Latgales kongress 2022 noslēdzas ar rezolūcijas pieņemšanu

27.–29. aprīlī Rēzeknē notika Latgales kongress “Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai”, kas pulcēja vairāk nekā 100 ekspertus zinātniski lietišķajās diskusijās. Kongresu atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, diskusijās piedalījās Ukrainas un Polijas vēstnieki, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Norvēģijas, Polijas, Nīderlandes eksperti valodu politikas, uzņēmējdarbības jomās. Kongresam kopumā klātienē bija reģistrējušies 343 delegātu, viesu un klausītāju. Kongress noslēdzās ar rezolūcijas pieņemšanu.

Latvijas Valsts prezidents E. Levits savā atklāšanas runā uzsvēra Latgales īpašo lomu Latvijas vēsturē un šī brīža ģeopolitiskajā situācijā. Kā pašsaprotamu, Latvijas un Eiropas drošībai svarīgu faktu uzsvēra gan latgaliešu valodas apguves nepieciešamību skolā, gan informatīvās telpas dažādošanu, lielāku uzsvaru liekot uz latgaliešu valodas iesaisti un stiprinot demokrātiskās vērtības pierobežā.

---

Raksts turpinās pēc reklāmas

Zinātniski lietišķajās diskusijās (4 jomas, 19 diskusiju paneļi) piedalījās vairāk nekā 100 eksperti, paužot datos balstītus secinājumus, izklāstot stratēģiskus attīstības virzienus un akcentējot darbības prioritātes izglītībā, latgaliešu valodas funkcionalitātes stiprināšanā, uzņēmējdarbības attīstībā, ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai.

Diskusijās paustie viedokļi tika apkopoti rezolūcijā, kuras pamatdaļu apstiprināja Latgales kongress, nosakot, ka tiek izveidota Latgales kongresa lēmumu izpildes padome, kas triju mēnešu laikā sagatavo tās izvērsumu. Karstākās debates izvērsās jautājumos par latgaliešu valodas pilotskolas ieviešanas nepieciešamību, kas gan netika atbalstīts, norādot, ka vitāli svarīgi ir ieviest latgaliešu valodas un/vai novadmācības (latgaliski) ieviešanu vismaz vienreiz katrā no izglītības posmiem. Savukārt ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai svarīgs ir attīstības koeficients, kas ļautu sākotnēji izlīdzināt tautsaimnieciskos rādītājus un tad konkurēt investīciju piesaistē ar Rīgas reģionu. Citādi ekonomiskās nevienlīdzības plaisa pieaug un Latgales reģiona depopulācija, sociālā un ekonomiskā atpalicība no vidējiem statistiskajiem rādītājiem Latvijā joprojām turpinās.

Jaunievēlētajā Latgales kongresa lēmumu izpildes padomē, saglabājot pēctecību, būs jau Saieta rezolūcijas izpildes komitejā iekļautie organizāciju un kongresa pamata jomu pārstāvji, nākuši klāt mediju, uzņēmēju, zemnieku, zemessardzes un kultūras pārstāvji, kā arī lemts tajā iesaistīt no Latgales ievēlēto deputātu Saeimas pārstāvi. Minētajai padomei triju mēnešu laikā ir jāizveido izvērsums rezolūcijai, piedāvājot konkrētus aprēķinus vai attīstības scenārijus, modeļus rezolūcijā iekļauto jautājumu paātrinātai risināšanai.