Klajā nākušas biedrības «Ludzas amatnieks» veidotās mācību filmas

Līga Kondrāte | 2022.01.04

Aizvadītais gads ir nozīmīgs ar daudziem digitāli dokumentētiem senu izzūdošu amatu prasmju un meistaru video, kas ļaus saglabāt seno arodu prasmes un zināšanas nākamām paaudzēm, neļaujot tām pazust bez pēdām. Ir nākuši klajā vairāk kā 10 dažādi videomateriāli, tai skaitā mācību filmas ar aroda demonstrāciju, ko sagatavojusi biedrība “Ludzas amatnieks”.

Viens no latvieša identitātes pamatakmeņiem ir kultūras un tradīciju mantojums. Ja nemateriālā kultūra sargā valodu un gadskārtu, garīgās kultūras mantojumu, tad materiālās kultūras mantojums mums ir svarīgs ar arodu tradīciju saglabāšanu. No paaudzes paaudzei ģimenēs dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes vecāki nodeva bērniem, lai tie spētu pilnvērtīgi dzīvot un iekārtot paši savas saimes mājvietu un dzīvi pēc senču tradīcijām. Katrā mājā sievas un vīri prata daudzus arodus un darbus, kas nodrošināja dzīvošanu mājās, strādāšanu tīrumos, mežā un dārzā, iztikšanu un nereti arī pelnīšanu ar retiem amatiem, sniedzot pakalpojumus sava un kaimiņu ciemu ļaudīm. Ja mājai nepieciešamās lietas, kā audumus, grozus, koka darbarīkus darbam laukā prata gatavot paši, tad kalējs, mucenieks, kurpnieks, kažoku un velteņu meistari bija vairākiem ciemiem vieni.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Markovas pilskalns un izziņas taka

Markovas pilskalns ir viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

TAKA

Līdz ar viensētu dzīvesveida izzušanu, zūd arī vajadzība pēc šo arodu prasmēm. Pēdējos gados ir palikuši vien pāris meistaru, kas pieprot senos arodus, darbarīku vai darinājumu izgatavošanu.  Tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt šo amatu prasmi un ziņas par meistariem digitālā formā, lai nākošās paaudzes to var izmantot vai nu arodu atjaunošanai, zināšanu izmantošanai vai tradīciju saglabāšanai.

2021.gadā Latgalē ir uzņemti vairāki videomateriāli ar izzūdošo amatu dokumentāciju, tai skaitā dažādos projektos. Pārrobežu projektā Bella Culture dokumentēta alus darīšana jeb “voreišona” Latgalē, maizes cepšana, skalu deķu jeb Dienvidlatgalei raksturīgo ”laseitū deču” aušana, peterņu pīšana. Ir uzņemti sižeti par alus vārīšanu ar akmeni Andrupenes pusē un kalēju Jāni Lubku Nautrēnu pusē.

Tikko ir laistas tautā arī biedrības Ludzas amatnieks veidotās mācību filmas par izzūdošajiem amatiem. Interesentiem piedāvātas ir seglinieka, kalēja, skalu grozu pinēja prasmju, linu apstrādes, seno arodu meistara linu ziemas apavu veidošanas, stabuļu izgatavošanas, virvju vīšanas dokumentācijas. Uzņemtais filmu materiāls ir veidots kā mācību filmas, kur var iegūt ziņas par meistariem un ieskatu par attiecīgo amatu prasmi, kas var noderēt pašiem mācoties to vai izmantojot kādu paņēmienu savā darbā. Pielikumā ir arī intervijas kā dokumentālas ziņas par amatu un meistaru pilnvērtīgai liecībai ar meistariem, ko lieliski paveica Ēriks Zeps. Šīs audio sarunas kā intervijas ar meistariem  dzirdamas arī Latvijas radio 1.programmā sestdienu raidījumā latgaliski “Kolnasāta”, tās var meklēt LR1 arhīvā.

Mācību filmas un intervijas ir izvietotas Ludzas amatnieku centra mājas lapā: https://www.ludzasamatnieki.lv/informativie-materiali

Kā arī Ludzas novada pašvaldības Youtube kanālā:

https://www.youtube.com/user/ludzasnovads

Biedrība “Ludzas amatnieks” piedalījās Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” finansiālu atbalstu projektu konkursā “Latgales kultūras programma 2021”, ko vada Latgales reģiona attīstības aģentūra, saņemot finansiālu atbalstu šim projektam “ Izzūdošo tradicionālo amatu digitalizācija Latgalē”.