Pastaigas svaigā gaisā - veselīga dzīvesveida stūrakmens

Rebeka Zaksa | 2022.05.07

Svaigs gaiss un regulāras aktivitātes ir būtiskas cilvēka veselībai. Katra ķermeņa šūna un funkcija ir atkarīga no organisma apgādes ar skābekli un labākais veids, kā to uzņemt, ir, dodoties raitā pastaigā.

Daudziem, iespējams, šķiet, ka staigāšana nav nekas īpašs, jo cilvēks to dara katru dienu. Taču, kā apgalvo pētnieki un ārsti, pastaigas patiesībā ir viens no kustību veidiem, jo tas vienlaikus nodarbina dažādas muskuļu grupas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Zudušais un atklātais Bānīša ceļā!

ptuveni 30km velo tūre “Zudušais un atklātais Bānīša ceļā” piemērota gan draugu kompānijām, gan ģimenēm ar bērniem. Apļveida brauciens stars pulksten 11:30

Alūksnes TIC

Dienām kļūstot garākām un laikam siltākam, saule tā vien vilina doties pie dabas, tāpēc āra dzīves nometnes “MANS PIEDZĪVOJUMS” eksperti ir apkopojuši svarīgākos ieguvumus, ko sniedz regulāras pastaigas svaigā gaisā.

Pastaigas uzlabo radošumu

20 procentus no skābekļa, ko cilvēks ieelpo, smadzenes izmanto funkcionēšanai. Svaiga gaisa daudzuma palielināšana organismā sniedz lielāku skaidrību, veicina optimālu smadzeņu darbību, vienlaikus palīdzot labāk domāt un koncentrēties. Stenfordas Universitātes pētnieki jau 2014. gadā secināja, ka pastaigas laikā un arī neilgi pēc tam radošums palielinās pat par 60 procentiem.

Iespējams, ka arī ikdienā ir nācies novērot brīžus, kad cilvēki domā un staigā uz priekšu, atpakaļ. “Apple” dibinātājs Stīvs Džobss bija pazīstams ar to, ka sanāksmju laikā viņš devās pastaigā. Un arī “Facebook” izveidotājs Marks Cukerbergs ir redzēts vadām sanāksmes staigājot.

Šis pētījums vēlreiz apliecina, ka ir būtiski izkustēties kaut vai skolas starpbrīdī, pusdienu pārtraukumā vai nelielajās pauzēs starp sapulcēm dienas gaitā. Tādā veidā uzlabosies ne tikai veselība, bet arī darba spējas.

Laime un labsajūta

Seratonīns ir viela, ko ražo nervu šūnas. Tā palīdz mazināt stresu un veicina laimes izjūtu. Savukārt tā izdalīšanos organismā nodrošina skābekļa daudzums. Vairāk svaiga gaisa ievērojami palīdzēs uzlabot garastāvokli. Tieši tāpēc bieži vien pēc atrašanās ārā cilvēks jūtas labāk un mierīgāk.

Tāpat svaigs gaiss nāk par labu arī plaušām. Sēžot telpās, ir ierasts elpot sekli, gaisam iekļūstot tikai plaušu augšdaļā. Savukārt atrašanās ārā un kustības veicina diafragmālo elpošanu. Tas nozīmē, ka cilvēks gaisu ievelk dziļi, līdz pat plaušu apakšdaļai. Šāda elpošana ienes organisma šūnās vairāk skābekļa.

Vismazāk novērtētā fiziskā aktivitāte

Mūsdienu pasaulē plašu popularitāti ir ieguvuši dažādi treniņi, velotrenažieri, kā arī citi sportošanas veidi, un var šķist, ka ir nepieciešami daudzi rīki, lai sasniegtu optimālu aktivitāšu daudzumu dienā. Taču tā nemaz nav – pētnieki vēl joprojām apgalvo, ka regulāras pastaigas ir lielisks veids, kā uzlabot savu veselību un uzturēt sevi formā.

Pastaiga ir viens no vienkāršākajiem, bet efektīvākajiem vingrojumu veidiem. Tās laikā ir nodarbināts viss ķermenis – kājas, rokas, lai stabilizētu iegurni un noturētu ķermeni vertikālā stāvoklī, strādā arī muguras un vēdera muskuļi.