaikus – cik grūti ir to panākt vai atgūt. Tas ir iemesls, kādēļ ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no vecuma, bet īpaši jauniešiem ir jābūt pilsoniski aktīviem. Tas ir veids, kā varam veidot mūsu valsti tādu, kādu mēs to vēlamies redzēt. Ja nepateiksim, ko domājam par konkrētiem jautājumiem, ja nepaudīsim savu nostāju, kāds to izdarīs mūsu vietā un mums nebūs nekādu morālu tiesību pārmest, jo paši izvēlējāmies klusēt. Ja neizmantosim savas iespējas, to izdarīs kāds cits.

Jauniešu aktivitāte pakāpeniski aug

Salīdzinot jauniešu pilsonisko aktivitāti Latvijā un citās valstīs, jāsaka, ka mums priekšā vēl ir liels darbs veicams, bet, sadarbojoties ar valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām institūcijām, soli pa solim situācija mainās uz labo pusi. Lai gan statistika vēl nav tik iepriecinoša, kā varētu vēlēties, tendences liecina, ka zeta paaudze ir vairāk tendēta iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs, nekā iepriekšējās paaudzes. Spilgts piemērs ir klimata krīze un jauniešu aktivitāte šajā jomā, organizējot dažādas akcijas un pasākumus.

2022. gads kā iespēju gads

Eiropas Jaunatnes gads ir tas brīdis, kad notiek ļoti daudz pasākumi un aktivitātes. Šis ir iespēju gads visiem jauniešiem, ko noteikti iesaku izmantot. Tā ir iespēja pievērst uzmanību jaunatnes lietām un tiesībām, piemēram, jautājumam par balsstiesībām no 16 gadu vecuma pašvaldību vēlēšanās, tāpēc uzsākta kampaņa “Balsot no 16 / Vote 16”. 2022. gads viennozīmīgi ir laiks, kad jauniešu balsīm ir jāskan skaļāk.

Aktīvs darbs nevalstiskajās organizācijās

Es pats aktīvi darbojos Latvijas Jaunatnes padomē, kas apvieno 42 jaunatnes organizācijas vai organizācijas, kas veic darbu ar jaunatni visā Latvijā. Dalīborganizācijas kopumā pulcē vairāk nekā 11 000 jauniešus un Latvijas Jaunatnes padome darbojas kā jumta organizācija, kas rūpējas par interešu pārstāvniecību vietējā un starptautiskā līmenī. Kā aktīvs biedrs līdzdarbojos arī izglītības un kultūras biedrībā “YStreet”, kas pārstāv ebreju kopienas intereses, piemēram, tolerances un iecietības veicināšanu, cilvēktiesību jautājumus, minoritāšu iekļaušanu, neformālās izglītības iespējas u.tml. Darbojos arī Rīgas Ebreju kopienā, bet tur gan neesmu tik aktīvs kā citās biedrībās.

Skaidra vīzija jau no pamatskolas

Jau 9. klasē skaidri zināju, ko vēlos darīt. Man bija skaidra vīzija par savu nākotni – zināju, ka gribu būt pilsoniski aktīvs, piedalīties sabiedriskās dzīves veidošanā u.tml. Vēlējos iesaistīties dažādās nevalstiskajās organizācijās, ko arī izdarīju. Šobrīd strādāju Latvijas Jaunatnes padomē par sabiedrisko attiecību speciālistu, tāpēc arī meklēju risinājumu, lai varētu to visu apvienot ar mācībām skolā. Tā kā lielāko daļu savas dienas man sanāk veltīt darbam, izvēlējos Eiropas Tālmācības vidusskolu, kas piedāvāja arī kārtot eksāmenu sociālajās zinībās. Tas man bija ļoti svarīgi, jo nākotnes studijas plānoju saistīt tieši ar šo nozari.           

Savienot skolu, darbu un pilsonisko aktivitāti

Jauniešiem nebūtu jāraizējas, ka pilsoniskā aktivitāte varētu traucēt mācībām vai citām lietām. Kopumā man nekad nav bijušas bažas par to, kā visu pagūt – darbu, mācības un sociālo dzīvi. Zināju, ka galvenais ir spēja saplānot savu laiku. Mācību forma ļauj man izvēlēties, kad iepazīties ar materiāliem, kad – kārtot pārbaudījumus u.tml. Patiesībā tieši šī brīvība ir viens no faktoriem, kas veicina arī patiku pret izglītības procesu. Zināma loma bijusi arī pandēmijai – lai gan tā būtiski aizkavēja sabiedrisko dzīvi un virkni pilsonisko aktivitāšu, tā parādīja, cik daudz varam paveikt attālināti un tiešsaistē. Es ērti varu apvienot skolu un darbu, un pierādīt sevi abās jomās, attīstīties un sasniegt mērķus. Un nav runa tikai par formālu apvienošanu, bet patiešām jēgpilnu līdzdalību. Darba dienas, kā jau lielākajai daļai cilvēku, paiet darbā, bet mācībām veltu laiku vakaros un brīvdienās.

Mācības, pilsonisko aktivitāti un darbu var apvienot ikviens, galvenais, ir spēja plānot savu laiku un atbildības sajūta. Protams, liela nozīme ir arī motivācijai, jo neviens cits nevar piespiest mūs darīt lietas, ko nevēlamies. Gan darbs, gan mācības ir mūsu personiskā atbildība. Tajā pašā laikā, jāatceras, ka izglītība ir ļoti svarīga un, lai arī ko mēs darītu papildus – strādātu vai mācītos – pret izglītības procesu jāattiecas nopietni un atbildīgi.